Foto: Shutterstock.com

Bērniem, kuri lieto enerģijas dzērienus, kas bieži arī ir galvenais kofeīna avots nevis pati kafija, pieaugušā vecumā var būt lielāks trauksmes risks.


Kafija bērna uzturā – labi vai slikti?

 30. septembris 2020 9:15 mammamuntetiem.lv Raksts

Nereti, skatoties uz mammu, tēti vai citiem pieaugušajiem, bērnam ir vēlme ātrāk pieaugt, lai baudītu pieauguša cilvēka statusu, kas tiek romantizēta kā neierobežota brīvība.  Par kafjas lietošanu bērna vecumā žurnālā "Mamamm un tetiem. Skolēns" stāsta uztura speciāliste Guna Bīlande



Kast tad kafijā ir labs vai slikts? Un varbūt nav jau nekādas vainas iedot skolniekam vienu kafijas krūzi no rīta? Sak’, lai tak beidzot atmostas!

Kofeīns ir dabīgs stimulants, kas atrodams kafijā, tējā, šokolādē un citos ēdienos un dzērienos. Tas dabiski veidojas vairāku augu lapās un sēklās, tāpat tas tiek arī sintezēts mākslīgi un pievienots dažādiem pārtikas produktiem. Bērni lielākoties kofeīnu uzņem dzerot gāzētos dzērienus, bet tipisku bērna kofeīna avotu sarakstā varētu būt arī pieminētā kafija un arī tēja, šokolāde un citi saldumi, saldējums vai jogurts ar kafijas garšu. Tāpat kofeīns ir virknē pretsāpju medikamentu un citu bezrecepšu zāļu sastāvā. Pat šķietami tik nevainīgā ledus tēja var saturēt tikpat daudz cukura un kofeīna kā dažs labs gāzētais dzēriens.

Nelielās devās kofeīns var palīdzēt justies mundrākiem, enerģiskākiem vai ilgāk palikt nomodā. Bet kas notiek tad, ja tas tiek lietots krietni vairāk nekā tikai nedaudz? Lielās devās kofeīns var izraisīt aizkaitināmību, traucēt kalcija metabolismu, izraisīt trauksmi, paātrināt sirdsdarbību, paaugstinātu asinsspiedienu un izraisīt miega problēmas…

Kofeīns kā jebkurš stimulants var izraisīt pieradumu, kas ved pie tā, ka organisms kļūst mazāk jutīgs pret ierasto kofeīna devu, un, lai sasniegtu iepriekšējo “pacēlumu”, būs vēlme to uzņemt arvien vairāk un vairāk.


Ņemot vērā, ka kofeīns ir virknē gāzēto un negāzēto dzērienu, ieskaitot kolas un tējas, vecāki un citi cilvēki var neapzināti piedāvāt bērniem pārmērīgu kofeīna daudzumu. Lai gan pusaudži pamatā tomēr paši galvenokārt sliecas apzināti patērēt lielāku kofeīna daudzumu.

Ir pusaudži, kas uzskata, ka kofeīns uzlabo viņu darba spējas, palīdz labāk darboties skolā un koncentrēties pārbaudījumos. Ja pusaudžiem ir liela mācību slodze, kofeīnu saturoši produkti un dzērieni var radīt vilinājumu visu laiku uzlabot koncentrēšanās spējas mācību dienas laikā, bet ar to viss nebeidzas, jo kafija pēc tam atkal tiek lietota naktī, lai izpildītu mājasdarbus vai pabeigtu iekavētās mācības. Diemžēl tas var radīt tādu kā apburto loku, kurā nevar iemigt kofeīna iedarbības dēļ, savukārt patērējot vēl vairāk kofeīna, lai cīnītos pret nogurumu no miega trūkuma, pēc tam rodas problēmas aizmigt.


Gan bērniem, gan pieaugušajiem pārāk daudz kofeīna var izraisīt:
    • drebuļus un nervozitāti;
    • kuņģa darbības traucējumus (nelabums, slikta dūša, dedzināšana); 
    • galvassāpes;
    • grūtības koncentrēties;
    • miega problēmas un letarģiju;
    • paātrinātu sirdsdarbību;
    • ātrāku nogurdināmību;
    • trauksmes sajūtu;
    • paaugstinātu asinsspiedienu u.c. sirdsdarbības problēmas.

It īpaši jaunākiem bērniem, lai sasniegtu kādu no uzskaitītajiem efektiem, nav vajadzīgs liels daudzums kofeīna.


Šeit būs daži ir daži iemesli, kas pamato, kādēļ būtu jāierobežo bērnu kofeīna patēriņš:
    • Bērni visbiežāk uzņem kofeīnu, lietojot bezalkoholiskos dzērienus. Bērniem, kuri dienā izdzer vismaz vienu vai pat vairākus saldinātos bezalkoholiskos dzērienus, ir par 60% lielāks aptaukošanās risks.
    • Kofeīnu saturošie dzērieni bieži satur arī tā sauktās “tukšās kalorijas”, kas nozīmē, ka bērni, regulāri lietojot šos dzērienus, neuzņem pietiekošā daudzumā vitamīnus un minerālvielas, bet tie ir ļoti nepieciešami normāliem augšanas un attīstības procesiem. 
    • Pārāk liels daudzums saldināto dzērienu ar kofeīnu var izraisīt zobu bojājumus, jo tie bieži satur paaugstinātu cukura daudzumu, kā arī skābums var veicināt zobu emaljas eroziju.
    • Pārāk liels kofeīna patēriņš var ietekmēt arī kalcija uzsūkšanos, kas var tiešā veidā ietekmēt kaulu un zobu attīstību. Vairākas glāzes saldināto dzērienu ikdienā varētu nozīmēt, ka bērnam trūkst kalcija, kas nepieciešama, lai būtu stipri kauli un zobi.
    • Kofeīns ir diurētiķis, kas liek organismam izvadīt ūdeni, bet tas savukārt var veicināt organisma dehidratāciju. Būtu tikai saprātīgi izvairīties no pārmērīga kofeīna daudzuma un saldinātajiem dzērieniem karstā laikā, kad gan bērniem, gan pieaugušajiem ir svarīgi dzert ūdeni, lai aizstātu svīšanās laikā zaudēto šķidrumu.
    • Pēkšņa kofeīna lietošanas pārtraukšana var izraisīt abstinences simptomus (piemēram, galvassāpes, muskuļu sāpes un aizkaitināmību), īpaši tiem, kas to lieto daudz un regulāri.
    • Kofeīns var pasliktināt sirds problēmas vai izraisīt nervu sistēmas darbības traucējumus. Visbiežāk bērni pat neapzinās, ka viņi ir pakļauti šādam riskam.


Kofeīns, ja to lieto pēcpusdienā vai vakarā, var traucēt jaunā cilvēka miegu. Bērna organisma prasības pēc miega ir krietni lielākas nekā pieaugušajiem, jo miegs ir nepieciešams gan veselīgai augšanai un attīstībai, gan arī mācību sniegumam. Ne velti saka – bērni aug miegā! Ir pētījums, kurā tika konstatēts, ka bērni, kuri lietoja visvairāk kofeīna, gulēja vismazāk stundu – labi vai slikti, spriediet paši!

Labākais veids, kā samazināt kofeīna daudzumu uzturā, ir to nelietot nemaz. Ja tomēr kofeīna lietošana ir iegājusies ikdienas ieradumu sarakstā, tad visprātīgāk būtu samazināt tā daudzumu pakāpeniski. Pretējā gadījumā bērni (un neliegsimies arī pieaugušie) varētu izjust galvassāpes un kļūt kašķīgi, nomākti vai gluži vienkārši justies draņķīgi. Samazinot kofeīna daudzumu, var būt pastiprināts nogurums, bet tas ir tikai veids, kā ķermenis signalizē, ka ir nepieciešams vairāk atpūtas. 

2014. gadā veikts pētījums apstiprināja, ka bērniem, kuri lieto enerģijas dzērienus, kas bieži arī ir galvenais kofeīna avots nevis pati kafija, pieaugušā vecumā var būt lielāks trauksmes risks. Ir virkne vēl citu, dažādu pētījumu, no kuriem pamatā izriet doma, ka kofeīna lietošana pusaudžu gados ilgtermiņa var padarīt smadzenes neaizsargātākas no dažāda veida trauksmes, depresijas vai atkarību aspektiem. Piemēram, regulāri lietojot kofeīnu, pastiprinās jutībā arī pret citiem stimulantiem, tai skaitā narkotikām.

Tiesa, kofeīna ietekme uz bērniem un pusaudžiem tēma ir krietni vēl jāpēta, it īpaši šobrīd trūkst informācijas, vai un kādus efektus atstāj bezkofeīna kafijas lietošana.
Ja bērnam trūkst enerģijas, tad daudz vērtīgāk būs iet savlaicīgāk gulēt vai vismaz uz pāris minūtēm nosnausties. Tas būs daudz produktīvāk nekā lietot kofeīnu, kas īslaicīgi uzšauj “kosmosā”, bet vakarā neļaus iemigt.

Tāpēc nākamreiz, kad bērns vai pusaudzis lūdz atļauju padzert malku tavas kafijas vai iemalkot enerģijas dzērienu, piedāvā labāk ūdeni vai svaigi spiestu sulu, ko arvien biežāk derētu izvēlēties arī mums pašiem.
 

Aptuvenais kofeīna daudzums produktos:

  • Enerģijas dzēriens (250 ml) 47-163
  • Kafija (250ml) 96 mg
  • Espresso (30ml) 64 mg
  • Zaļā tēja (200 ml ) 15 mg 
  • Kola u.tml. dzērieni (250 ml) = 30-70 mg kofeīna
  • NB! 10 grami kofeīna var būt nāvējoša deva!!!



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti



Kategorijas