Francijā ar likumu aizliedz pērt bērnus

Likumprojektu parlamentā 2016. gada 22. decembrī iesniedza partija  "Egalité et citoyenneté" ( "Līdztiesības un pilsonība") un faktiski tas jau ir apstiprināts. Projektā iekļauta sadaļa, kas aizliedz vecākiem veikt miesassodu, jo tas "nežēlīgi, degradējoši un pazemojoši". 

Tiesa, atšķirībā no iepriekš piedāvātā varinata, miesassodi kā noziedzīgs nodarījums pārcelti no Krimināllikuma uz Civillikumu, tādējādi vecāki, kurus apsūdzēs šādos pāridarījumos, nebūs uzskatāmi par kriminālnoziedzniekiem.  Lai arī sods, ko var saņemt par šādu nodarījumu, ir mīkstināts, advikāti un tieslietu speciālisti uzskata, kas tas ir principiāli svarīgs pagrieziens, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret iepēršanu audzināšanas nolūkos. 

Bērni, kas ir pērti, biežāk izrāda agresiju, viņiem ir saskarsmes un uztveres problēmas, kā arī garīgās veselības problēmas. Viņi arī biežāk konfliktē ar saviem vecākiem. 

"Šis likums ir ļoti spēcīgs simbolisks akts, lai vecāki saprastu, ka vardarbība var kaitēt bērnam," komentē franču advokāts Žils Lazimi (Gilles Lazimi) izdevumam "Telegraph". "Pirmām kārtām, tas nodzēš robežu starp jēdzieniem par lielu un mazu vardarbību. Ir tikai vararbība un tā nav pieļaujama nekādās izpausmēs". 

Nesen žurnālā "Journal of Family Psychology"  tika publicēti vērienīga 50 gadus ilguša pētījuma dati, kurā tika iesaistīti vairāk nekā 16 0000 bērnu. Viņu dzīves tika analizētas no bērnības līdz par dzīves brieduma laikam. Konstatēts, ka bērni, kas bija pērti, biežāk pieļāva antisociālu uzvedību, agresiju, saskarsmes un uztveres problēmas, kā arī cieta no garīgās veselības problēmām. Viņi arī biežāk konfliktēja ar saviem vecākiem. 

Zvērināta advokāte Iveta Bumbiere, komentējot situāciju Latvijā, norāda, ka arī pie mums ir padomāts par bērnu (un ne tikai) interesēm vardarbības gadījumā, un likumā noteikti pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, kuri uz tiesas noteikto laiku stingri jāievēro.  

Proti, no 2014. gada ar Civilprocesa likuma 30.5 nodaļu ieviesta tiesību norma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Ja pret personu vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība, Civilprocesa likumā 250.44  minētajam personu lokam ir tiesības griezties tiesā ar lūgumu nodibināt pagaidu noregulējumu pret vardarbību. 

Šajā gadījumā bērna pēršana (un nav svarīgi, kur tā notiek) ir fiziska vardarbība ar mērķi sodīt un atbilst pagaidu noregulējuma pret vardarbību piemērošanai. Persona, pret kuru stājies spēkā nolēmums par pagaidu noregulējumu pret vardarbību, nav noziedznieks krimināllikuma izpratnē, bet, ja persona nepildīs šo nolēmumu, iestāsies kriminālatbildība.
 

Bumbiere gan atzīst, ka savā praksē un tiesā nav saskārusies ar bērna pēršanu audzināšanas nolūkos. Latvijas tiesās nonāk daudz smagāki gadījumi.