Kristīne ar savām atvasēm - dēlu Edgaru un meitu Jūliju. (Foto: Publicitātes)


"Ir reizes, kad, lai darītu LABU, ir jāpārkāpj likums!" - Kristīne Misāne atguvusi savus “pazaudētos Ziemassvētkus”

 01. janvāris 2021 14:15 Jauns.lv Intervija

Gada nogalē Kristīne Misāne žurnālam "Kas Jauns" padalījusies izjūtās par laiku šobrīd. Viņa neslēpj, ka aizvien nav atguvusies no pārdzīvotā.

 



497 dienas nebrīvē… Kā tu turpinātu šo teikumu?
Man tikai sāp… Bet tas ir nieks. Ir reizes, kad, lai darītu LABU, ir jāpārkāpj likums, lai tie, kam ir spēkā likumus radīt, to ieraudzītu!

Kā tev pagājis šis laiks kopš atgriešanās “jaunajā dzīvē” pēc ieslodzījumiem?
Laiks nav pagājis, tas joprojām iet. To, kāds tas bija, es varēšu pateikt, kad būšu aizgājusi no tā tālu. Šajā jaunajā dzīvē esmu kā bērns, kas mācās. Es krītu un ceļos, mani māca, mācās no manis, nosoda un slavē… Ir viss! Es cenšos mācīties un dalīties savās zināšanās. Tāpēc jau tā ir dzīve! Es dzīvoju, lai mīlētu, un tas ir tā vērts!

Beidzot Ziemassvētki kopā ar mīļajiem. Kādi tie būs?
Ziemassvētkus vienmēr ar bērniem esmu svinējusi, arī Mozambikā dzīvojot. Mums vienmēr ir bijusi egle, Mozambikā tā mums tika speciāli taisīta no palmu lapām. Šie būs pazaudētie – man atņemtie Ziemassvētki! Mums tie būs ar savu, īstu, pašu izvēlētu eglīti. Eglīti ar bērniem mežā atradām 2018. gada vasarā, un tā gada Ziemassvētkos bijām plānojuši to pušķot… Kādi tie būs šogad? Ar dziedāšanu, ar dejošanu, ar neizsakāmu laimes sajūtu… Ziemassvētki kopā ar bērniem un ģimeni ir laiks, kad taurenīši lido, neraugoties uz to, ka ir ziema.

Cik droši tu jūties šobrīd? Saprotams, ka šajā lietā viss nav beidzies… Kas ir tas, kas būtu jāizdara, lai justos ar bērniem patiesi drošībā?
Ziemassvētku brīnumi dažreiz notiek, un es tiem ticu!

Novēlējums žurnāla lasītājiem 2021. gadā.
Dzīves steigā ar savām raizēm un saviem priekiem rast spēju apstāties tikai uz brīdi, lai dalītos laimē un dažreiz arī raizēs, jo ir brīži, kad to ļoti vajag! Esiet laimīgi un dāvājiet laimi!

497 dienas ieslodzījumā
2020. gadā milzu uzmanība tika pievērsta Kristīnes Misānes stāstam – stāstam par sievieti, kura, aizstāvot sevi un savus bērnus no civilvīra vardarbības, Dienvidāfrikā veica pretlikumīgas darbības. Baidoties par savu un savu bērnu drošību un dzīvību, 2018. gada maijā Misāne nolēma meklēt patvērumu Latvijā un bēgt uz dzimteni. Bet, dodoties darba darīšanās uz Mozambiku, viņu Kopenhāgenas lidostā aizturēja Dānijas tiesībsargājošo institūciju pārstāvji. Misāne tika apcietināta un nogādāta kādā no ieslodzījuma vietām Dānijā, jo viņai Dienvidāfrikas Republikā bija inkriminēta sava bērna nolaupīšana un citi pārkāpumi. Dānija jau bija pieņēmusi lēmumu Misāni izdot Dienvidāfrikas Republikai, bet izdošana trīs reizes tika atcelta. Misānes pārstāvji apgalvoja, ka Dienvidāfrikas Republikā sievietei draudot 15 gadu ilgs cietumsods.

Kristīne pat iedomāties nespēja, ka došanās darba darīšanās izvērtīsies par smagāko laiku viņas dzīvē… Ka viņa tiks šķirta no bērniem – trīsarpus gadu vecās meitas Jūlijas un desmit gadu vecā dēla Edgara. Ilgās un mokošās dienas pārvērtās vairākos mēnešos, pavadītos ieslodzījumā. Rūpes par viņas atvasēm uz šo laiku uzņēmās viņas māsas Mārītes ģimene.

Ilgāk nekā gadu Kristīnes ģimene darīja visu iespējamo, lai Kristīne varētu stāties Latvijas tiesas priekšā, tāpat arī sodu par pārkāpumiem izciestu savā valstī – Latvijā. Tikai pēc vairāk nekā gada, kas tika pavadīts Dānijas cietumā, sievietes stāstu un lūgumu pēc palīdzības sadzirdēja. Tas saviļņoja sabiedrību. Tika ne tikai lūgta palīdzība Latvijas augstākajām amatpersonām, ļoti aktīvi iesaistījās Misānes atbalstītāji, lai viņu izdotu sodu izciest Latvijā. Sievietes atbalstam tika organizētas dažādas aktivitātes, protesta akcijas, un gada sākumā varasiestādes tomēr panāca, ka Kristīne tiks izdota Latvijai.

Misāne šā gada 3. martā ar Latvijas policijas konvoju tika nogādāta atpakaļ mājās no apcietinājuma Dānijā. Vēl pāris mēnešu sievietei nācās pavadīt, gaidot tiesas lēmumu aiz ieslodzījuma sienām dzimtenē, bet 2020. gada 20. aprīlī Misāne beidzot iznāca brīvībā. Kopumā ieslodzījumā sieviete pavadījusi 497 dienas. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina viņu par vainīgu, sodot ar brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem. Sieviete atzīta par vainīgu par izvairīšanos no tiesas nolēmuma, kas izriet no saskarsmes tiesībām ar bērnu, izpildes, kā arī atzīta par vainīgu dokumenta viltošanā un izmantošanā mantkārīgā nolūkā. Tāpat prokuratūra izbeidza kriminālprocesu daļā par nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem. Soda termiņā tika ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks ārvalstī un Latvijā no 2020. gada 20. februāra līdz 20. aprīlim.




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti


Kategorijas