Agronomi. Mazie, zaļie kukainīši
Mani 4 bērni jau izauguši, bet jau 28 gadus strādāju ar bērniem - esmu sākumskolas skolotāja. Un joku un amizantu notikumu nav trūcis. Es domāju, ka arī varu piedalīties šajā konkursā, jo ļoti jau gribētos šo jauko spēli maniem mīļukiem klasē. Tāpēc izstāstīšu vienu interesantu notikumu.
Tas notika pašā darba gaitu sākumā. Ir atklātā stunda
1.klasē. Vadu es, bet klasē ir skolas direktore, mācību pārzine un
vēl 3 skolotāji. Ir latviešu valodas stunda. Stundā jālasa teksts,
kur pieminēti agronomi. Es, pirms teksta lasīšanas, noskaidroju
jaunos vārdus. Prasu: "Vai kāds zina, kas ir agronomi?" Viena
meitenīte paceļ roku. Es izsaucu, jo tiešām domāju, ka bērns zina.
Viņa saka: "Agronomi ir tādi mazi zaļi kukainīši..." Tālāko jau
vairāk nedzirdēju, jo uznāca smieklu lēkme. Protams, sejai priekšā
pieliku grāmatu, lai bērni neredzētu. Saprotu, ka NEDRĪKSTU
SMIETIES, bet apstāties nevaru. Bet vērtētāji gan bija
skarbi... Jāpiebilst, ka gan iepriekš, gan arī pēc tam ir
bijuši daudzi interesanti bērnu skaidrojumi par nepazīstamiem
vārdiem, bet neviens nav izsaucis tādas manas emocijas. Es domāju,
ka vainīgs bija stress, jo biju jauna un ZAĻA!!!
Ar cieņu - nu jau nopietnā un nosvērtā skolotāja - Jautrīte
Segliņa.