Aptauja: gandrīz 15% bērnu nezina, kā rīkoties, saskaroties ar nepatīkamu situāciju internetā

14,7% respondentu atzīst, ka, piedzīvojot nepatīkamu situāciju internetā, to nevienam nestāsta, jo nezina kā šādos gadījumos rīkoties, liecina bezvadu interneta pakalpojumu sniedzēja “Triatel” pētījums, kas veikts bērnu izglītošanas kampaņas “Esi reindžers!” ietvaros. Savukārt tikai 15,4% aptaujāto atzīst, ka par drošu interneta lietošanu uzzina no vecākiem. 

FOTO: Shutterstock.com

Bērniem un jauniešiem nepatīkamākie pārdzīvojumi internetā nereti saistās ar vienaudžu komunikāciju.


Nonākot nepatīkamā situācijā internetā, 16,2% respondentu pēc palīdzības vēršas pie konkrētās interneta vietnes administratora, 16,4% palīdzību situācijas risināšanā lūdz vecākiem vai citiem radiniekiem. Tikai 0,9% palīdzību lūdz skolotājam. 4,1% respondentu norādījuši iespēju “cits variants”, kā piemērus minot ļoti plašu situāciju loku, sākot no centieniem notiekošo neuztvert nopietni līdz pat vēršanās pēc palīdzības policijā. Mazāk kā puse jeb 47,7% respondentu atzīst, ka internetā nav piedzīvojuši nepatīkamu situāciju.

 

Lielākie drošības riski 
Jautāti norādīt apdraudējumus, kas būtu uzskatāmi par lielākajiem draudiem internetā tieši bērniem un jauniešiem, visvairāk respondentu – 28,1% - norāda uz interneta krāpniekiem un zagļiem, 26,7% - uz pašu interneta lietotāju neuzmanību, daloties ar saviem privātajiem datiem (piemēram, privātuma iestatījumu nelietošana, pārāk aktīva dalīšanās ar savu privāto informāciju u.tml.), 20% - vīrusus un citu kaitīgo programmatūru. Savukārt 24,4% jeb teju ¼ daļa respondentu kā lielāko interneta radīto apdraudējumu bērniem un jauniešiem norāda emocionālu pazemošanu un draudu jeb šantāžas saņemšanu.

  
Savukārt, vaicāti ar ko pašiem personīgi nācies internetā saskarties, 29,3% respondentu atzīst, ka internetā saskārušies ar vardarbīgiem materiāliem (vardarbība pret cilvēkiem, dzīvniekiem u.tml.), 26,2% - ar pornogrāfiska rakstura materiāliem, kas pieejami bez brīdinājuma, 12,3% - ar nepiedienīgiem piedāvājumiem, bet 10,1% - ar emocionāliem uzbrukumiem.


“Lai arī ļoti daudz tiek darīts interneta drošības stiprināšanā, pētījuma dati liecina, ka daudzi bērni ikdienā sastopas ar nepatīkamām situācijām internetā. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, var prognozēt, ka nākotnē pieaugs ne tikai ieguvumi un jaunas iespējas, bet pieaugs arī dažādi riski, kas saistīti ar drošību internetā. Turklāt pētījums atklāj, ka daudzi drošības riski saistās ar bērnu un jauniešu savstarpējo virtuālo komunikāciju, kas rada dažādus emocionālus pārdzīvojumus. Tāpēc nākošais mūsu solis būs virtuālās etiķetes un virtuālās pašaizsardzības paņēmienu izstrāde ar mērķi uzlabot bērnu zināšanas un informētību,” stāsta “Triatel” (AS “Telekom Baltija”) valdes priekšsēdētājs Viktors Topors.

Pētījums atklāj, ka teju katrs desmitais respondents arī pats ir aizskāris citu personu internetā.

Reklāma
Reklāma

Pārdzīvojumus rada vienaudžu komunikācija 
Bērniem un jauniešiem nepatīkamākie pārdzīvojumi internetā nereti saistās ar vienaudžu komunikāciju: 13,3% norāda, ka ir saņēmuši draudus vai aizskarošus tekstus vai bildes, 11,8% - nepatīkamas seksuāla rakstura ziņas, 8,7% - ļaunu izjokošanu, bet 20,9% laika gaitā atklājuši, ka interneta komunikācijas partneris patiesībā izliekas par cita vecuma vai dzimuma cilvēku. 
Pētījums atklāj, ka teju katrs desmitais respondents arī pats ir aizskāris citu personu internetā. Kā iemesli tam tiek norādīta reakcija uz paša aizskārumu, atbildot uz kāda cita izteikto repliku, piemēram, rakstīta nepatiesa informācija vai aizskarts kāds ģimenes loceklis.
Savukārt kā vietnes, kurās visbiežāk nācies nokļūt nepatīkamās situācijās, aptaujātie norāda sociālos tīklus: kā piemēri tiek minēta draudu no vienaudžiem saņemšana, viltus profilu izveide u.tml.  

 

Par drošību uzzina dažādi  
Tikai 1/3 daļa respondentu jeb 34,3% savas drošības nolūkos lasa konkrētās interneta vietnes noteikumus, 23,7% par drošību uzzina dažādās specializētās vietnēs. Savukārt 14,8% par drošu interneta lietošanu uzzina skolā no skolotājiem, 10,4% - no draugiem vai citiem bērniem. Tikai 15,4% respondentu norāda, ka par drošu interneta lietošanu uzzina no vecākiem.  
Lai gan vairums – 78,8% - respondentu norāda, ka, runājot par interneta vides draudiem, ierīcei nav nozīmes, tajā pašā laikā 14,2% respondentu ir pārliecināti, ka lielāka iespēja saskarties ar apdraudējumu ir, lietojot internetu datorā. Tikai 5,6% norāda, ka viedtālrunis slēpj lielākus drošības riskus, bet 1,4% - ka vislielākie riski slēpjas planšetdatorā.  

 

Mobilās aplikācijas un privātums 
Katrs otrais (51,2%) respondents atzīst, ka vienmēr izvērtē mobilās aplikācijas, ko lieto savā viedtālrunī. Tikai 10,1% to nedara nekad. 41,8% vienmēr pievērš uzmanību dažādiem privātuma (ziņas, kas kļūst publiskas, kļūst pieejamas aplikācijas izstrādātājam u.tml.) uzstādījumiem, lejupielādējot mobilās lietotnes, bet ¼ daļa jeb 24,3% to dara tikai tad, ja lejupielādēšanas procesā tās jāapstiprina atsevišķi.