Publicitātes foto. Pieaugušajiem nav jāsalst! Ņem vērā šos padomus un baudi pastaigas ar bērnu jebkurā gadalaikā


9 padomi, kā ģērbties vecākiem, lai nenosaltu bērnu rotaļlaukumā

 13. novembris 2020 10:05 Sadarbības projekts

Raksts tapis sadarbībā ar “Huppa Latvia” 

Cik gan bieži pieredzētas situācijas, kad bērni pat aukstā, vējainā un mitrā laikā labprāt dzīvojas laukā! Viņi ir aktīvi – kāpelē, skraida un ir nemitīgā kustībā, kamēr vecāki nereti stāv uz vietas, iet lēnām un salst. Kādi ģērbšanās principi jāievēro vecākiem, gada aukstajos mēnešos dodoties pastaigā ar aktīvu bērnu, stāsta fitnesa treneris Kārlis Birmanis.



Pirms domāt, kā pieaugušajiem labāk saģērbties, ejot laukā, ir dažas lietas, kas vecākiem ir jāņem vērā un kam jāpievērš uzmanība. “Tās būtu trīs lietas, kuras pirms došanās laukā ir jānoskaidro. Gaisa temperatūra, vēja ātrums un gaisa mitrums,” uzsver K. Birmanis. Šie visi trīs rādītāji ietekmē to, kā mūsu organisms sajutīs laikapstākļus. “Nepietiek tikai uzzināt, cik ārā ir grādu. Reizēm tas var radīt mānīgu sajūtu, ka ir pietiekami silts. Tāpēc ir jānoskaidro, vai ārā nav liels vējš vai pastiprināts gaisa mitrums, kas ārējos laikapstākļus pēc mūsu sajūtām var padarīt vēsākus. Ir laika prognozes, kuras norāda: ārā šobrīd ir, piemēram, +4 grādi pēc Celsija, taču pēc sajūtām laikapstākļi ir kā pie gaisa temperatūras -1 pēc Celsija. To var ietekmēt tieši vēja ātrums un gaisā esošais mitrums,” nianses skaidro K. Birmanis.
 
Saģērbos silti, bet tāpat salst
Otra lieta, kas pieaugušajiem jāņem vērā, – aukstumā organismam ir jānodrošina un jāuztur ķermeņa iekšējā temperatūra, un tam ir nepieciešama enerģija. Ja organismam ir grūtības uzturēt ķermeņa iekšējo temperatūru atbilstošā līmenī, enerģija tiek taupīta uz citu, mazāk svarīgu orgānu apsildi, piemēram, cilvēkam sāk salt rokas vai kājas. Lai palīdzētu organismam nodrošināt pietiekamu ķermeņa temperatūru, var palīdzēt divas lietas:
  • kārtīgs un pietiekams uzturs. Tas nozīmē: ja cilvēks būs paēdis kārtīgu un sabalansētu maltīti gan pirms došanās laukā, gan ikdienā uzņem pilnvērtīgu ēdienu, tas palīdzēs organismam saglabāt nepieciešamo temperatūru un cilvēkam mazāk sals – gan rokas, gan kājas, gan vispārīgi. Iespējams, jaunās māmiņas nereti pastaigā dodas steigā un piemirst kārtīgi paēst;
  • tā kā aukstumā tiek veicināta arī organisma atūdeņošanās (tas var notikt arī ar urīna izvadīšanu), ir ļoti ieteicams pirms pastaigas un, ja nepieciešams, arī pastaigas laikā apmeklēt labierīcības un papildus uzņemt siltu šķidrumu. Silta šķidruma lietošana pastaigas laikā ir vērā ņemams veids, kā palīdzēt ķermenim uzturēt nepieciešamo siltuma līmeni.
 
Principi, kā ģērbties, lai nesaltu
 
1. Ģērbies kārtās
Iespējams, ieteikums ģērbties kārtās dzirdēts no vecmāmiņas, taču K. Birmanis to apstiprina – aukstā laikā ģērbties kārtās ir vērtīgi. Kārtas ir ērtas – tās var novilkt, tās var uzvilkt un var paņemt līdzi.
 
2. Pievērs uzmanību “bāzes kārtai
“Bāzes kārta” ir tā apģērba kārta, kas nāk kā pirmā, neskaitot apakšveļu, uz ķermeņa un bieži tiek saukta par termoveļu, taču tā var būt arī kā vienkārši apģērba gabali, kas nosedz kājas, rokas, dibenu, rumpi. Ir svarīgi, no kāda materiāla ir šī veļa:
  • kokvilnas – apģērbs būs smagnējāks un uzsūks mitrumu. Ja, esot ārā vēsā laikā, ķermenis sasvīdīs, kokvilnas apģērbs to uzsūks, taču ūdens ir labs siltumvadītājs, līdz ar to šādā situācijā ķermenis var vairāk salt;
  • sintētiski materiāli – ja ķermenis sasvīst, veļa no sintētiska materiāla ātrāk izžūst un neuzsūc mitrumu, līdz ar to ķermenis neatdziest, tāpēc vairāk ieteicama ir bāzes apģērbu kārta no sintētiska auduma.
 
3. Starpkārta
Virs termoveļas vēlams vilkt apģērbu, kas aiztur vēju, – piemēram, džinsa audums temperatūrā ap nulli kļūst ciets un vēju aiztur tikai daļēji, tāpēc nav ieteicams. Piemērotas būtu bikses no kāda cita materiāla, flīsa džemperis vai jaka.
 
 
4. Vēja necaurlaidīga virskārta
Lai pastaiga būtu patīkama, ja temperatūra ir tuvu nullei, kā apģērba virskārtu vēlams izvēlēties vēja necaurlaidīgu apģērbu, kas atgrūž vēju. 
 
5. Šalle
Nosegtai apkaklei ir būtiska nozīme, un tas, vai kakla daļa ir nosegta vai plika, noteiks to, kā mēs jutīsimies laukā. Virsjakai no lejas ieplūst gaiss un, virzoties uz augšu, izplūst pa apkakli, ja tā nav nosegta, – tādā gadījumā cilvēkam sāk salt, jo tiek zaudēts ķermeņa siltums. Šalles uzdevums ir saglabāt pie ķermeņa esošo siltumu un neradīt siltuma zudumus. Tāpat, ja ir silts kakls un krūšu daļa tiek turēta siltumā, arī elpošana notiek efektīvāk.
 
6. Cepure vai ausu apsegs
Arī pieaugušiem ir nepieciešams nēsāt cepuri. Ja laukā tiek veiktas kādas fiziskās aktivitātes, ir vērts paņemt līdzi ausu un pieres apsegu. Sportojot var gadīties sasvīst, taču sviedri uz pieres – zem cepures – var radīt mitrumu, kas vējainos apstākļos var dzesēt galvu, un tas var veicināt galvas apsaldējumu. Tādos gadījumos, kolīdz ir jūtams, ka galva kļūst mitra, cepuri vēlams nomainīt pret ausu apsegu, kas nosedz pieri, deniņus, ausis un pakauša kakla daļu. Šīs galvaskausa daļas ir svarīgi apsegt. Taču uzsākt pastaigu tikai ar šo ausu apsegu nebūtu ieteicams, jo sākotnēji ķermenim ar to var būt par maz.
 
Ja pēdas kļūst mitras, tiek veicināti siltuma zudumi, un cilvēkam salst.
 
7. Cimdi
Lai būtu nodrošinājums pret nosalšanu, ir vērts lietot divdaļīgus cimdus, kur apakšā ir pirkstaiņi, bet pa virsu ir dūraiņi. Tā ir laba kombinācija, jo, esot aktīvam, pilnīgi pietiek ar pirkstaiņiem, bet, esot mazāk aktīvam, var būt vēlēšanās pa virsu uzvilkt dūraiņus.
 
8. Apavi un zeķes
Lai pēdas aukstā laikā turētos siltas, vislabākais būs izvēlēties gan zeķes, gan apavus no piemērotiem materiāliem, kas nodrošinās, ka pēdas nesamirkst un nesasvīst. Ja pēdas kļūst mitras, tiek veicināti siltuma zudumi, un cilvēkam salst.
Visieteicamākās būs zeķes no sintētikas un vilnas materiāliem. Tās būs nedaudz plānākas nekā, piemēram, ierastās frotē zeķes, taču būs siltas un pat tad, ja pēda sasvīdīs, neuzsūks lielu mitruma daudzumu. 
Tāpat ir jāpārdomā, ar kādiem apaviem doties aktīvā pastaigā. Īpaši svarīgi, lai tie būtu tādi, kas nekļūst mitri, kā arī īpaša uzmanība jāpievērš zolei – svarīgi, lai tā būtu pietiekami bieza. “Ja pastaigas laikā apavi kļūst slapji, tie ir lielisks siltumvadītājs, un pēdas var ātri vien nosalt. Tāpat ir ļoti svarīgi, lai apavu zole būtu laikapstākļiem piemērota. Ja apavi būs ļoti plāni, siltas zeķes vienas pašas nespēs pasargāt pēdas no nosalšanas. Piemēram, +2 grādos, laikā, kad zeme ir mitra, apavi ar zoli, kas ir tikai puscentimetru bieza, nespēs pasargāt pēdas no nosalšanas,” skaidro K. Birmanis. Viņš norāda, ka būtiska vērība jāpievērš arī apavu materiālam – lai tas ir tāds, kas neveicina pēdu svīšanu. Tāpat ir jāpiemin, ka aktīvām nodarbēm labāk izvēlēties lielāka izmēra apavus, nevis mazāka – ir iespējams, ka, ejot laukā un esot aktīvākiem, pēda nedaudz pietūkst, un apavi var sākt spiest, kas veicina pēdu salšanu.
 
9. Seko līdzi ķermeņa ventilācijai
Esot ārā, aukstumā, ir jāņem vērā, ka savai ķermeņa siltuma sajūtai vislabāk var sekot līdzi, pievēršot uzmanību jau minētajām kārtām, kā arī – ķermeņa ventilēšanai. “Kustoties, soļojot, esot aktīvam, ķermenim ir jānodrošina ventilācija, lai neveicinātu sasvīšanu. Ja ķermenis sasvīst, mitrums, kas rodas, izraisa siltuma aizvadīšanu. Taču, kolīdz aktivitātes pierimst, ventilācijas “lūkas” jakām ir jāaiztaisa, iespējams, jāsakļauj ciešāk šalle, jānomaina ausu apsegs pret cepuri, jāuzvelk kāda papildu kārta, lai uzturētu un saglabātu ķermeņa saražoto siltumu pie sevis un nebūtu lieli siltuma zudumi,” stāsta speciālists.



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti




Kategorijas