Skolotāja "Zoom" stundā kliedz un nolamā bērnus par stulbeņiem

Kā vecākiem rīkoties, ja pamana, ka skolotāja tiešsaistes stundās uzvedas neadekvāti un apsaukā bērnus? Šāds jautājums radies kādai portāla Jauns.lv lasītājai, kura ievērojusi agresīvu skolotājas uzvedību pret bērniem. Izglītības un zinātnes ministrijā uzsver, ka vispirms jāmēģina situācija atrisināt, sazinoties ar skolu.
Covid-19 laikam ir kāds pluss - vecāki var pārliecināties, kā skolotāji vada stundas un kā tajās izturas pret bērniem.

FOTO: Unsplash.com

Covid-19 laikam ir kāds pluss - vecāki var pārliecināties, kā skolotāji vada stundas un kā tajās izturas pret bērniem.

Kāda skolēna mamma Jauns.lv pastāstīja, ka, strādājot attālināti no mājām, dažkārt nākas dzirdēt dēla tiešsaistes stundas. "Parasti tās ir normālas, un es priecājos, ka dēls vismaz attālinātā veidā sastop klasesbiedrus un skolotājus."

"Bet nesen manu uzmanību piesaistīja kāda skolotāja, kura "Zoom" stundas laikā uzvedās visai agresīvi. Ko es ar to domāju? Viņa likās pamatīgi "uzvilkusies", pacēla balsi un draudēja puišiem, kuri muļķojās pie savām kamerām. Toreiz nospriedu, ka katram var gadīties grūtākas dienas un puiši tiešām var izvest no pacietības.
 

Bērnus nolamā par stulbeņiem

Bet pirms dažām dienām, ejot garām dēla istabai, dzirdēju, kā viņa vairākus klasesbiedrus nosauca par stulbeņiem un vairākkārt kliedza, lai slēdz ārā mirgojošās lampiņas savā istabā - tās viņai traucējot vadīt stundu."

Mamma saprot, ka pusaudžu uzvedība var nokaitināt un lampiņu mirgošana var traucēt stundu, taču viņai nav pieņemams, ka skolotāja saukā bērnus par stulbeņiem.
 

Līdzīgi skolotāja uzvedoties arī klātienē 

"Pēc tam aprunājos ar dēlu. Viņš apgalvoja, ka skolotājas rīcība "Zoom" stundā ir ļoti līdzīga tai, kādu bērni piedzīvojuši klasē, kad mācības notika klātienē. Skolotāja regulāri apsaukājusies, pacēlusi balsi un kliegusi uz bērniem," sieviete sacīja, paužot apņēmību par dzirdēto neklusēt un mēģināt panākt, lai šādas situācijas vairs neatkārtotos. Viņa ir nolēmusi turpmākās stundas, ko vadīs šī skolotāja, ierakstīt un vērsties pie skolas direktora un, ja vajadzēs, arī pie izglītības iestādi pārraugošām iestādēm.

"Šajā ziņā Covid-19 laikam ir kāds pluss - vecāki var pārliecināties, kā skolotāji vada stundas un kā tajās izturas pret bērniem. Piekrītu, ka visiem šis laiks ir grūts, bet skolotājiem tomēr vajadzētu saglabāt pieklājību un cieņu pret bērniem," viņa rezumēja, piebilstot - ja skolotāja agresīvi uzvedas gan klātienes stundās, gan "Zoom" nodarbībās, kaut kas nav kārtībā ar viņu.

"Neviens bērns nav pelnījis, lai pārējo 30 klases biedru priekšā viņu apsaukā par stulbeni."


Mammai jāvēršas pie skolotājas un skolas vadības

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļā Jauns.lv norādīja, ka skolēna mamma savā stāstā jau pati ir sniegusi ļoti pamatotu atbildi uz jautājumu, kā rīkoties.

Reklāma
Reklāma

 

"Jebkuru domstarpību, neskaidrību, sūdzību gadījumā ir jāvēršas pie konkrētā skolotāja, klases audzinātāja atbalsta personāla. Ja problēmu neizdodas atrisināt – pie skolas direktora. Pēdējais posms šajā shēmā ir Izglītības kvalitātes valsts dienests un ministrija."

Ministrijā ieteica iepazīties ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta sagatavoto shēmu, kā vecākiem risināt domstarpības skolā.
 

Likumā noteikts, ka skolotājai jāievēro ētikas normas

Runājot par emocionālo vardarbību skolās un to, vai, piemēram, apsaukāšanās un kliegšana no skolotāja puses ir pieļaujama, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve norādīja uz Izglītības likumu, kura 51.pantā noteikti pedagoga vispārīgie pienākumi.

Pedagoga vispārīgie pienākumi izglītošanas procesā ir šādi: radoši un atbildīgi piedalīties attiecīgo izglītības programmu īstenošanā; veidot izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, citiem, darbu, kultūru, dabu; audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus — Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai; ievērot pedagoga profesionālās ētikas normas; pilnveidot savu profesionālo kompetenci; ievērot izglītojamā tiesības; utt.