Katrs trešais skolēns Latvijā cietis no vardarbības

Pētījumā kopumā piedalījušies 2066 visu klašu skolēni no deviņām Rīgas skolām. Dažādus pāridarījumus jaunieši piedzīvo ne tikai no klasesbiedriem un citiem skolēniem, bet arī skolotājiem un pat vecākiem. Kopumā katrs trešais skolēns cieš no mobinga klātienē, katrs ceturtais – digitālajā vidē, atklājies pētījumā.
 

Cieš vairāk nekā puse mazāko
Visvairāk cieš mazāko klašu jeb sākumskolas skolēni – to norāda 51 procents. Kaut arī vidusskolā situācija ir mazliet labāka, tomēr arī 28% 10. līdz 12. klašu skolēnu saskārušies ar mobingu.

Biežākais apsmiešanas iemesls ir atšķirības raksturā vai ārienē. Nereti mobings izpaužoties kā ignorēšana un atgrūšana, nevis tieša apsmiešana vai fiziska vardarbība.

Sociālās kustības #Neklusē līdzautore Marika Andžāne uzsver, ka emocionāla vai fiziska vardarbība skolēnu vidū pastāvējusi vienmēr, taču par tās sekām līdz šim pie mums runāts maz.
Situācija neuzlabojas

Pirms četriem gadiem veiktajā Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētījumā konstatēts, ka Latvijas izglītības iestādēs ir otrais sliktākais rezultāts šajā ziņā – ar vienaudžu fizisko un emocionālo vardarbību vairākas reizes mēnesī saskaras 30,6% no 15 gadus veciem skolēniem.

Skolēni min, ka nevēlas vecākus apgrūtināt un satraukt ar savām problēmām, negrib pievērst sev papildu uzmanību. Jauniešu vidū valda pārliecība, ka viņiem jātiek galā pašiem.

Situācija nav uzlabojusies, un, Andžānes ieskatā, jāmeklē efektīvi risinājumi, iesaistoties skolēniem, skolotājiem, vecākiem un citiem.

Saskaņā ar pētījumu, situācijās, kad jaunieši saskaras ar pāridarījumu, pēc palīdzības vēršas tikai katrs trešais. Visbiežāk jeb 55% skolēni vēlētos saņemt atbalstu no vecākiem, seko skolotājs vai sociālais pedagogs.

Vienlaikus skolēni min, ka nevēlas vecākus apgrūtināt un satraukt ar savām problēmām, negrib pievērst sev papildu uzmanību. Jauniešu vidū valda pārliecība, ka viņiem jātiek galā pašiem.

Izvēlas norobežoties
Nereti apcelšanas brīdī skolēni jūtas vientuļi un nesaprasti, tāpēc izvēlas norobežoties, lietojot sociālos tīklus, kontaktējoties ar ārpusskolas draugiem vai nepievēršot sev lieku uzmanību.

Kā risinājumu skolēni saredz lielāku skolotāju un skolas vadības iesaisti, piemēram, izstrādājot jaunu mācību priekšmetu, kurā būtu iespēja diskutēt par sev aktuālām tēmām. Skolēni arī norāda, ka skolas rosināti kolektīva saliedēšanās pasākumi samazinātu mobinga risku.

Aptaujātie uzsver, ka mobinga upuriem trūkst pašpārliecinātības un drosmes sevi aizstāvēt, tāpēc risinājums būtu sociālā pedagoga vai psihoterapeita konsultācijas. Daļa skolēnu pat zaudējuši ticību, ka kaut kas varētu mainīties, tāpēc skaļi par to nerunā. Taču skolēni novērtētu, ja tiktu izstrādāts rīks, kas ļautu viņiem saņemt morālu atbalstu, saglabājot anonimitāti.
Plāno radīt jaunu lietotni

“Mūsu mērķis, izveidojot sociālo kustību #Neklusē, ir ne tikai aizsākt plašāku diskusiju publiskajā telpā par mobingu, bet arī piedāvāt konkrētu un mūsdienīgu risinājumu – mobilo lietotni, kas ļautu skolēniem saņemt nepieciešamo palīdzību bez bažām tikt nosodītam. Šobrīd paredzēts, ka lietotne būs pieejama līdz ar jaunā mācību gada sākumu,” stāsta Andžāne.

Pusaudžu resursu centra vadītājs un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas atkarību profilakses speciālists Nils Sakss Konstantinovs uzsver, ka mobings bieži norisinās ne tikai klasē, bet arī internetā un ārpus skolas, tāpēc skolotāji ne vienmēr varēs to laikus pamanīt.

Kā rīkoties vecākiem
Pārmaiņas savā bērnā visagrāk būs redzamas vecākiem. “Ja bērns mājās kļuvis noslēgts, nerunīgs, izrāda pēkšņu nevēlēšanos iet uz skolu, kļuvis raudulīgs vai tieši pretēji – agresīvs, tās varētu būt pazīmes, ka radušās nopietnas grūtības,” norāda eksperts.

Labākais, ko tādā gadījumā iespējams darīt, ir iedrošināt savu bērnu runāt. Svarīgi apliecināt, ka jebkurai situācijai varēs atrast izeju, ka bērns netiks sodīts un visi lēmumi tiks pieņemti un izrunāti kopā ar viņu. Tāpat laba doma esot pārliecināties, ka pusaudzim ir pieejami kontakti un interneta adreses, kur konfidenciāli vērsties pēc atbalsta, ja tāds izrādīsies nepieciešams.