Jaunietis un mācības ārzemēs. Kas jāņem vērā

 26. jūnijs 2020 7:00 mammamuntetiem.lv Raksts

Sapnis par studijām ārzemēs ir daudziem jauniešiem. Par to, kas jāņem vērā, ja lemts par labu šādam solim,  Mammamuntetiem.lv stāsta karjeras konsultante Jolanta Priede.


Foto: Shutterstock.com

Ja ģimene un jaunietis ir lēmis par labu studijām ārvalstīs, ir jāveic nopietns izpētes darbs


“Mani novērojumi liecina, ka jauniešu vidū reizēm tiek kultivēts viedoklis, ka studijas ārzemēs ir daudz labākas vai kvalitatīvākas par studijām Latvijā. Tomēr tajā pašā laikā jauniešiem un arī vecākiem bieži trūkst izpratnes par to, ko no visas ģimenes var prasīt studijas ārzemēs,” norāda Jolanta Priede.

Speciāliste iezīmē lietas, kas ģimenei jāņem vērā, ja jaunietis plāno uzsākt mācības ārzemēs.

1. Jāvērtē studiju programma, nevis universitāte
J. Priede norāda, ka ne vienmēr studijas ārvalstīs uzreiz nozīmē, ka tās būs kvalitatīvākas nekā Latvijā. Viņas pieredzē ir sliktas atsauksmes arī par slavenu un pasaulē labi atzītu universitāšu studiju programmām no studentiem, kas tur ir mācījušies. Tāpēc speciāliste norāda, ka jāvērtē ir konkrētas studiju programmas: “Mans uzskats ir, ka nevar kategoriski vērtēt un uzskatīt, ka Latvijā ir labas vai sliktas augstskolas. Primāri jāvērtē ir studiju programmas, jo tas ir saistīts ar to, kādi cilvēki tajās strādā un pasniedz priekšmetus.”

2. Jāapzinās emocionālie riski
Konsultante iesaka rūpīgi apdomāt arī emocionālos aspektus, kā jaunietis jutīsies, atrodoties svešumā, prom no mājām un tuviniekiem: “Par to reizēm ģimenes piemirst. Manā praksē ir vairāki gadījumi, kad jaunieši atgriežas no ārzemēm studijas nepabeiguši tieši emocionālu apsvērumu dēļ.”
Vienkāršs rīks, ko var izmantot, lai noskaidrotu, vai jaunietim ir emocionālais briedums, ir vietnē www.brauktvainebraukt.lv izvietotie testi, kas rosina aizdomāties gan par jaunieša motivāciju doties uz ārvalstīm, gan noskaidrot gatavību šādam solim, un iepazīstina ģimeni ar daudziem faktoriem, ar ko ir jārēķinās, dodoties mācīties ārvalstīs.

3. Izglītība bez maksas, dzīvošana, iespējams, dārga
J. Priede atzīs, ka ir valstis, kurās augstākā izglītība arī ārvalstniekiem var būt bez maksas, piemēram, Dānijā, Eiropas Savienības pilsoņiem tā tiešam ir bez maksas. Tomēr, plānojot studijas ārvalstīs, ir jāņem vērā attiecīgās valsts dzīvošanas izmaksas, kas Dānijā ir visai augstas. J. Priede lēš, ka, lai jaunietis izdzīvotu Dānijā, viņam ikmēneša tēriņiem būtu vajadzīgi ap 800-1000 Eur. “Protams, ir jaunieši, kas arī ārzemēs studē un strādā, lai izdzīvotu, tomēr tad jārēķinās, ka labsajūta par atrašanos tajā valstī var samazināties,” riskus iezīmē speciāliste.

4. Arī Latvijā ir iespēja studēt starptautiskā vidē
Ja jaunietim ir vēlme studēt starptautiskā vidē, ir jāņem vērā, ka Latvijā katru gadu pieaug ārvalstu studentu skaits, pie tam ne tikai no trešajām pasaules valstīm, bet arī no Eiropas Savienības. “Mūsu izglītība tiek novērtēta arī citur ārvalstīs, īpaši medicīnas, arhitektūras un citu augsto tehnoloģiju jomā,” stāsta J. Priede. Speciāliste norāda, ka atsevišķām augstskolām ir arī dubultā grāda programmas, kas paredz ne vien daļu studiju laika pavadīt ārzemēs, bet iegūt arī sadarbības augstskolas diplomu, kas būs atzīts plašākā pasaulē. Tādas studiju programmas ir, piemēram, RTU Rīgas Biznes skolā, Banku augstskolā, RISEBA u.c.

5. Erasmus sniegtās iespējas
Studējot Latvijā, ir iespēja pieteikties arī Erasmus programmā un vismaz pusgadu aizbraukt mācīties ārvalstīs. Šajā gadījumā jaunietis arī saņem stipendiju, par ko var izdzīvot šajā valstī, lai netraucēti mācītos. Atgriežoties jaunietis saņem tālāko izglītību, bet ārvalstīs apgūtie kursi tiek ieskaitīti mācību plānā. “Esmu pieredzējusi, ka ir jaunieši, kas 4 gadu ietvaros ir paspējuši aizbraukt uz divām valstīm un guvuši plašu pieredzi. Jāatceras, ka Erasmus valstu saraksts ir jau paplašināts un tas ietver ne tikai valstis no Eiropas savienības,” tā speciāliste.

6. Pamatprasība augstskolai un studiju programmai – akreditācija
“Šis ir aspekts, kam uzmanība jāpievērš ir pastiprināti. Vislielākās riska valstis pēc maniem novērojumiem ir Spānija un Lielbritānija – tajās ir gana daudz studiju programmu un augstskolu, kuras nav ne lokāli, ne Eiropas mērogā akreditētas. Tas rada riskus, ka šādās augstskolās iegūta bakalaura līmeņa izglītība Latvijā un citur var netikt atzīta, un tas liedz studēt tālāk maģistratūras līmenī,” komentē J. Priede.
Informāciju par augstskolām ārzemēs var sniegt Akadēmiskās informācijas centrs, kas var palīdzēt saprast interesējošās augstskolas un studiju programmas līmeni un iespējamo studiju kvalitāti. Šis centrs var palīdzēt arī ar terminoloģijas izprašanu, jo, piemēram, termins “bachelor” dažādās augstskolās un valstīs var tikt interpretēts atšķirīgi.

7. Ja profesiju nevar apgūt Latvijā
Tomēr ir gadījumi, kad Latvijā vienkārši nepiedāvā apgūt jomu, kas interesē jaunieti. “Tad, protams, domas par studijām ārvalstīs ir pamatotas un tā ir loģiska izvēle, ja jaunietis virzās uz savu mērķi,” norāda konsultante.

8. Ja lemts par labu ārzemēm – izpētīt visu A līdz Z
Ja ģimene un jaunietis ir lēmis par labu studijām ārvalstīs, ir jāveic nopietns izpētes darbs. Jāņem vērā gan kultūras atšķirības, gan dzīvošanas iespējas un izmaksas konkrētajā valstī. Tādas lietas kā stipendijas, iespēja dzīvot augstskolas pilsētiņā, ir jāvērtē katrai augstskolai individuāli. Par konkrētu valsti informāciju ieteicams meklēt Valsts izglītības un attīstības aģentūras struktūrvienībā Euroguidance.

Tāpat izpēti par valsti vai iespējām iedzīvoties ārzemēs var atvieglot, ja tur jau dzīvo kādas kontaktpersonas vai radinieki. “Kopumā lēmumam par studijām ārzemēs nevajadzētu būt spontānam. Ir jāsaprot jaunieša argumentācija un jāveic nopietns izpētes darbs,” uzsver konsultante.