Kāpēc bērns tā uzvedas? Iemesls var būt temperaments, raksturs vai slikta uzvedība

Bērns piedzimst ar noteiktām temperamenta iezīmēm. Kā mūsdienās mainījies skatījums uz temperamenta izpausmēm un vai temperamentu iespējams mainīt ar audzināšanas metodēm?

FOTO: Shutterstock.com

Temperaments ir iedzimtas, individuālas raksturīgas tendences uzvesties noteiktā relatīvi nemainīgā veidā, kas ir novērojamas jau bērnībā un saglabājas visa mūža garumā.

Kā vecākiem, arī audzinātājiem to izprast, lai pieņemtu bērnu tādu, kāds viņš ir? Par to raidījumā "Ģimenes studija" diskutē psiholoģija doktore Diāna Zande un RPIVA pasniedzēja docente Inga Stangaine.



Temperaments, raksturs vai slikta uzvedība? 

Vecākiem un skolotājiem vajadzētu noskaņoties uz bērna novērošanu, vai kādas viņa reakcijas ir temperamenta iezīme, vai tomēr slikta uzvedība, kas ir audzināšanas problēma. Bieži vien vecākiem laika mierīgi pavērot savu bērnu kaut vai rotaļas laikā, lai saprastu viņa temperamenta iezīmes.
Ja vecāki izveido bērnam optimālu vidi, izmantojot viņa spēku un nedaudz koriģējot vājās vietas, tad bērns izmanto savas spējas labākajā veidā. Ja vecāki iet pret bērna vajadzībām, tad diemžēl var attīstīties sliktais.

Ir normāli, kad 2 gadus vecs bērns veikalā nokrīt uz grīdas un raud, kad grib kaut ko iegūt, bet nav normāli, kad tieši tāpat reaģē mamma, kas ir pieaudzis cilvēks


Vecākiem ir jāmācās atšķirt, kad ir slikta uzvedībai, kad temperaments un kad reakcijas uz notikumu, piemēram, brālīša piedzimšanu. Labākais veids, kā to izdarīt, ir jau ļoti agrīni novērot bērnu.  Tā kā bērnam piedzimstot, viņam nav emociju pašregulācijas spēju, viņš reaģē uzreiz, bet vecākiem jāvēro šīs reakcijas un jāveido vide, kurā bērns vieglāk prot savākties. Ar laiku bērns to iemācīsies pats. Ļoti labi temperamentus bērns pauž rotaļājoties. 


Grūtie un vieglie bērni 
Nav grūto bērnu, bet ir vecāku un bērnu reakcijas un temperamenta nesaderība. Skolotājai, mammai vai tētim ir grūti pieņemt, ka bērns ir citāds. Aktīvam vecākam ir grūti pieņemt stabilu un mierīgu bērnu. Vai arī pretēji - mierīgiem vecākiem ir grūti pieņemt, ka bērns ir ļoti impulsīvs, nespēj ilgstoši nomierināties. 
Turklāt pirms izdara secinājumus par temperaments, ir jānodala vai bērns ir neaudzināts un viņam nav robežu, vai varbūt medicīniska rakstura problēmas, piemēram, hiperaktivitāte. 


Vai bērns piedzimst kā balta lapa?·
Ilgu laiku ticēja, ka bērns piedzimst kā balta lapa. Vēlāk, sākot pētīt, kas ietekmē bērna raksturu, kļuva skaidrs, ka ikviens piedzimst ar noteikta temperamenta iezīmēm, tomēr bet ne pašu temperamentu! Šīs īpašības ir kā personības pamatķieģelīši, kas vēlāk veido personību. Mūsdienas ir vairākas temperamenta teorijas.

Piemēram, viena no tām pieņem, ka ir veselas 9 temperamenta iezīmes, kas ietekmē bērna aktivitātes līmeni,  reakciju uz jauno – būs piesardzīgi  gan bērni, kas uzreiz teiks “Nē”  nepazīstamajam, un tādi, kas būs ieinteresēti.

Reklāma
Reklāma


Savaldīt temperamentu 
Reakcija uz dažādiem kairinājumiem ir automātiska, bet apmēram sākot no 2 gadu vecuma līdz 7 gadiem bērns mācās regulēt savas emocijas. Vecāku uzdevums ir rādīt piemēru, kā to dara un būt stiprajai, mierīgajai sienai, pret kuru mazais var “izplosīties”. Kas māca “Ja kāds tevi ir nosaucis par muļķi, nereaģēt tikpat asi atpakaļ.”

Turklāt - katrai īpašībai ir savi plusi. Jautājums, kā vecāki radīt vidi, kurā bērna temperaments vislabāk izveidosies. Kā bērns spēs izmantot savas spējas vislabākajā veidā. Ja vecāki iet pret bērna vajadzībām, tad sliktāk. Ir vecāku un bērnu saderība vai nesaderība, mierīgiem vecākiem grūtāk pieņemt impulsīviem vecākiem, un otrādi. Nav grūtu bērnu. Ir bērni, kuriem nav nospraustas robežas un kas nav audzināti. Protams, ir arī bērni ar veselības problēmām, bet tie ir izņēmumi. 


Kā harmonizēt trauksmainu bērnu?

  1. Līdz apmēram 7 gadu vecumam bērns vēl neprot sevi savaldīt un savākt, viņš to vēl tikai mācās.  Ja pretī ir vecāki, kas reaģē tikpat vētraini, tad bērns tieši tāpat iemācīsies reaģēt. Sākumā iemāciet nosēdēt 1 minūti, tad 2 minūtes. Negaidiet, ka mazulis mierīgi spēs sēdēt veselu stundu! 
     
  2. Ļoti liela nozīme ir rituāliem ģimenē. Tie harmonizē bērnus, sakārto ikdienu. "Ieviesiet tradīciju pirms miega samīļot, jo tas, ko bērns dzird pēdējo pirms miega, ieiet viņa zemapziņā - ka mamma un tētis mani mīl. viss ir kārtībā. Ka Imants Ziedonis teica - neļaujiet bērnam aizmigt raudošam, viņš raudās visu mūžu," iesaka Inga Stagaine. 
     
  3. Nemierīgu, nepacietīgu bērnu mācīt iemāca spēles. Piemēram, tādas, kas māca gaidīt savu kārtu - ričuraču, cirku, aktīvās spēles, kur jāmaina kustības, piemēram "diena un nakts". 
     
  4. Veltiet bērnam ik dienu 15 minūtes nedalītas uzmanības. Neaizmirsties samīļot, paglāstīt un aprunāties ar katru bērnu ģimenē! 
     
  5. Ja bērns ir ļoti kautrīgs, tad nereti tā ir iemācīta uzvedība. Piemēram, bērns iemācās šo modeli no kautrīgas mammas, kas pati baidās. Kā risināt?  Rādīt ar savu piemēru un izstāstīt, kas viņu sagaida. Pieaugot, šāds bērns izveidot mazu, bet drošu draugu kompāniju un pratīs izmantot savu temperamentu savā labā. 
     
  6. Bērna aktivitāti un saraustītu uzvedību sekmē arī pārlieku trauksmaina un skrienoša mamma, kas jau ar zīdainīti skrien uz lielveikalu, pārmērīga tehnoloģiju lietošana, apkārtējās vides nervozitāte. 
     
  7. Ir ļoti svarīgi, lai vētrainas reakcijas bērniem pretī būtu mierīgi, nosvērti vecāki, kas māca mierīgāku reakciju un ļauj bērnam pret vecāku mierīgumu “iztrakoties”.  Ja pašiem vecākiem ir grūti savākties, tad jājautā – kurš ģimenē ir pieaugušais, kas spēj reaģēt kā pieaugušais, nevis ļauties bērna uzvedībai.

Raidījumu var noklausīties šeit.