Izstāsti meitai! Kā rīkoties, ja viņu kāpņu telpā apdraud svešinieks

Nedēļas sākumā izskanēja informācija par gadījumu Ķengaragā, kad kāds 16 gadus vecs pusaudzis veicis seksuālu uzbrukumu pret desmit gadus vecu meiteni. Lai izvairītos no līdzīgiem notikumiem, skaidrojam, kā rīkoties bērnam, ja viņu klusā vietā apdraud svešinieks.

Lai arī vēlamies, lai ar mūsu mīļajiem nekas slikts neatgadās, ir svarīgi izstāstīt, kā rīkoties uzbrukuma gadījumā.

FOTO: Shutterstock.com

Lai arī vēlamies, lai ar mūsu mīļajiem nekas slikts neatgadās, ir svarīgi izstāstīt, kā rīkoties uzbrukuma gadījumā.

Latvijā pēc likuma bērni no 7 gadu vecuma var doties savās ikdienas gaitās patstāvīgi, tomēr pārsniedzot šī vecuma slieksni ļoti būtiski pārrunāt ar bērnu vairākus drošības noteikumus - skaidrojot tos gan ģimenē, gan skolā:


Vecākiem noteikti jāpārrunā ar bērnu viņa ikdienas maršrutu, kuru bērnam iespēju robežās vajadzētu veikt kopā ar citiem klasesbiedriem. Pēc iespējas jāizvairās no pārvietošanās vienam pašam, jo īpaši nomaļās vietās. Kad bērns kaut kur dodas, viņam vienmēr par to jāpabrīdina vecāki vai citi pieskatītāji.

Ja bērns ceļā jebkādu iemeslu dēļ jūtas nedroši, viņam jāpiezvana vecākiem un jāturpina saruna atlikušo ceļa posmu. Šī iemesla dēļ būtiski uzsvērt, ka vecākiem noteikti iespēju robežās - arī darba laikā - būtu jāpaceļ bērna zvans, jo tas var būt arī drošības jautājums. Vēlams, lai bērnam būtu vairāku tuvu cilvēku telefona numuri un kādu no viņiem vienmēr būtu iespējams sazvanīt.

Ja kāds cilvēks neatlaidīgi pievērš uzmanību vai seko, bērnam vajadzētu doties iekšā tuvākajā veikalā, kafejnīcā vai jebkurā citā sabiedriskā vietā, kur var vērsties pēc palīdzības pie pieaugušajiem - veikala pārdevēja, apsarga, pie kāda cilvēka ar bērniem. Ļoti svarīgi iemācīt bērnam, ka baiļu gadījumā nevajag slēpties un sēdēt klusi, bet gan tieši pretēji - doties uz ļaužu pilnām vietām un pastāstīt par savām bailēm. Šī iemesla dēļ arī veikalos un citās sabiedriskās vietās vajadzētu būt izstrādātiem skaidriem soļiem, kā personāls rīkojas, ja pie viņa vēršas pazaudējies vai nobijies bērns.

Ja bērnu kāds cenšas sagrābt vai ļoti biedē, jākliedz vai skaļi jāsauc "Palīgā!". Jāsauc ir arī tad, ja bērns nevienu cilvēku tuvumā neredz, jo kāds tomēr var sadzirdēt. Turklāt ne vien dažas reizes, bet tikmēr, kamēr kāds sadzird. 

Ja uzbrucējs sagrābis aiz mugursomas vai jakas, bērnam šīs lietas jāpamt uzbrucēja rokās un pašam jāskrien prom. Mantas nekad nav tik vērtas, kā personīgā drošība. Tāpat viņam ir tiesības kost, spert un skrāpēt. 

Reklāma
Reklāma

Ja ir izdevies izrauties no uzbrucēja, jābēg nevis uz kādu klusāku vietu, piemēram, pa kāpnēm uz augšu, bet ārā uz ielas. Arī bēgot ir jākliedz, lai piesaistītu apkārtējo uzmanību. 

Tāpat regulāri nepieciešams bērnu jau kopš mazotnes iedrošināt - ja viņam ir kādas bažas, aizdomas vai satraukums, noteikti jāizstāsta par tām vecākiem. Bērns vienmēr drīkst lūgt palīdzību un netiks atraidīts vai ignorēts.


Mācot bērniem rūpēties par savu personisko drošību, nedrīkstam aizmirst arī par atbildību no apkārtējo cilvēku puses. Ja kāds cilvēks redz, ka bērns nonācis bīstamā situācijā, viņam tuvojas svešinieks vai bērns ir nobijies, ir noteikti jāiesaistās. Mazākais, ko varam darīt - atklāti pievērst notiekošajam savu uzmanību un pavērot, vai bērnam nav nepieciešama palīdzība. Tāpat varam pieiet bērnam klāt un pavaicāt, vai viss ir kārtībā. Mēs katrs esam atbildīgs par ikviena bērnu drošību. Aicinām būt vērīgiem!

 

Rakstu konsultējusi "Centrs Dardedze" Preventīvā centra vadītāja Agnese Sladzevska, speciāli Mammamuntetiem.lv