Kādēļ Japānai koronavīruss iet secen?

 26. marts 2020 6:15 Raksts

Lai gan viena  no pirmajām valstīm, uz kurieni no Ķīnas aizceļoja jaunais koronavīruss, bija Japāna, pēc diviem mēnešiem šī zeme joprojām ir to valstu vidū, kas no Covid-19 pandēmijas ir cietušas vismazāk. Iemesli šai noturībai tiek minēti visdažādākie, tomēr neviens no tiem epidemiologus līdz galam neapmierina.

 



Foto: Shutterstock.com


Mīklaini ir arī tas, ka atšķirībā no Ķīnas un Eiropas, kur ir pieņemti drakoniski noteikumi un ieviesta visaptveroša karantīna, Japānā nekādu īpašu ierobežojumu nav. Skolu slēgšana ir radījusi zināmas neērtības, tomēr japāņu dzīve kopš gada sākuma īpaši nav mainījusies. Tokijas vilcieni sastrēgumstundās joprojām ir pilni, savukārt restorāni gaida viesus, secina izdevums "Japan Times".

Nesteidzīga reakcija
Valdība uzsver, ka jau pašā epidēmijas sākumā tika veikti adekvāti ierobežošanas pasākumi, kas ļāva izvairīties no plašas inficēšanās. Savukārt kritiķi uzskata, ka Covid-19 testēšana bija un joprojām ir nepietiekama. Japānai tika pārmests, ka šāda politika tiekot īstenota mērķtiecīgi, lai noturētu inficēšanās rādītājus maksimāli zemus, kas ļautu sarīkot jūlijā paredzētās olimpiskās spēles. Tomēr 24. martā Tokijas olimpisko spēļu organizatori panāca vienošanos par sporta foruma pārcelšanu uz 2021. gadu globālās koronavīrusa pandēmijas dēļ. 
 

FOTO: Japānā zied sakuras

 
 

Pirmā Japānas reakcija, sākoties Covid-19 uzplaiksnījumam, bija nesteidzīga. Varasiestādes pat neuzskatīja, ka nepieciešams ierobežot iedzīvotāju braucienus uz blakus esošo Ķīnu, kur tajās dienās katastrofāli auga saslimušo skaits. Japānā slēdza skolas un atcēla lielos sarīkojumus, tomēr uz citu valstu fona šie pasākumi izskatījās diezgan maigi.

"Worldometer" 24. marta dati liecina, ka Japānas Covid-19 statistikā ir fiksēti vien 1128 saslimšanas gadījumi, no kuriem 42 ir beigušies letāli. Pat Tokijā, kas ir viena no visblīvāk apdzīvotajām pasaules megapolēm, Covid-19 saslimušo skaits ir niecīgs - 0,0008%. 


Infekcijas perēkļi tiek atklāti laicīgi
Londonas Karaliskās koledžas profesors Kendži Sibuja piedāvā divus iespējamos skaidrojumus šim fenomenam. Japāna ir apturējusi epidēmiju, apslāpējot infekciju perēkļus, pirms slimība sākusi izplatīties, vai arī šādi infekcijas perēkļi gluži vienkārši joprojām nav fiksēti. Viņaprāt, Covid-19 testēšana Japānā nenotiek pietiekamā apmērā un Japāna joprojām ir epidēmijas uzplaiksnījuma gaidās.

Tāpat iespējams, ka Ķīnas piemērs ir palīdzējis celt Japānas iedzīvotāju apzinīgumu laikā, kad slimība joprojām bija kontrolējama. Janvāra beigās, īsi pēc tam, kad Japānā bija fiksēts pirmais vietējās inficēšanās gadījums, birojos un veikalos uzreiz sāka parādīties dezinfekcijas līdzekļi rokām, kā arī strauji pieauga aizsargmasku pārdošanas apjomi. Iedzīvotāji kopumā paši sāka pievērst lielu uzmanību sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem.

Japānas valdības komisijas 9. marta atskaitē minēts, ka ap 80% inficēto slimību tālāk citiem nav nodevuši. Atskaitē teikts, ka daudzi inficēšanās gadījumi ir tikuši apzināti salīdzinoši agrīnās stadijās. Premjers Sindzo Abe minēja šos secinājumus kā argumentu, ka pagaidām valstī ieviest ārkārtas stāvokli nav nepieciešams.

Tīrība un ieturētība
Tāpat iespējams, ka savu lomu šai fenomenā spēlē japāņu kultūras īpatnības - Japānā rokas spiedieni, apkampšanās vai skūpsti satiekoties ir krietni mazāk izplatīti kā citās valstīs. Arī rokas šeit tradicionāli mazgā krietni biežāk, kā, piemēram, Eiropā. Tāpat arī sezonas gripas epidēmija Japānā pēc koronavīrusa epidēmijas sākuma sāka jūtami samazināties. Iespējams, arī šīs izmaiņas parāda, ka japāņi sāka pievērst lielu uzmanību infekcijas izplatības apkarošanai.

 

Visu rakstu lasi portālā LSM.lv




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Reklāmraksti: Ģimenes budžets

Kategorijas