Mini Zoo “Karlīnas”saimnieks mazais Jēkabs lauž sirdis un internetā liek smaidīt cilvēku tūkstošiem

Sociālo tīklu sekotāji neslēpj sajūsmu par Jēkaba darbošanos. “Kārtīgs saimnieks aug!” raksta kāds komentētājs, bet citi piebilst: “Mazais foršais saimnieks!”. Kāda sekotāja pat jokojot sola: “Jēkab, tu tā visu labi samācies būt saimnieks, un tad es tev došu savu mazmeitu par sievu ar labu pūru — sarunājuši?”

Šie komentāri spilgti parāda, ka Jēkabs jau kļuvis par mazu, bet ļoti pamanāmu “Karlīnas” simbolu — bērnu, kurš ar savu dabiskumu, čaklumu un mīlestību pret dzīvniekiem liek pasmaidīt gan mini zoo apmeklētājiem, gan tūkstošiem cilvēku internetā. 

“Viņš vienkārši ir ļoti dabisks”

Kā intervijā Jauns.lv atzīst Jēkaba tētis Silvars Dumpis, mini zoo “Karlīnas” ikdienas darbos iesaistās visi bērni, tostarp arī viņa 11 gadus vecā meita Karlīna, kura iepriekš bija redzama “Karlīnas” sociālo tīklu video. Tagad uzmanības centrā viņu nomainījis piecgadīgais Jēkabs.

Foto: Privātais arhīvs

Vaicāts, kā Jēkabs kļuva par Mini Zoo “Karlīnas” sociālo tīklu zvaigzni, Silvars stāsta, ka video veidošanā iesaistījušās arī viņa brāļameitas, tostarp Annija, kura mācās par digitālā satura veidotāju.

“Tā mēs vienā brīdī pamanījām, ka Karlīna jau paaugusies, un es teicu — varbūt pamēģinām vienu reizi nofilmēt Jēkabu? Atceros, viņa toreiz atskrēja un teica: paskaties, kas man sanāca! Manuprāt, viņam tas viss izdodas ļoti dabiski. Nevis tā, ka viņš kaut ko tēlotu vai spēlētu. Viņš vienkārši ir ļoti dabisks — arī sakāmo pasaka saviem vārdiem,” stāsta Silvars.

Silvars neslēpj, ka Jēkabs pamazām jau pats sāk apzināties savu popularitāti. “Šobrīd jau ir tā, ka, aizbraucot ar Jēkabu uz veikalu, reizēm ir sajūta, ka esmu atbraucis ar mazu zvaigzni. Cilvēki viņu atpazīst un saka — re, tas taču ir Jēkabs!” viņš smejoties stāsta.

Tētis gan uzsver, ka, lai arī video Jēkabs izskatās ļoti drošs un darbīgs, tas nav tikai kamerai radīts tēls. “Ja kāds redz, ka viņš tur kaut ko skrūvē, darbojas ar rokām vai palīdz, tad patiesībā viņš to dara arī ikdienā, ne tikai tad, kad viņu filmē,” skaidro Silvars.

Pēc tēta teiktā, Jēkabam ļoti patīk darboties ārā un praktiski palīdzēt saimniecībā. “Viņam ļoti patīk rakt. Es domāju, ka viņš izaugs ļoti tehnisks cilvēks. Iedod viņam lāpstu — viņš tev pagalmā bedres saraks, mietus saliks, kaut ko sastādīs. Ar to viņam dzīvē noteikti problēmu nebūs,” viņš saka.

Silvars piebilst, ka Jēkabs nav bērns, kurš lielāko dienas daļu pavada telefonā. “Viņš nesēž telefonā un neskatās video. Viņam patīk būt ārā, braukt ar kvadraciklu, kaut ko darīt, palīdzēt. Tagad, protams, tie video viņam pašam arī patīk. Ja atbrauc apmeklētāji un kāds atved konfekšu kasti vai bērnu šampanieti, tad prieks ir milzīgs,” stāsta Jēkaba tētis.

Silvars atzīst, ka Jēkabam pašam filmēšanās patīk, taču vienlaikus uzsver — viņš tomēr ir bērns, tāpēc viss notiek dabiski un bez liekas piespiešanas. “Protams, bērns jau ir bērns, bet to jau pēc video var redzēt — ja viņam tas nepatiktu, tad tie video nebūtu skatāmi,” saka Silvars.

Viņš piebilst, ka video filmēšana nebūt nav ilgs un sarežģīts process. “Varbūt kāds domā, ka tie video tiek filmēti ļoti ilgi, bet patiesībā dažreiz tas aizņem maksimums desmit minūtes. Viņi divatā [ar brāļa meitu] iziet ārā, nofilmē, un pēc brīža video jau ir gatavs. Arī montēšana mūsdienās vairs nav tik sarežģīta — telefonos ir dažādas funkcijas, efektus var pielikt diezgan ātri,” stāsta Jēkaba tētis.

Foto: Privātais arhīvs

Jēkabam patīk darboties ārā un palīdzēt saimniecības darbos arī tad, kad kamera ir izslēgta.

Vaicāts, kā viņš pats kā tētis raksturotu Jēkabu, Silvars atzīst — dēlam ir savs raksturiņš. “Viņš jau pēc horoskopa ir Lauva — tāpat kā tētis,” saka Silvars.

Tomēr visvairāk viņš dēlā izceļ tieši darba tikumu. “Kā tētis es teiktu, ka viņš tiešām ir ļoti strādīgs. Man šķiet, tas viņam ir iedzimts no mana vectēva. Mans vectēvs bija ļoti, ļoti strādīgs cilvēks, un es vienmēr visiem saku — re, kur Jēkabs, tāds pats strādīgs kā mans vectēvs,” stāsta Silvars.

“Kam paveicas, tas viņu satiek” 

Pēc Silvara teiktā, sociālo tīklu video jau devuši arī ļoti jūtamu pienesumu mini zoo “Karlīnas” ikdienai. “Mums apmeklētāju pēc šiem video ir jūtami vairāk. To var ļoti labi redzēt arī šeit uz vietas,” viņš atzīst.

“Ir daudzi, kas grib atbraukt tieši Jēkabu redzēt, bet Jēkabu šeit var satikt ļoti reti. Viņš tomēr ir bērns, un es nevaru viņu vienkārši nolikt šeit, lai viņš gaidītu, kad kāds gribēs satikties,” skaidro Silvars.

Viņš piebilst, ka tiem, kuriem paveicas Jēkabu ieraudzīt, satikšanās parasti ir ļoti sirsnīga, taču tas nav garantēts apmeklējuma elements. “Kam paveicas viņu redzēt, tas arī viņu satiek. Bet nav tā, ka viņš šeit būtu katru dienu. Mūsu māja atrodas vienā teritorijā ar mini zoo, tāpēc var gadīties, ka kāds viņu pamana pagalmā, bet nav tā, ka viņš sēž apmeklētāju zonā un gaida, kad kāds atbrauks,” saka Jēkaba tētis.

Vaicāts, vai video idejas lielākoties nāk no vecākiem vai arī Jēkabam pašam ir savas domas, ko viņš piespēlē, Silvars stāsta, ka ideju radīšanā iesaistās vairāki cilvēki.

“Idejas pārsvarā nāk no brāļa meitām. Mēs ar bērnu izdomājam tēmu, tad kaut kā kopā visi to saliekam. Galvenais, lai Jēkabam tas būtu ērti pasakāms — nevis izdomājam viņam kaut kādu sarežģītu tekstu, ko viņš pēc tam nevar izrunāt vai saprast,” skaidro Silvars.

Viņš uzsver, ka video burvība ir tieši Jēkaba dabiskumā. “Viņš jau arī pasaka visu saviem vārdiem — tā, kā bērns to pasaka. Man gribas, lai tas arī paliek redzams,” saka Jēkaba tētis.

Silvars piebilst, ka līdzīgs princips bijis arī laikā, kad “Karlīnas” video biežāk bija redzama viņa meita Karlīna. “Lielākajai daļai apmeklētāju, kas pie mums brauc, pašiem ir bērni. Man vienmēr ir gribējies parādīt šo vietu bērnu acīm — kā viņi paši to redz, kā viņi par to stāsta, kā pasaka saviem vārdiem. Varbūt tieši tāpēc cilvēkiem šie video arī patīk,” spriež Silvars.

Un skatītāju interese patiešām ir liela — atsevišķi “Karlīnas” video sociālajos tīklos sasnieguši pat vairākus simtus tūkstošu skatījumu.

Silvars stāsta, ka Jēkabam reizēm tiek lasīti priekšā arī sociālajos tīklos saņemtie komentāri, un mazajam saimniekam tas patīkot.
“Jā, jā, viņam patīk. Tagad viena firma bija sazinājusies — grib viņam atsūtīt spēļu garāžu, jo viņiem patīk tie video. Un viņš uzreiz prasa: kāda tā garāža būs?” smejas Silvars.

Popularitāte, kas pārsteidz pat ģimeni

Pēc tēta domām, Jēkabs jau mazliet sāk apzināties, ka cilvēki viņu pazīst. “Man pašam ļoti jocīga sajūta bija, kad aizbraucām uz veikalu un pilnīgi svešs cilvēks saka: čau, Jēkab! Vienu dienu pilsētā arī gājām, un divas dāmas čukstējās un atpazina viņu no video,” stāsta Silvars.

Viņš atzīst, ka cilvēku interese ir pārsteidzoši liela. “Liekas, viņš tikai nesen sāka filmēties tajos video, bet tie ļoti aizgāja. Cilvēki viņu zina, viņiem patīk. Arī komentāru ir ļoti daudz,” saka Jēkaba tētis.

Foto: Privātais arhīvs

Jēkabs ar brāli Arti un māsu Karlīnu.

Silvars uzskata, ka skatītājus visvairāk uzrunā tieši Jēkaba dabiskums. “Cilvēki komentāros raksta, ka tas viss izskatās ļoti dabiski — nav sajūtas, ka es būtu bērnam licis kaut ko piespiedu kārtā runāt. Viņiem patīk arī tā viņa mazā, mazliet krekšķīgā balstiņa, kad viņš stāsta par to, ko mēs te mājās darām,” viņš piebilst.

Silvars uzsver, ka “Karlīnas” ir ģimenes veidota vieta — un tieši šī sajūta, viņaprāt, ir viena no lietām, kas apmeklētājus uzrunā visvairāk. “Mums tas ir ģimenes mini zoo. Mēs gribam, lai cilvēki, atbraucot šeit, justos forši sagaidīti — lai ar visiem tiek aprunāts, izstāstīti noteikumi, lai nav tāda bezpersoniska sajūta,” stāsta Silvars.

Arī ikdienas darbos lielākoties iesaistīti pašu cilvēki. “Mums ir divi darbinieki, bet palīdz arī radinieki. Vasarā brāļa meitas un māsas meita ir kā palīgi,” viņš saka.

Pēc Silvara teiktā, “Karlīnas” apzināti tiek veidotas kā mājīga un ģimeniska vieta. “Ir ģimenes, kas pie mums brauc jau pastāvīgi. Viņi te atbrauc gandrīz kā uz mājām. Man šķiet, tas viss arī ir iekārtots tā mājīgi — nevis milzīgi un industriāli. Tāpēc domāju, ka ar to mēs arī atšķiramies no citiem,” saka mini zoo “Karlīnas” saimnieks.

Raksta autore Violanta Dzene, Jauns.lv