Videi draudzīgas idejas ballītes mielastam, kas nekaitēs dabai, bet ļoti patiks bērniem

 01. februāris 2020 8:00 Elīna Kolāte, speciāli Mammamuntetiem.lv Raksts

Viens no pirmajiem uzdevumiem, kas jāatrisina, organizējot ballīti bērnam, – jāpagatavo satriecošs mielasts. Tas taču ir tik svarīgi! Jā, tas ir svarīgi, tomēr ne bērniem, bet mums – pieaugušajiem.



Foto: Shutterstock.com

Mežā salasīti dekori arī var kļūt par soli uz skaistāku ballīti. Ņem talkā bērnu un taisiet rotājumus kopā!


Vēl aizvien daudziem šķiet, ka izdevies mielasts ir tāds, pēc kura viesi sten un vaid, bet galds joprojām pilns ar gardumiem. Bērniem bieži vien ir citas prioritātes – varētu pat teikt, ka sēdēšanu pie galda, ēšanu un runāšanos viņi uzskata par vienu no garlaicīgākajām nodarbēm pasaulē. Jāpaēd ir, bet tikai tik daudz, lai ir spēks dauzīties ar draugiem!

Ēst nav aizliegts. Arī ēšanu kā baudas gūšanas veidu neviens nav atcēlis. Ikdienā izvairīties no pārtikas atkritumiem ir grūti. Taču svētkos tas ir vēl smagāk (arī vārda tiešā nozīmē), jo mēs vienkārši pārcenšamies. Kāda restorāna šefpavārs man atzinās, ka absolūti līderi pārtikas atkritumu radīšanā ir bērnu vecāki. Tieši tā – nevis bērni sakrauj uz šķīvja sev gardumu kalnus, kurus nevar apēst, bet gan gādīgās mammas un tēti atvases priekšā saliek gaļu, zivis, dārzeņus, pupiņas, augļus, kūkas, riekstiņus. Bērns to ne var, ne grib apēst, tāpēc šī pārtika nonāk atkritumos. Kas tur slikts? Ap 7 % visu siltumnīcas efekta gāzu tiek radīts, ražojot pārtiku, ko neviens nekad neapēdīs (tas ir trīs reizes vairāk nekā visa pasaules aviācijas industrija kopā). [1]
Tātad – ballītēs jāsagādā tikai tik ēdiena, cik nepieciešams. Ja nu galīgi nav ne jausmas, cik liels ir vēlamais ēdiena apjoms, labāk sataisīt mazāk – bērni tikai priecāsies, ja pārtikas krīzes gadījumā tiks pasūtīta pica! 

 

Bērniem sēdēšanu pie galda, ēšanu un runāšanos viņi uzskata par vienu no garlaicīgākajām nodarbēm pasaulē. Jāpaēd ir, bet tikai tik daudz, lai ir spēks dauzīties ar draugiem!

Atsakoties no plastmasas niekiem, mēs ne tikai varam ietaupīt naudu, bet parūpēties, lai ballītes sekas kaut kur dabā neuzkavētos vēl simtiem gadu.


Idejas, ko celt galdā bērnu ballītē:
• dārzeņu plates (salmiņos sagriezti burkāni, gurķi, paprika, ķiršu tomātiņi, ziedkāposts) un mērces, kur tos pamērcēt;
• augļus un ogas (bērni labprāt ēd visu, ko piedāvā konkrētā sezona. Ziemā galdā var celt ābolus, mandarīnus, apelsīnus, bumbierus, mellenes, dzērvenes, arī riekstus); 
• mājās ceptus nagetus;
• cepeškrāsnī ceptus kartupeļu salmiņus;
• mini burgerus; 
• dārzeņu čipsus;
• mājās gatavotu limonādi;
• nelielas kotletes;
• mazas pankūciņas;
• lielās vafeles ar putukrējumu. 

 

KĀ PASNIEDZAM MIELASTU?
Bieži vien, rīkojot ballītes, tiek iegādāti vienreizlietojamie trauki, neatkarīgi no tā, vai sanākšana notiek mājās vai ārpus tās. Te jāteic, ka labs veids, kā ietaupīt naudu uz vienreizlietojamo trauku rēķina, ir tos nepirkt. Tā vietā labāk saņemties un nomazgāt šķīvjus un glāzes, ko lieto ikdienā. Ja nopietni piedomāsiet pie vienkāršāka un apjomos mazāka mielasta gādāšanas, trauku mazgāšanai pietiks gan laiks, gan enerģija.


Idejas, lai nebūtu jāpērk vienreizlietojamie trauki
* Reizēs, kad pati esmu uzņēmusi vairāk ciemiņu nekā mājās trauku, esmu lūgusi tuvāk dzīvojošo viesi paķert līdzi kādu lieku šķīvi, lai visiem pietiek. Tāpat arī mani trauki izceļojušies pa tuvējām viesībām. Daži nav atgriezušies. Bet nevarētu teikt, ka tas būtu negatīvi ietekmējis manu dzīves kvalitāti.
* Ja esat paredzējuši maltīti ieturēt svaigā gaisā vai telpās ārpus mājas, visticamāk, galīgi negribas ņemt līdzi smagus keramikas vai stikla šķīvjus, kas dažādās aktivitātēs arī varētu “beigt savu dzīvi”. Tādos gadījumos, pirmkārt, jāgādā, lai pats ēdiens būtu pēc iespējas vienkāršāks, vieglāk pārvietojams un ēdams. Iespējams, grozs ar augļiem vai uzkodu kaste var būt labs risinājums. Taču, ja skaidrs, ka uz kaut kā cienastu vajadzēs salikt, labāk izvēlēties papīra šķīvjus, pieskatot, lai tie nebūtu ar plastmasas pārklājumu.
* Piknikiem un pārgājieniem ciemiņi var gatavoties, paņemot līdzi savu bļodiņu un pudeli/krūzi. Ja vienam cilvēkam atnest un nomazgāt kaudzi trauku ir grūti, tad daudziem izdarīt mazumiņu tik tiešām ir sīkums. Sīkums, bet patīkami. 


Ja vienreizlietojamie trauki tomēr jāpērk...
Aizvien biežāk kā tāds glābiņš no noslīkšanas plastmasā tiek minēta bioplastmasa, kurai mēdz piedēvēt dažādas brīnumainas īpašības. Bioplastmasa nozīmē to, ka šī plastmasa radīta no biomasas (šajā gadījumā – augiem). Bioplastmasas “bio” neko nepasaka par to, cik videi draudzīgi audzēti konkrētie augi. Iespējams, to ražošana radījusi lielu negatīvu ietekmi uz vidi. Un šis “bio” neko nepasaka arī par pārstrādi – varbūt to var pārstrādāt, varbūt nevar. Uzraksti uz dažiem vienreizlietojamiem traukiem vēsta, ka tie paši sadalās (biodegradable) vai ir kompostējami (compostable). 

 

Vienreizlietojamie trauki netiek pārstrādāti – tos apglabā atkritumu poligonā. Apglabāšana ir gana droša, lai nekas nekur neaizplūstu, taču tas ir un paliek tikai atkritumu kalns. 




Tomēr tas, ka šķīvis pats sola sadalīties, īsti neko nenozīmē – svarīgi saprast, cik ilgā laikā un kādos apstākļos (temperatūrā, mitrumā, spiedienā) tas notiks. Piemēram, ja šķīvis, kas tiešām spējīgs uz sadalīšanos, nonāk jūrā, šis process notiks salīdzinoši ātri, kamēr tas atradīsies tuvu ūdens virsmai un to apspīdēs saule. Bet, kad tas būs nogrimis tumsā un aukstumā, tas vēl tur paliks ilgi. 

Ieteicams uzmanīties arī no oksoplastmasas – tā ir plastmasa, kas pati sadaloties. Taču nelaime tāda, ka paredzēta vien fiziskā sadalīšanās. Būtībā tā ir sadrupšana mazos gabaliņos, kas nevis atrisina problēmu, bet padara to nopietnāku – jo mazāki plastmasas gabaliņi, jo mazāki dzīvnieki tos var apēst. Tā sadalīšanās, ko mēs gribētu redzēt, ir bioloģiskā sadalīšanās, kurai talkā nāk dažādas baktērijas un sēnes, kas tik ilgi plosa objektu, līdz pāri paliek CO2 un ūdens, ko atkal var uzņemt augi vai citas dzīvas būtnes. 

Dažs vēl varētu ķerties pie pēdējā salmiņa – papīra traukiem! Taču arī te jābūt uzmanīgiem, jo liela daļa to ar plānu plastmasas pārklājumu, kas gādā par to, lai trauks nesamirktu pie pirmajām ūdens pilēm. Ir, ir arī daži šķīvji bez plastmasas pārklājuma, kurus varbūt varētu kronēt ar mazākā ļaunuma kroni. Tomēr jāatceras, ka atkritumi ir tikai viena daļa no produkta radītās ietekmes uz vidi. Jādomā, kā tas vispār tiek radīts. Tiek izmantota koksne, kuru varētu lietot kaut kam jēdzīgākam un daudzkārt lietojamam, nepieciešama enerģija, varbūt vēl kaut kas. Tas viss atstāj negatīvu ietekmi uz vidi. Un varbūt, ja plānots gala produktu izmantot vienu reizi un tad to izmest ārā, labāk padomāt vēlreiz un atvērt savu trauku skapi.


Sadalīšanās, ko mēs gribētu redzēt, ir bioloģiskā sadalīšanās, kurai talkā nāk dažādas baktērijas un sēnes, kas tik ilgi plosa objektu, līdz pāri paliek CO2 un ūdens, ko atkal var uzņemt augi vai citas dzīvas būtnes.




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti


Kategorijas