Septiņi paņēmieni, kā harmonizēt un nomierināt trauksmainu bērnu

Nav grūtu bērnu. Ir bērni, kuriem nav nospraustas robežas, un kas nav audzināti.

FOTO: Shutterstock.com

Reakcija uz dažādiem kairinājumiem ir automātiska, bet apmēram sākot no 2 gadu vecuma līdz 7 gadiem bērns mācās regulēt savas emocijas. Vecāku uzdevums ir rādīt piemēru, kā to dara un būt stiprajai, mierīgajai sienai, pret kuru mazais var “izplosīties”.

 

  • Līdz apmēram 7 gadu vecumam bērns vēl neprot sevi savaldīt un savākt, viņš to vēl tikai mācās.  Ja pretī ir vecāki, kas reaģē tikpat vētraini, tad bērns tieši tāpat iemācīsies reaģēt. Sākumā iemāciet nosēdēt 1 minūti, tad 2 minūtes. Negaidiet, ka mazulis mierīgi spēs sēdēt veselu stundu!
     
Reklāma
Reklāma
  • Ļoti liela nozīme ir rituāliem ģimenē. Tie harmonizē bērnus, sakārto ikdienu. "Ieviesiet tradīciju pirms miega samīļot, jo tas, ko bērns dzird pēdējo pirms miega, ieiet viņa zemapziņā - ka mamma un tētis mani mīl. viss ir kārtībā. Ka Imants Ziedonis teica - neļaujiet bērnam aizmigt raudošam, viņš raudās visu mūžu," iesaka Inga Stagaine. 
     
  • Nemierīgu, nepacietīgu bērnu mācīt iemāca spēles. Piemēram, tādas, kas māca gaidīt savu kārtu - ričuraču, cirku, aktīvās spēles, kur jāmaina kustības, piemēram "diena un nakts". 
     
  • Veltiet bērnam ik dienu 15 minūtes nedalītas uzmanības. Neaizmirsties samīļot, paglāstīt un aprunāties ar katru bērnu ģimenē! 
     
  • Ja bērns ir ļoti kautrīgs, tad nereti tā ir iemācīta uzvedība. Piemēram, bērns iemācās šo modeli no kautrīgas mammas, kas pati baidās. Kā risināt?  Rādīt ar savu piemēru un izstāstīt, kas viņu sagaida. Pieaugot, šāds bērns izveidot mazu, bet drošu draugu kompāniju un pratīs izmantot savu temperamentu savā labā. 
     
  • Bērna aktivitāti un saraustītu uzvedību sekmē arī pārlieku trauksmaina un skrienoša mamma, kas jau ar zīdainīti skrien uz lielveikalu, pārmērīga tehnoloģiju lietošana, apkārtējās vides nervozitāte. 
     
  • Ir ļoti svarīgi, lai vētrainas reakcijas bērniem pretī būtu mierīgi, nosvērti vecāki, kas māca mierīgāku reakciju un ļauj bērnam pret vecāku mierīgumu “iztrakoties”.  Ja pašiem vecākiem ir grūti savākties, tad jājautā – kurš ģimenē ir pieaugušais, kas spēj reaģēt kā pieaugušais, nevis ļauties bērna uzvedībai.