Jaunieši joprojām izvēlas karjeru valstij neizdevīgās nozarēs – bet kurās tad būtu vajadzīgs?

Dati rāda, ka jaunieši biežāk izvēlas nozares ar ierobežotu nodarbinātības un izaugsmes potenciālu. Aptuveni piektdaļa respondentu pauda vēlmi strādāt radošajās industrijās, tostarp mākslā, dizainā un mūzikā, lai gan šo nozaru devums Latvijas iekšzemes kopproduktā veido vien dažus procentus. Savukārt sporta jomu kā nākotnes karjeru izvēlas 14% jauniešu, neraugoties uz tās ierobežoto potenciālu tautsaimniecībā.

“Neinteresantās” nozares

Vienlaikus samazinājusies interese par nozarēm, kas tiek uzskatītas par būtiskām ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kritusies jauniešu interese par uzņēmējdarbību, finansēm, ekonomiku un informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, kur nākotnē prognozēts augošs darbaspēka pieprasījums.

Dati arī liecina, ka jauniešu vidū joprojām ir nepietiekami novērtētas tādas nozares kā apstrādes rūpniecība, transports un loģistika, kokrūpniecība, mežsaimniecība un enerģētika, neraugoties uz to lomu Latvijas ekonomikā un eksportā.

Daži nezina, citi netiek uzzināt

Papildus nozares izvēlei aptauja izgaismo arī zemo jauniešu pārliecību par karjeras lēmumu pieņemšanu – tikai ap 40% jūtas droši par savām izvēlēm, kas ir zem starptautiski ieteiktā līmeņa, bet individuālu karjeras konsultāciju saņēmusi vien nepilna ceturtdaļa jeb 24% jauniešu. Lielākā daļa pieņem lēmumus, balstoties uz personīgu pieredzi, ģimenes vai vienaudžu ieteikumiem.

Pētījuma rezultāti norāda arī praktiskās pieredzes trūkumu. Vairāk nekā trešdaļa jauniešu pauduši vēlmi piedalīties "Ēnu dienās", praksēs vai vasaras darbā, taču piedāvājums ne vienmēr ir pietiekams – gandrīz puse jeb 49% jauniešu, kuri vēlējās prakses vietu vasarā, to nav saņēmuši prakšu vietu trūkuma dēļ.

Šogad pētījumā uzmanība pievērsta mākslīgā intelekta ietekmei uz nākotnes darba tirgu. Tikai neliela daļa jeb 8% jauniešu norādījuši, ka skolā regulāri apspriesta mākslīgā intelekta nozīme profesiju attīstībā. Vienlaikus 45% atzina, ka tikai daļēji izprot, kādas prasmes nākotnē būs nepieciešamas, bet vēl 9% nesaprot. Aptauja atklāj arī dzimumu atšķirības mākslīgā intelekta izpratnē, kas, pēc autoru domām, var ietekmēt jauniešu izvēles augstas pievienotās vērtības nozarēs nākotnē.

Melbārde – ar profesiju iepazīšanu nepietiek

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) pētījuma rezultātus vērtēja kā loģiskus – tie izgaismo jautājumus, par kuriem nepieciešama padziļināta diskusija. Politiķes ieskatā, īpaša uzmanība jāpievērš, kuros brīžos jauniešu izglītības un attīstības procesā visvairāk nepieciešams karjeras konsultantu atbalsts.

Melbārdes ieskatā karjeras izvēles atbalsts šobrīd sākas pārāk vēlu – vidusskolā un profesionālajā izglītībā, kamēr pirmais kritiskais posms ir jau pamatskolas absolventi. Tieši 7. līdz 9. klašu posms, pēc viņas teiktā, ir vismazāk aizsargātais, un jaunieši bieži pieļauj kļūdas, kuras vēlāk ir grūti labot, tāpēc nepieciešama agrāka un proaktīvāka karjeras konsultantu iesaiste. Vienlaikus viņa atzina karjeras speciālistu trūkumu, lai arī ar jauno finansēšanas modeli "Programma skolā" ir palielināts finansējums atbalsta personālam, tostarp karjeras konsultantiem.

Melbārde izcēla arī STEM jomas un pilsoniskās līdzdalības iniciatīvu nozīmi, aicinot uzņēmumus aktīvāk iesaistīties sadarbībā ar skolām, augstskolām un nevalstiskajām organizācijām. Vienlaikus, pēc politiķes domām, jauniešu izglītībā nepietiek tikai ar profesiju iepazīšanu – būtiski ir attīstīt arī līderības prasmes. Tāpat viņa akcentēja vecāku lomu, norādot, ka vecāku iesaistei ir liels potenciāls.

Runājot par jauniešu interesi par mākslu un radošajām industrijām, Melbārde aicināja to nevērtēt kā problēmu. Viņa norādīja, ka radošās industrijas mūsdienās ir plaši interpretējamas un sniedz prasmes, kuras augstu novērtē darba devēji. To apliecina gan Pasaules Ekonomikas foruma aptaujas par pieprasītākajām prasmēm, gan Latvijas Kultūras akadēmijas pētījumi par absolventu nodarbinātību.

Latvijas Izglītības akselerators ir Pasaules Ekonomikas foruma iniciatīvas daļa, kas Latvijā darbojas kopš 2023. gada, lai veicinātu ilgtermiņa pārmaiņas izglītībā un prasmju attīstībā, stiprinot sadarbību starp valsts un privāto sektoru.