Daina Kājiņa par privātajiem dārziņiem: "Līdzfinansējums nav “atbalsts biznesam”. Tas ir atbalsts ģimenēm."

Demogrāfijas lejupslīde šobrīd skar mūs visus – valsti kopumā, pašvaldības, ģimenes un, protams, arī pirmsskolas, t.sk. privātās, kuras arī, ja nepieciešams, optimizē grupas, samazina vietu skaitu un pielāgojas realitātei. Kopējais bērnu skaits samazinās, un tas ir fakts. Tomēr vienlaikus redzam salīdzinoši augstu ģimeņu interesi par privātajām pirmsskolām, kas ļauj secināt – tā ir apzināta izvēle, nevis piespiedu risinājums. Tāpēc sadarbība ar privātajām pirmsskolām nenozīmē “maksāt privātajiem bērnudārziem”, bet gan atbalstīt vecāku izvēli un ikvienas ģimenes tiesības uz viņu bērniem piemērotāko pirmsskolas izglītību. 

Līdzfinansējums nav atbalsts biznesam, bet ģimenēm 

Privātās pirmsskolas ilgstoši ir uzsvērušas, ka līdzfinansējums nav “atbalsts biznesam”. Tas ir atbalsts ģimenēm. Ikviens nodokļu maksātājs ir pelnījis iespēju izvēlēties savam bērnam piemērotāko vidi, neatkarīgi no tā, vai tā ir pašvaldības vai privāta iestāde. Un ir dažādi iemesli, kādēļ daudzas ģimenes lemj par labu privātajām pirmsskolām. Viens no tiem ir grupu lielums – privātajās pirmsskolās grupu lielumu nosaka dibinātājs. Bieži tie ir 16 bērni grupā, tas ir normāls, līdzsvarots skaits. Ja bērnu ir vairāk, ir arī vairāk pieaugušo. Modeļi atšķiras, pieejas ir dažādas, bet kvalitātes prasības visiem ir vienādas.

 Daina Kājiņa. Publicitātes foto. 

Normatīvie akti visiem vienādi 

Un te ir ļoti būtisks aspekts - arī normatīvo aktu ievērošanā nav nekādas atšķirības starp privātu un pašvaldības iestādi. Higiēnas prasības, pārtikas uzraudzība, drošība, vadītāja profesionālās kompetences izvērtēšana – tas attiecas kā uz pašvaldības, tā privātajām pirmsskolām. Pēdējos astoņus gadus notiek vadītāju profesionālās kompetences izvērtēšana, un katra, pat mazākā pirmsskola, to iziet. Ja kaut kas tiek piemirsts, kvalitāti uzraugošie dienesti to atgādina. Privātās pirmsskolas nav pašvaldību pirmsskolu pretinieki. Mēs esam sadarbības partneri, kas godīgi konkurē. Un izglītībā konkurence ir kvalitātes priekšnoteikums, nevis problēma.

Pašvaldībām ir jārēķinās ar privāto sektoru

Rīgas pašvaldība šobrīd ir viens no stabilas sadarbības piemēriem, tomēr situācija citās pašvaldībās ir atšķirīga. Piemēram, Valmieras novadā publiski izskanēja ideja par atteikšanos no līdzfinansējuma privātajam sektoram vispār. Biedrība vērsās Konkurences padomē un saņēma skaidru atzinumu – īstenojot pirmsskolu funkciju, pašvaldībām ir jārēķinās ar privāto sektoru, jo tās ir ilgtermiņa investīcijas, nevis īstermiņa projekti. Privātās pirmsskolas nozīmē investīcijas telpās, personālā, aprīkojumā, kredītsaistībās. Un, ja vienā brīdī politiskā attieksme mainās, sekas izjūt gan uzņēmēji, gan ģimenes.

Privātās pirmsskolas nav radītas vienai budžeta sezonai, un ģimeņu plāni par izglītību ne tik. 

Arī ģimenes var parādīt savu attieksmi, ne tikai pašvaldības 

Balsoties savā pieredzē gan privātajā, gan publiskajā sektorā, varu teikt, ka iespējams izstrādāt līdzfinansējuma metodiku, kas ir saprotama ģimenēm un pielāgojas izmaksu pieaugumam, bet, diemžēl, birokrātiju var veidot arī sarežģītu. Viss ir atkarīgs no politiskās attieksmes pret iedzīvotāju izvēli. Taču vietvarām jāņem vērā, ka arī ģimenes var parādīt savu attieksmi – piemēram, Ropažu novads šogad samazināja līdzfinansējumu, un realitāte parādīja, cik trauslas ir robežas starp pašvaldībām, jo vairākas ģimenes pārdeklarējas uz Rīgu. Vecāki vienmēr izvēlēsies labāko risinājumu savam bērnam.

Viens no būtiskākajiem instrumentiem demogrāfijas veicināšanā

Pirmsskolas pieejamība ir viens no būtiskākajiem instrumentiem demogrāfijas veicināšanā. Ja ģimene zina, ka bērnam būs garantēta vieta pirmsskolā tajā brīdī, kad tas būs nepieciešams, tas ir reāls atspaids. Mūsdienās vecāki joprojām piesakās rindās, jo valda vēsturiskas bailes, ka nebūs vietu. Taču, reāli apzinot rindas, piekrišanu izsaka apmēram trešdaļa. 

Skandināvijas valstu piemērs 

Ar mērķi atbalstīt demogrāfiju, Skandināvijas valstis savulaik mērķtiecīgi piesaistīja privāto sektoru. Un šajās valstīs, izvēloties pirmsskolu, vecākiem nav būtiski, vai tā ir privātā vai pašvaldības, jo finansēšanas modelis ir vienlīdzīgs. Ja kāds bažījās, ka privātais sektors sāk pārāk daudz pelnīt, gribētos atgādināt, ka šobrīd stāsts nav par peļņu, bet to, lai neveidotos zaudējumi, kas pēc tam tāpat atspoguļojas izmaksās – kredītmaksājumos, telpu nomā, pakalpojumos. Ja privātais sektors, atbalsta trūkuma dēļ, būs spiests paaugstināt mācību maksu, bet pašvaldības pirmsskolas būs bezmaksas, mēs radīsim sabiedrības segregāciju. Un tas jau ir daudz plašāks jautājums par taisnīgumu un vienlīdzību.

Šis nav strīds starp publisko un privāto sektoru, bet jautājums par to, vai lēmumu centrā ir bērns un ģimene? 

Privātās pirmsskolas ir daļa no Latvijas izglītības sistēmas un gadiem ilgi ir palīdzējušas pašvaldībām nodrošināt pieejamību un kvalitāti. Ja vēlamies veidot ilgtspējīgu, uz ģimenēm vērstu politiku, mums jāstiprina sadarbība, jānodrošina prognozējams un taisnīgs finansēšanas modelis un jārespektē vecāku izvēle. Tikai tad mēs varēsim runāt gan par sabiedrības vienlīdzību, gan par reālu atbalstu demogrāfijai.