Kā motivēt bērnu mācīties un pildīt mājasdarbus?


Kad trešajā skolas dienā modināju savu pirmklasnieku, viņš no segas apakšas miera vējos atbildēja: "Uz skolu es vairs negribu iet." Sastingu – it kā gribas smieties, bet, ja viņš to domā nopietni, tad ir ziepes. Skola taču jāapmeklē vismaz četrreiz ilgāk nekā bērnudārzs!

FOTO: Ieva Bērtulsone, celiq@inbox.lv

Aiz slinkuma mācīties var slēpties, piemēram, bērna apcelšana skolā vai grūtības kādā mācību priekšmetā.



Rīts gan turpinājās labi, nekādus citus iemeslus vēlmei neiet uz skolu, izņemot ieceri pagulēt ilgāk, nemanīju. Taču notikušo uztvēru kā brīdinājuma signālu – vecākiem ir „jātur roka uz pulsa”, lai patika apmeklēt skolu un apzinīga mājasdarbu pildīšana allaž turētos pieklājīgā līmenī.

Pieļauju, ka ne viens vien skolēna vecāks ir iepazinis sajūtu, kad gribas kliegt „par bērna slinkumu”, “par rakstāmgaldu, kas neprātīgā bardakā” un “skolas drēbēm, kas atkal jau satītas murskulī”. Ko tad vecākiem īsti darīt?

Trīs iemesli pusaudžu slinkumam
Par to, ka bērniem ir slinkums mācīties, visbiežāk runā vecāki, kam mājās ir aptuveni 12-15 gadus vecs pusaudzis. Psihoterapeite Dace Blaževiča, kā arī psiholoģe un Latvijas Universitātes docente Ilze Damberga stāsta, ka parasti mācīšanās slinkumam nav saistības ar slinkumu kā tādu. Ilze Damberga norāda, ka ir jānoskaidro nemācīšanās iemesli, taču visbiežāk pusaudžu vecumā vainojams kāds no šiem iemesliem:

* motivācijas trūkums, kad bērns neredz mērķi, kā vārdā būtu jāpūlas,


* ar mācībām saistās daudz nepatīkamu emociju – skolā kāds apsaukā, ir sliktas attiecības ar kādu no skolotājiem vai skolasbiedriem, no skolotāja puses izteikta stingrāka kritika, bailes no skolotāja vai tml.,

 

* nesaprot mācību vielu kādā priekšmetā, mācības ir iekavētas.

Ja atklājas, ka pusaudzis netiek galā ar mācībām, vecākiem noteikti ir jāpalīdz vai jānoorganizē privātstundas. „Bieži vien, kad nav saprasta mācību viela un skolotāja vai vecāku attieksme nav atsaucīga, bērna aizsardzība ir izvairīšanās domāt par mācībām. To viegli sajaukt ar slinkošanu,” skaidro Dace Blaževiča.

Ja ar skolotājiem vai skolasbiedriem izveidojusies konfliktsituācija, jālūko uzzināt detaļas un kopīgiem spēkiem jārisina situācija, vaicājot bērnam, kā, viņaprāt, šo situāciju var izlīdzināt. Nerisinātu to nedrīkst atstāt. „Manā praksē ir bijuši gadījumi, ka aiz slinkuma slēpjas bērna apcelšana skolā vai arī problēmas kādā mācību priekšmetā, piemēram, bērns nesaprot matemātiku un kaunas to atklāt saviem vecākiem,” pieredzē dalās Ilze Damberga.

Ja pusaudzim trūkst motivācijas mācīties, kā pirmās ir jāizvērtē viņa un vecāku attiecības. Labas bērna un vecāku attiecības ir pirmais solis situācijas uzlabošanā.

Savukārt, atgūt zudušo motivāciju ir diezgan grūti. Psiholoģe norāda, ka retos gadījumos jārunā vienkārši par motivācijas trūkumu. Visdrīzāk tas ir vecāku intereses trūkums par bērna dzīvi, ikdienu un mācībām. „Ja pusaudzim trūkst motivācijas mācīties, kā pirmās ir jāizvērtē viņa un vecāku attiecības. Labas bērna un vecāku attiecības ir pirmais solis situācijas uzlabošanā. Vecākiem tas ir jāsaprot, jāpieņem un jāpanāk kontakts ar bērnu,” skaidro I. Damberga. Jebkurā gadījumā ar bērnu ir jārunā, jāvaicā, kas, viņaprāt, šajā situācijā varētu palīdzēt. Jāmudina, lai pusaudzis pats ierosina, kā tālāk rīkoties.

Par pirmklasnieka mācīšanos un mācīšanu
Tie vecāki, kuru bērniem līdz pusaudžu gadiem vēl tāls ceļš ejams, iepriekšminētais ir nopietni jāņem vērā. Problēmas vēlākajās klasēs var izpalikt, ja pirmajās klasēs bērnam tiek veltīta uzmanība, daudz laika un atbalsts. „Jo vairāk ar bērnu līdz 12 gadu vecumam darbosieties, jo vērtīgākus augļus novāksiet tad, kad viņš sasniegs pusaudža gadus,” uzskata psiholoģe I. Dabmerga.

Pirmajās klasēs bērniem ir ļoti spēcīga iekšējā motivācija mācīties -  viņi kā mazi sūklīši uzņem pretī visu jauno, kas tiek piedāvāts. Īpaši, ja vecāki iesaistās mācību procesā, nevis dzen izmācīties un sakrāmēt somu, bet pārvērš to jaukā pasākumā. Mēs ar dēlu, kurš ir pirmklasnieks, esam darījuši tā – viņš man no dienasgrāmatas lasa, kādas stundas ir nākamajā dienā, un es mācību materiālu kastē meklēju vajadzīgo. Un citas dienas otrādi. Vai arī – skolotāja vecāku sapulcē lūdza aizpildīt bērniem dienasgrāmatu divas nedēļas uz priekšu. Sākumā to darīju es, bet tagad puika palūdza un es atļāvu viņam to darīt pašam. Sākumā gāja visādi, bet abi pārrunājam, kas jāņem vērā, lai ieraksti būtu rūpīgāki un glītāki.

Pirmo klašu vecāku uzdevumi:

* Iemācīt bērnam prasmi organizēt savu laiku. Palīdziet veidot dienu tā, lai mācībām un mājas darbiem ir atvēlēts noteikts laiks, kas dienas režīmā saglabājas nemainīgi. Piemēram, vienojaties, ka pirms ik vakara multfilmas skatīšanās mājasdarbi ir izpildīti un skolas soma sakārtota. „Bērns tā kļūst patstāvīgāks un labāk iemācās plānot savu laiku,” skaidro D. Blaževiča.

 

Reklāma
Reklāma

* Pārvērst mājasdarbu pildīšanu aizraujošā notikumā. Ar bērnu ir vērts mācīties kopā, jo bērniem patīk darboties kopā ar mammu vai tēti. Kā arī vecāki varēs novērot un saprast, vai bērnam ir problēmas mācībās un kādas tās ir. Reizēm bērni negrib ķerties klāt mājasdarbiem tikai tāpēc, ka uzdots pārāk daudz. Rodas sajūta, ka tas nebūs paveicams. Vecāku uzdevums šādā situācijā ir darāmo sadalīt sīkāk un piedāvāt sākt ar interesantāko. Paveicot pirmo lietu, kas ir aizraujošāka, radīsies motivācija izpildīt arī mazāk saistošos uzdevumus. Noteikti jāietur pauzes starp mājasdarbiem. Šobrīd ir pieejami arī dažādi interesanti mācību materiāli – tos noteikti vajag izmantot! Piemēram, grāmata „Joka pēc alfabēts” būs interesanta un noderīga mazajiem bērniem.

 

* Ļaut bērnam saskarties ar savas rīcības sekām. „Labi strādā metode Zvaigžņu kalendārs. Tās būtība ir pozitīvi motivēt bērnu - nevis sodīt par to, kas nesanāk, bet apbalvot, ja izdodas,” iesaka psihoterapeite D.Blaževiča. Var vienoties ar bērnu par to, cik ilgā laikā bērns veiks mācību uzdevumus tā, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Ja tas izdodas, bērns saņem kādu kārotu dāvanu. Tomēr vecākiem jāuzmanās, izmantojot šo metodi! „Nereti bērns norunu neizpilda, bet vecāks apžēlojas un dāvanu iegādājas. Šāda rīcība neļauj bērnam uzņemties atbildību,” piekodina psihoterapeite.

 

Autore: Inga Akmentiņa-Smildziņa, mammamuntetiem.lv vadītāja speciāli portālam E-klase.lv