Atbalstīt nedrīkst ierobežot – kur liksim komatu, domājot par privātajām pirmsskolām?

Papildus tam nozari krietni samulsinājuši arī Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs”. Apspriešanā nonākušajā redakcijā minēts, ka dotāciju pedagogu darba samaksai varēs saņemt tikai tās pirmsskolas, kas ir sabiedriskā labuma organizācijas vai sociālie uzņēmumi. Visi šie aspekti kopumā mudina jautāt, vai Latvijā plānots atbrīvoties no privātajām pirmsskolām, neraugoties uz to, ka tā ir daudzu ģimeņu apzināta izvēle, un to, ka sadarbība ar privātajiem bērnudārziem pašvaldībām var palīdzēt ietaupīt līdzekļus? 

Kādos gadījumos līdzfinansējums tiek saglabāts 

Lai gan normatīvais regulējums nosaka – ja bērns uzsācis apmeklēt privāto pirmsskolu, to var turpināt darīt arī tad, ja atbrīvojas vieta pašvaldības pirmsskolā, nezaudējot līdzfinansējumu, ik pa laikam dzirdam par gadījumiem, kad ģimenēm tiek sniegta maldinoša informācija. Kad atbrīvojas vieta pašvaldības pirmsskolā, ģimenes tiek informētas, ka līdzfinansējums privātās pirmsskolas apmeklēšanai tiks zaudēts. Tā nedrīkst notikt. Un, lai gan visos šajos gadījumos beigu beigās risinājums tiek atrasts un finansējums saglabāts, tiek patērēts gan šo ģimeņu, par privāto pirmsskolu, gan pašvaldības iestāžu darbinieku laiks. Un mazināta vecāku uzticība izglītības sistēmai un pašvaldībām. 

Katrs gadījums mazina ticību sistēmai 

Diemžēl, bet situācijās, kad ģimenes pārceļas uz citu pašvaldību, līdzfinansējums privātajai pirmsskolai visbiežāk tiek zaudēts. Paradoksāli, bet ģimenes mēdz pārcelties, lai sāktu gatavoties skolas gaitām (ir pašvaldības, kurās noteikts, ka skolā var pieteikties vienīgi tie skolēni, kuri jau kādu laiku ir deklarēti attiecīgajā pašvaldībā), attiecīgi – lai pieteiktos skolā, ģimene ir spiesta zaudēt līdzfinansējumu pirmsskolai. Protams, kāds varētu teikt, ka tie ir vien atsevišķi gadījumi un to skaits pret kopējo pirmsskolas audzēkņu skaitu nav liels, bet mums jāapzinās, ka esošajā demogrāfiskajā situācijā ikviena ģimene un bērns ir liela vērtība. Un pašvaldībām būtu jācīnās par katru iedzīvotāju, radot drošu un atbalstošu vidi, nevis bažas par pirmsskolas pieejamību. ‘

Līdzfinansējums neietver būtisku pozīciju – telpu īri 

Runājot par situāciju Rīgā un pirmsskolu slēgšanu, jāuzsver, ka no pašvaldības līdzekļu pārvaldīšanas viedokļa tas, protams, ir racionāls lēmums. Izmaksas par pirmsskolu uzturēšanu ir augstas un, piemēram, apkures rēķins nesamazinās proporcionāli bērnu skaitam. Bērnu skaits samazinās arī privātajās pirmsskolās, arī mums pieaug izmaksas, tomēr līdzfinansējuma aprēķinā aizvien netiek iekļautas daudzas izmaksu pozīcijas. Viena no tām – telpu īre, kas sastāda lielu izdevumu daļu. Piemēram, vidējās izmaksas par telpu nomu ir 9,50 EUR/m² mēnesī, vienam bērnam nepieciešamā platība, efektīvi strādājot, ir aptuveni 7,60 EUR/m², tātad vairāk nekā 70 EUR vienam bērnam tikai par telpu nomu. Diemžēl, pašvaldību līdzfinansējums to neiekļauj, tāpat kā grāmatvedības, juridiskos u.c. pakalpojumus, bez kuriem izglītības iestāde nevar darboties. 

Sadarbība palīdzētu taupīt nodokļu maksātāju naudu

Šobrīd un domājams arī nākotnē, Rīgā un citās pašvaldībās būs aizvien vairāk tukšu pirmsskolu telpu. Viens no risinājumiem varētu būtu sadarbība ar privāto sektoru, ļaujot izmantot šīs telpas. Tomēr šeit ir svarīgi, ar kādiem nosacījumiem šī sadarbība notiktu un kādā stāvoklī būtu pieejamās telpas. Privātie uzņēmēji ir daudz elastīgāki un daudzi spētu radīt pievilcīgu un kvalitatīvu pakalpojumu. Turklāt, viena vieta privātajā pirmsskolā pašvaldībai izmaksā mazāk, nekā vienas vietas nodrošināšana pašiem. Tas nozīmē – sadarbība palīdzētu taupīt nodokļu maksātāju naudu. Nemaz neminot par to, ka katrs uzņēmums ir pievienotā vērtība attiecīgai pašvaldībai – darbavietas, nodokļi u.tml.

Sociālā uzņēmuma statuss piespiedu kārtā? 

Diemžēl, šeit atkal saskaramies ar Izglītības un zinātnes ideju noteikt, ka dotāciju pedagogu darba samaksai varēs saņemt tikai tās pirmsskolas, kas ir sabiedriskā labuma organizācijas vai sociālie uzņēmumi. Privātās pirmsskolas līdz šim ir spējušas gan pelnīt, gan radīt sabiedrisku labumu, taču šobrīd izskatās, ka uzņēmējus plānots sodīt par savu darbību. Privātās pirmsskola nekad nav bijusi joma, kurā Latvijā iespējams sasniegt milzīgu peļņu, un, kā jau minēju, arī mūs ietekmē demogrāfija. Ja ministrija liks izvēlēties – saņemt dotāciju pedagogu algām vai atteikties no peļņas, daudzas privātās pirmsskolas beigs pastāvēt, kas negatīvi ietekmēs izglītības kvalitāti un vecāku iespējas atgriezties darba tirgū. 

Ja patiesi vēlamies bērniem pieejamu un kvalitatīvu pirmsskolas izglītību, tad risinājumam jābalstās sadarbībā, nevis ierobežojumos. Privātās pirmsskolas nav sistēmas pretinieks, tās ir daļa no sistēmas, kas palīdz pašvaldībām elastīgi reaģēt uz demogrāfijas svārstībām, samazināt infrastruktūras izmaksas un nodrošināt vecākiem izvēles iespējas. Lēmumiem par finansējumu un juridisko statusu jābūt pārdomātiem un balstītiem ilgtermiņa redzējumā, lai nezaudētu to, kas ir izveidots gadu gaitā - daudzveidīgu, konkurētspējīgu un ģimenēm pieejamu pirmsskolas sistēmu.