Izglītības metodiķe: Montesori metodika māca uztvert bērnu kā pilnvērtīgu cilvēku

Mācīšanās veids, kurā pedagogs nenorāda bērnam, kas jādara, bet ir konsultants un atbalsta persona, ļaujot bērnam mācīties pašam, sekmējot patstāvību.

FOTO: Shutterstock.com

Mācību procesā tiek izmantoti vienkārši un visiem pieejami materiāli. Dažādus uzdevumus veicam ar pupiņām, akmeņiem vai čiekuriem u.tml. priekšmetiem.

Tā Montesori metodi raksturo Mārupes pirmsskolas “Patnis” izglītības metodiķe Ieva Haselbauma. Viņa kliedē mītus par šo pedagoģijas veidu un uzsver, ka šāda veida mācīšanās sekmē bērna pārliecību par sevi un ticību saviem spēkiem.

 


Mācās patstāvību 

Montesori metodika nozīmē uztvert bērnu kā personību, kā pilnvērtīgu cilvēku, kurš pieņem lēmumus un izdara dažādas izvēles. Tās galvenais mērķis ir palīdzēt bērnam attīstīties, atbilstoši viņa vajadzībām. Pedagogs šajā procesā nenorāda bērnam, kas jādara, bet palīdz izdarīt izvēles un pārvarēt grūtības. Bērns pats kontrolē savas kļūdas, tādejādi mācoties patstāvību, apgūstot, kā meklēt informāciju un citas būtiskas prasmes. 
 


Bērns pats izvēlas darba ritmu 

Dažādu lietu apgūšana netiek sadalīta atsevišķos priekšmetos, bet gan dažādos blokos, piemēram, praktiskā dzīve, valoda, matemātika, kosmoss u.c. Būtībā ir velkamas līdzības ar šobrīd plaši apspriesto kompetenču izglītību. Mācoties pēc Montesori metodikas bērns var izvēlēties savu darbošanās ritmu, kā arī to, vai vēlas darboties individuāli vai komandā. Pretēji dažādiem uzskatiem, Montesori pedagoģija ir piemērota ikvienam bērnam, nepieciešama tikai pacietība – gan no bērna, gan vecāku puses. 
 


Savas darbavietas sakārtošana

Mācību procesā tiek izmantoti vienkārši un visiem pieejami materiāli. Dažādus uzdevumus veicam ar pupiņām, akmeņiem vai čiekuriem u.tml. priekšmetiem. Atnākot no mājām, bērns saskaras ar jau pazīstamām lietām, tāpēc adaptācijas process norisinās daudz vieglāk.  Apgūstot dažādas tēmas, bērni paši rada sev disciplīnu un nosaka darba rāmi. Aspekts, kas noteikti jāņem vērā pie katra darba, ir savas darbavietas sakārtošana un visu izmantoto lietu nolikšana atpakaļ vietās. Pedagogs netraucē un iespēju robežās nesteidzina bērnu, turklāt, vienmēr ir iespējams pēc kāda laika atgriezties un turpināt iesākto. 
 

Reklāma
Reklāma


Bērni iesaistās noteikumu izstrādē  

Protams, Montesori nenozīmē pilnīgu visatļautību vai absolūto brīvību. Mācību procesā ir dažādi noteikumi, taču tos izstrādājam kopā ar bērniem. Iesaistoties noteiktumu radīšanā, bērni ne tikai paši tos ievēro, bet arī uzrauga citus. Turklāt, turpina tos ievērot arī mājās. Nereti vecāki ir pārsteigti, kad atvase pēc spēlēšanās bez īpašas teikšanas, saliek spēli atpakaļ kastē un noliek vietā. 
 


Jaunu lietu apgūšana vairākos posmos 

Lai apgūtu kaut ko jaunu, skolotājs sākumā iepazīstina ar materiālu, ar savu piemēru parādot, kā pareizi jāizmanto katra lieta. Tad kopīgi tiek pārrunāti noteikumi. Iepazīšanās ar jaunu materiālu notiek vairākos posmos – pirmajā posmā bērnam tiek izdots jēdziens, otrajā - bērns mācās atpazīt jauno vārdu,  trešajā - bērns patstāvīgi nosauc jauno jēdzienu. Trešo posmu veic tikai tad, kad pedagogs ir pilnībā pārliecināts,  ka bērns ir apguvis jauno jēdzienu. Bērns jaunu materiālu apgūst, izmantojot visas maņas un valodu. Piemēram, lai apgūtu ciparus vai burtus, tiek izmantoti telpiski priekšmeti (no kartona, koka vai mīksta materiāla veidoti burti un cipari), savukārt, lai apgūtu jēdzienus “liels”, “mazs”, “viegls”, “smags”, tiek izmantotas lietas, kas atbilst šiem jēdzieniem, ko bērni var paņemt rokās un salīdzināt. Tāpat tiek izmantoti materiāli košās krāsās, jo tās “aicina” bērnus darboties. Ar šādām metodēm ir daudz vieglāk saprast arī sarežģītas lietas, turklāt – ir daudz viegāk atcerēties apgūto. 
 


Lielāks gandarījums par paveikto 

Pēc Montesori metodikas var sākt darboties no divu vai 2,5 gadu vecuma, viss atkarīgs no katra bērna. Šis pedagoģijas veids ceļ bērnu pašapziņu un stiprina ticību saviem spēkiem. Darbojies patstāvīgi, bērnam ir daudz lielāks gandarījums par paveiktajiem darbiem. Turklāt, tas attīstība pacietību – gan bērnos, gan vecākos, jo zināmā mērā tas ir izaicinājums – sagaidīt, kamēr bērns izdara pats, nevis pārņemt no viņa uzdevumu un ātri pabeigt pašam. Vienmēr gan ir vērts atcerēties, ka ar katru reizi, ko bērns paveiks pats, piemēram, nomazgās šķīvi vai apģērbsies, viņš to spēs paveikt aizvien ātrāk un labāk. Un, protams, pāri visam būs prieks par paveikto. 
Autore: Mārupes pirmsskolas “Patnis” izglītības metodiķe Ieva Haselbauma.