Handlings – harmoniskas rūpes par mazuli
Zīdainim piedzimstot, ir jau aptuveni paredzams, kāda būs viņa attīstība – kad mazulis sāks velties uz sāniem, kad uz vēdera, kad sāks rāpot vai sēdēt un kad sāks stāvēt kājās un staigāt. Fizioterapeite Klaudija Hēla stāsta par handlingu jeb pareizu bērna aprūpi, veicinot viņa harmonisku attīstību.
Eksperte skaidro, ka harmoniska aprūpe, ko saucam par handlingu,
ir visas darbības, ko vecāki veic ar bērnu – nešana, turēšana,
autiņbikšu maiņa, vannošana, ēšana un citas darbības. Aprūpes laikā
tiek izmantots vecāku galvenais „darbarīks” – rokas, tāpēc ir
svarīgi, lai tās darbotos saskaņā ar vecāku domām un jūtām.
Piemēram, ja bērns ir aprūpēts ar mīlestību, tad arī rokas
darbosies maigi un viegli. Eksperte uzsver, ka bērnam aprūpes laikā
ir nepieciešama 100% vecāku uzmanība. Tāpēc, piemēram, spēlējoties
ar bērnu, nevajadzētu runājat pa tālruni vai vienlaikus skatīties
seriālu. Iegūstot vecāku pilnvērtīgu uzmanību, mazulim radīsies
drošības sajūta, viņš būs mierīgs un ļaus vecākiem arī atpūsties,
pagulēt vai, piemēram, ārpus mājas satikties ar draudzenēm vai
veikt citas darbības. Šādu drošības sajūtu bērnam dod arī acu
kontakts, kas aprūpes laikā tiek izveidots ar vecākiem.
Fizioterapeite Klaudija Hēla uzsver, ka bērna aprūpei ir jābūt
strukturētai. Bērniem patīk, ja viņi zina, kas notiks – no rīta
mamma vai tētis sabučo, tad seko brokastis, pēc ēšanas nomaina
autiņbikses, saģērbj un tad ļauj spēlēties vai liek ratos, lai
dotos pastaigā. Bērns zina, kad iet gulēt un kad mosties. Ja
mazulis pieceļoties nezina, vai šodien būs tā diena, kad jādodas
pie ārsta, jāpavada laiks kādā sabiedriskā vietā vai mājās mierīgi
jāspēlējas, viņš paliek tramīgs. Taču, ja bērns zina, kāds ir viņa
dienas ritms, mazulis ir daudz mierīgāks.
Nekad nevajadzētu mazuli satvert aiz sprandas. Saņemot bērnu aiz kakla aizmugures, ļoti labi varam grozīt viņa galvu, nedodot nekādu iespēju pretoties.
Būtiski ievērot arī to, kur un kas tiek darīts. Vai autiņbikses tiks mainītas vannas istabā uz veļas mašīnas vai uz skaistas kumodes? Būtībā nav svarīgi, kas tā ir par vietu un kā tā izskatās, bet gan tas, lai šī vieta netiktu mainīta un ir pietiekami liela. Nevajadzētu to darīt, piemēram, vienreiz vannas istabā, otrreiz dzīvojamā istabā uz grīdas, bet trešoreiz bērnistabā. Arī zīdīšanai un barošanai ir jānotiek pēc iespējas mājās vienā vietā. Arī rotaļāties bērns ir jāliek apmēram vienā vietā, jo tad viņš zinās – ja mani liek šeit, tad man ir laiks sev – darboties, attīstīties un spēlēties.
Eksperte norāda, ka bērna aprūpei ir jābūt cieņpilnas attīstības
veicinošai – ir jāieklausās savā mazulī un jāparāda, ka mums rūp
viņa attieksme. Šo uzstādījumu eksperte ilustrē ar tādu it kā
ikdienišķu lietu kā bērna ģērbšana. Bērnam var uzlikt šalli, nemaz
nesatraucoties, vai viņam tā patīk, vai viņam ir silti vai auksti.
Taču Klaudija Hēla aicina izvēlēties citu piegājienu – parādīt
bērnam divas šalles un ļaut viņam izvēlēties, kuru viņš šodien grib
vilkt. Bērns šajā brīdī paskatīsies, padomās un izdarīs izvēli.
Nozīmīgi ir vienmēr apjautāties, sagaidīt atbildes reakciju un
tikai tad darīt.
Eksperte norāda, ka bērna aprūpei ir jābūt cieņpilnas attīstības veicinošai – ir jāieklausās savā mazulī un jāparāda, ka mums rūp viņa attieksme.
Fizioterapeite Klaudija Hēla aicina pievērst uzmanību arī
veidam, kādā bērnam pieskarties. Viņa norāda uz tā saucamajām
„mīkstajām vietām”. Nekad nevajadzētu mazuli satvert aiz sprandas.
Saņemot bērnu aiz kakla aizmugures, ļoti labi varam grozīt viņa
galvu, nedodot nekādu iespēju pretoties. Tas ir ļoti raksturīgi,
barojot bērnu – turam viņu pie kakla un tad koriģējam. Šis tvēriens
bērnam ir ne tikai nepatīkams, bet arī pazemojošs. Daudz labāk ir
uzlikt roku tur, kur ir kauls – uz pakauša. Šādi var just mazāko
bērna pretošanos. Tāpat bērnus (neatkarīgi no vecuma) nevajag celt
aiz padusēm. Ļoti bieži redzams, ka, tikko vecāki bērnu grasās
pacelt, viņa pleci uzreiz uzraujas, jo ieslēdzas sargāšanās
reflekss. Tāpat par mīkstajām vietām saucams arī vēders un cirkšņi,
līdz ar to arī aiz šīm vietām mazuli nedrīkst celt, ko parasti
neviens arī nedara.
Visām šīm lietām ir ļoti būtiski pievērst uzmanību, lai nodrošinātu
harmonisku bērna attīstību. Speciāliste uzsver, ka bērni ir ļoti
iejūtīgi, un viņi grib ar mums sadzīvot. Diemžēl sākumā viņi nerunā
mūsu valodā, un mēs nerunājam viņu valodā, tāpēc ļoti svarīgi ir
censties ieklausīties tajā, ko viņi cenšas mums pateikt ar savu
ķermeņa valodu, sejas grimasēm vai raudām.
IESKATIES! Vingrošana bērniem un pieaugušajiem Rīgas
centrā
IZLASI ARĪ: Mazulim pirmajā dzīves gadā vajag ne tikai fizisku aprūpi, bet arī mīļumu