Cienasts, dekori, dāvanas. Dabai draudzīga bērnu ballīšu rīkošana

Labā ziņa ir tā, ka svētkus svinēt videi draudzīgi nav ne sarežģīti, ne dārgi. Ballītes negatīvo ietekmi uz vidi parasti rada pārmērīga aizraušanās ar ēdienu, nepārdomātas dāvanas un kaudze ar vienreiz lietojamām mantām, kas no rīta vēl ir svētku atribūti, bet vakarā – jau atkritumi. Taču ar nelielu apdomu iespējams svētkus uzrīkot patiesi skaistus, vienlaikus saglabājot tīru sirdsapziņu, draudzīgu attieksmi pret vidi un nepārtērējoties.  

KO CEĻAM GALDĀ?
Viens no pirmajiem uzdevumiem, kas jāatrisina, organizējot ballīti bērnam, – jāpagatavo satriecošs mielasts. Tas taču ir tik svarīgi! Jā, tas ir svarīgi, tomēr ne bērniem, bet mums – pieaugušajiem. Vēl aizvien daudziem šķiet, ka izdevies mielasts ir tāds, pēc kura viesi sten un vaid, bet galds joprojām pilns ar gardumiem. Bērniem bieži vien ir citas prioritātes – varētu pat teikt, ka sēdēšanu pie galda, ēšanu un runāšanos viņi uzskata par vienu no garlaicīgākajām nodarbēm pasaulē. Jāpaēd ir, bet tikai tik daudz, lai ir spēks dauzīties ar draugiem!
Ēst nav aizliegts. Arī ēšanu kā baudas gūšanas veidu neviens nav atcēlis. Ikdienā izvairīties no pārtikas atkritumiem ir grūti. Taču svētkos tas ir vēl smagāk (arī vārda tiešā nozīmē), jo mēs vienkārši pārcenšamies. Kāda restorāna šefpavārs man atzinās, ka absolūti līderi pārtikas atkritumu radīšanā ir bērnu vecāki. Tieši tā – nevis bērni sakrauj uz šķīvja sev gardumu kalnus, kurus nevar apēst, bet gan gādīgās mammas un tēti atvases priekšā saliek gaļu, zivis, dārzeņus, pupiņas, augļus, kūkas, riekstiņus. Bērns to ne var, ne grib apēst, tāpēc šī pārtika nonāk atkritumos. Kas tur slikts? Ap 7 % visu siltumnīcas efekta gāzu tiek radīts, ražojot pārtiku, ko neviens nekad neapēdīs (tas ir trīs reizes vairāk nekā visa pasaules aviācijas industrija kopā). [1]
Tātad – ballītēs jāsagādā tikai tik ēdiena, cik nepieciešams. Ja nu galīgi nav ne jausmas, cik liels ir vēlamais ēdiena apjoms, labāk sataisīt mazāk – bērni tikai priecāsies, ja pārtikas krīzes gadījumā tiks pasūtīta pica! 

Atsakoties no plastmasas niekiem, mēs ne tikai varam ietaupīt naudu, bet parūpēties, lai ballītes sekas kaut kur dabā neuzkavētos vēl simtiem gadu.

Idejas, ko celt galdā bērnu ballītē:
• dārzeņu plates (salmiņos sagriezti burkāni, gurķi, paprika, ķiršu tomātiņi, ziedkāposts) un mērces, kur tos pamērcēt;
• augļus un ogas (bērni labprāt ēd visu, ko piedāvā konkrētā sezona. Ziemā galdā var celt ābolus, mandarīnus, apelsīnus, bumbierus, mellenes, dzērvenes, arī riekstus); 
• mājās ceptus nagetus;
• cepeškrāsnī ceptus kartupeļu salmiņus;
• mini burgerus; 
• dārzeņu čipsus;
• mājās gatavotu limonādi;
• nelielas kotletes;
• mazas pankūciņas;
• lielās vafeles ar putukrējumu. 

KĀ PASNIEDZAM MIELASTU?
Bieži vien, rīkojot ballītes, tiek iegādāti vienreizlietojamie trauki, neatkarīgi no tā, vai sanākšana notiek mājās vai ārpus tās. Te jāteic, ka labs veids, kā ietaupīt naudu uz vienreizlietojamo trauku rēķina, ir tos nepirkt. Tā vietā labāk saņemties un nomazgāt šķīvjus un glāzes, ko lieto ikdienā. Ja nopietni piedomāsiet pie vienkāršāka un apjomos mazāka mielasta gādāšanas, trauku mazgāšanai pietiks gan laiks, gan enerģija.

Idejas, lai nebūtu jāpērk vienreizlietojamie trauki
* Reizēs, kad pati esmu uzņēmusi vairāk ciemiņu nekā mājās trauku, esmu lūgusi tuvāk dzīvojošo viesi paķert līdzi kādu lieku šķīvi, lai visiem pietiek. Tāpat arī mani trauki izceļojušies pa tuvējām viesībām. Daži nav atgriezušies. Bet nevarētu teikt, ka tas būtu negatīvi ietekmējis manu dzīves kvalitāti.
* Ja esat paredzējuši maltīti ieturēt svaigā gaisā vai telpās ārpus mājas, visticamāk, galīgi negribas ņemt līdzi smagus keramikas vai stikla šķīvjus, kas dažādās aktivitātēs arī varētu “beigt savu dzīvi”. Tādos gadījumos, pirmkārt, jāgādā, lai pats ēdiens būtu pēc iespējas vienkāršāks, vieglāk pārvietojams un ēdams. Iespējams, grozs ar augļiem vai uzkodu kaste var būt labs risinājums. Taču, ja skaidrs, ka uz kaut kā cienastu vajadzēs salikt, labāk izvēlēties papīra šķīvjus, pieskatot, lai tie nebūtu ar plastmasas pārklājumu.
* Piknikiem un pārgājieniem ciemiņi var gatavoties, paņemot līdzi savu bļodiņu un pudeli/krūzi. Ja vienam cilvēkam atnest un nomazgāt kaudzi trauku ir grūti, tad daudziem izdarīt mazumiņu tik tiešām ir sīkums. Sīkums, bet patīkami. 

Mežā salasīti čiekuri arī var kļūt par soli uz skaistāku ballīti. Ņem talkā bērnu un taisiet rotājumus kopā! Nebūt ne slikts veids, kā iemācīties, ka svētki ir darba rezultāts.

Ja vienreizlietojamie trauki tomēr jāpērk...
Aizvien biežāk kā tāds glābiņš no noslīkšanas plastmasā tiek minēta bioplastmasa, kurai mēdz piedēvēt dažādas brīnumainas īpašības. Bioplastmasa nozīmē to, ka šī plastmasa radīta no biomasas (šajā gadījumā – augiem). Bioplastmasas “bio” neko nepasaka par to, cik videi draudzīgi audzēti konkrētie augi. Iespējams, to ražošana radījusi lielu negatīvu ietekmi uz vidi. Un šis “bio” neko nepasaka arī par pārstrādi – varbūt to var pārstrādāt, varbūt nevar. Uzraksti uz dažiem vienreizlietojamiem traukiem vēsta, ka tie paši sadalās (biodegradable) vai ir kompostējami (compostable). 
Tomēr tas, ka šķīvis pats sola sadalīties, īsti neko nenozīmē – svarīgi saprast, cik ilgā laikā un kādos apstākļos (temperatūrā, mitrumā, spiedienā) tas notiks. Piemēram, ja šķīvis, kas tiešām spējīgs uz sadalīšanos, nonāk jūrā, šis process notiks salīdzinoši ātri, kamēr tas atradīsies tuvu ūdens virsmai un to apspīdēs saule. Bet, kad tas būs nogrimis tumsā un aukstumā, tas vēl tur paliks ilgi. 
Ieteicams uzmanīties arī no oksoplastmasas – tā ir plastmasa, kas pati sadaloties. Taču nelaime tāda, ka paredzēta vien fiziskā sadalīšanās. Būtībā tā ir sadrupšana mazos gabaliņos, kas nevis atrisina problēmu, bet padara to nopietnāku – jo mazāki plastmasas gabaliņi, jo mazāki dzīvnieki tos var apēst. Tā sadalīšanās, ko mēs gribētu redzēt, ir bioloģiskā sadalīšanās, kurai talkā nāk dažādas baktērijas un sēnes, kas tik ilgi plosa objektu, līdz pāri paliek CO2 un ūdens, ko atkal var uzņemt augi vai citas dzīvas būtnes. 
Dažs vēl varētu ķerties pie pēdējā salmiņa – papīra traukiem! Taču arī te jābūt uzmanīgiem, jo liela daļa to ar plānu plastmasas pārklājumu, kas gādā par to, lai trauks nesamirktu pie pirmajām ūdens pilēm. Ir, ir arī daži šķīvji bez plastmasas pārklājuma, kurus varbūt varētu kronēt ar mazākā ļaunuma kroni. Tomēr jāatceras, ka atkritumi ir tikai viena daļa no produkta radītās ietekmes uz vidi. Jādomā, kā tas vispār tiek radīts. Tiek izmantota koksne, kuru varētu lietot kaut kam jēdzīgākam un daudzkārt lietojamam, nepieciešama enerģija, varbūt vēl kaut kas. Tas viss atstāj negatīvu ietekmi uz vidi. Un varbūt, ja plānots gala produktu izmantot vienu reizi un tad to izmest ārā, labāk padomāt vēlreiz un atvērt savu trauku skapi.

FAKTS 
Vienreizlietojamie trauki netiek pārstrādāti – tos apglabā atkritumu poligonā. Apglabāšana ir gana droša, lai nekas nekur neaizplūstu, taču tas ir un paliek tikai atkritumu kalns. 

Sadalīšanās, ko mēs gribētu redzēt, ir bioloģiskā sadalīšanās, kurai talkā nāk dažādas baktērijas un sēnes, kas tik ilgi plosa objektu, līdz pāri paliek CO2 un ūdens, ko atkal var uzņemt augi vai citas dzīvas būtnes.

TELPU UN GALDA NOFORMĒJUMS
Rīkojot bērnu svētkus, cilvēki dažkārt pārcenšas ar rotājumiem un citiem vienreizlietojamiem atribūtiem. Pirmkārt, pašiem pieaugušajiem tie sagādā galvassāpes – tas viss ir jānopērk, „jāuzstellē”, jānovāc. Un visu šo sīkumu ražošanai tiek patērēta enerģija, radīts piesārņojums un atkritumi. Iespējams, bez tā var iztikt. Piemēram, no balonu izmantošanas svētkos sāk atteikties arī lieli pasākumu rīkotāji. Ja aizvadītajā gadā esat bijuši kādā “Mammamuntetiem.lv” rīkotā pasākumā, varbūt pat nepamanījāt, ka balonu tur nebija. Ne gaisā palaistu, ne uz kociņiem uzspraustu. 

Es aicinātu uz to pašu privātos svētkos. Piepūsts balons ir nekontrolējams priekšmets – arī tad, ja neesat iecerējuši to bezatbildīgi palaist gaisā, tas var izslīdēt no rokām un aizlidot prom. Varbūt labāk izvairīties no šādas atbildības un neriskēt. Iespējams, arī bez vienreizlietojamiem salmiņiem var iztikt. Padzerties ir iespējams tāpat, izmantojiet muti. Un, ja nu galīgi ne, pastāv arī cietākas plastmasas salmiņi, kurus varam izmazgāt un izmantot vēl daudz reižu. Tam ir vēl viens pluss – iespēja dažas minūtes pirms ballītes attapties, ka jāskrien uz veikalu pēc salmiņiem, ir zudusi.
Plastmasai arī nav monopoltiesību uz rotājumiem. Svētkus skaistākus var padarīt ar dažādiem lapu veidojumiem vai ziediem, ja vien sezona ir labvēlīga. Arī skujas vai vienkārši zariņi komplektā ar fantāziju var uzburt brīnišķīgu rezultātu. Mežā salasīti čiekuri arī var kļūt par soli uz skaistāku ballīti. Ņem talkā bērnu un taisiet rotājumus kopā. Nebūt ne slikts veids, kā iemācīties, ka svētki ir darba rezultāts.

Dažas idejas telpu un galda dekoriem
* Ja mājās sakrājušies bērna zīmējumi, no tiem var izgatavot galda kartes, karodziņu virtenes.
* Karodziņus var šūt arī no auduma – tad tie būs izmantojami daudzas reizes.
* Stikla vāzēs var kārtot ne tikai ziedu kompozīcijas, bet arī akmentiņus, čiekurus, rudenī salasītos kastaņus, izkaltētus zarus un citus dabas materiālus.
* Dekoriem var izmantot dažādas lentītes, koka un metāla izstrādājumus, ko iespējams lietot atkārtoti.
* Telpas un galda rotāšanai var izmantot pārtikas produktus, kas ballītes noslēgumā tiks apēsti, – riekstus čaumalās, dzērvenes, mandarīnus, piparkūkas u. c. 
* Galda klājums skaisti izskatīsies, ja izmantosiet koka ripas.
* Kopā pārskatiet pieliekamos, bēniņus, telpas, ko izmantojat kā noliktavas, – tajās nereti var atrast senas kastītes, lādītes, ķocīšus un citus priekšmetus, kas brīnišķīgi papildinās svētku interjeru. 

Atsakoties no plastmasas niekiem, mēs ne tikai varam ietaupīt naudu, bet parūpēties, lai ballītes sekas kaut kur dabā neuzkavētos vēl simtiem gadu. Par visu vissvarīgāk laikam cilvēkam ir tas, ka vienkārši nepatīk piemēslotas vietas. Bet par plastmasu pārdzīvo arī dzīvnieki – krāsainos priekšmetus gribas pagaršot. Ir vairāki iespējamie scenāriji, kā tāda pagaršošana beidzas. Dzīvnieks var nosmakt uzreiz. Tas var arī veiksmīgi norīt balona gabaliņu vai dakšiņas zaru, un tad šis objekts var palikt būtnes barošanās sistēmā. Tā var tikt nosprostota. Līdz ar to tiek traucēta normālas pārtikas pārvietošanās. Tāpat plastmasa vēderā var radīt mānīgu sāta sajūtu, kuras rezultāts ir nepietiekams uzturs – dzīvnieks neēd, jo šķiet, ka negrib. Un tad vēl sapīšanās plastmasas tīklos, nāsīs iesprūduši salmiņi un visi citi nepievilcīgie skati, kuros redzamas dzīvnieku ciešanas mūsu plastmasas mīlestības dēļ.

DĀVANU IZVĒLE
Ejot ciemos, nevajag kautrēties – paprasiet, ko bērnam vajag. Un tieši to arī dāviniet. Ja nav vajadzīgs nekas, nekādas mantas nenesiet. Ieklausīšanās ir kaut kas lielisks!
Viss kļūst sarežģītāk, ja jāapdāvina pašam savs bērns, līdz ar to – jāprasa sev. Kad atvase ir gana liela, lai izteiktu savu viedokli, protams, kļūst vieglāk, bet, kamēr sarunas notiek tikai bēbīšu valodā, ir grūtāk. Mēs ilgi domājām, ko dāvināt dēlam gada jubilejā. Kaut ko it kā vajadzētu, bet skaidrs, ka nekādas mantas jau viņam nevajag. Turklāt viņš regulāri atklāj veidus, kā plastmasas pudeles, tēta vizītkartes un mammas zābakus padarīt par sev interesantām rotaļlietām. Līdz ar to uzdāvināt rotaļlietu būtu tāpat kā neuzdāvināt neko.

Dāvanas nākotnei. Pārdomu procesā nonācām pie varianta, kas ne mājās, ne vēlāk miskastē neaizņem vietu, – nopirkām puikam kāda uzņēmuma akcijas, kuras atdosim viņa ziņā pilngadības svētkos. Paši bijām ļoti lepni par savu neizmērojamo attapību, jo šādai dāvanai ir vairāki plusi:
1. Netiek radīti atkritumi un tērēta enerģija to radīšanai – mūsu ģimenē tas ir ļoti svarīgs arguments.
2. Šādai dāvanai, visticamāk, būs kaut kāda vērtība arī pēc gadiem. Iespējams, pat lielāka nekā tagad. 
3. Ja puikam piederēs akcijas, var gadīties, ka ar gadiem tas kļūst par iemeslu pašam sekot līdzi aktualitātēm finanšu jomā. Starp citu, nesen kompānija Revolut radīja iespēju virkni ASV uzņēmumu akciju nopirkt bez komisijas. Izmēģināju – viss strādā! Un vēl labāka ziņa ir tā, ka šāds gājiens jau tagad licis dažām amerikāņu bankām mazināt vai atcelt komisijas par šādiem darījumiem. Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums – kad šāda mode atnāks arī līdz Eiropas bankām.

Dāvanā piedzīvojums. Es saprotu, ka, sasniedzot lielāku vecumu, bērns sāk gribēt tādu dāvanu, lai var redzēt, ka kaut kas ir uzdāvināts. Taču arī “īstas” dāvanas var būt videi draudzīgas. Pieaugušie ir iedomājušies, ka bērni ļoti grib mantas. Manuprāt, viņi tās grib, jo mēs paši viņiem iemācām tās gribēt. Bet varbūt vērts svētkos dāvināt nevis plastmasas rotaļlietas, kuras bērnam ir interesantas vienu nedēļu, bet gan kādu kopīgu pasākumu. Es laikus neuzdāvināju neko piektajā dzimšanas dienā savam draugam un māsas dēlam. Viņš neizlikās, ka šāda problēma nepastāv, tāpēc vairākus mēnešus pēc svētkiem turpināja atgādināt: “Kad tu man dāvināsi dzimšanas dienas dāvanu?” Kad esmu prasījusi, ko viņš gribētu, atbildē vienmēr ir iesaistītas rotaļu mašīnas, kuras smaga darba rezultātā parasti tiek iznīcinātas dažu dienu laikā. Tas ir tikai normāli, ka viņš izvēlas sev pazīstamas dāvanas – mantas, kas ir viņam pašam vai ko viņš ir redzējis draugu rokās. Piedāvāju viņam nopirkt kaut kādas akcijas. Viņu šāda iespēja neuzrunāja. To es respektēju. Tad ierosināju, ka mēs varētu iet kopā uz kino – skatīsimies kaut ko lielajā ekrānā un ēdīsim popkornu. Šī doma piecgadniekam ļoti patika. 
Tāpēc piedāvājiet bērniem variantus, par kuriem viņi paši nav iedomājušies. Un galu galā – paši sev sagādāsiet forši pavadītu laiku kopā ar gudru, jaunu cilvēku! Vai tas nozīmē, ka nekādas mantas nedrīkst pirkt? Drīkst, bet pirms dāvanas iegādes vērts uzdot vienu jautājumu – vai šī lieta būs noderīga ilgāk par gadu? Ja ne, iespējams, jāmeklē kas cits. Un kopīgi pavadīts laiks ar bērnu augļus nesīs vēl gadiem pēc tam.
Protams, var gadīties, ka mazie paši neteiks: “Mamm, es vēlos kopā ar tevi paklausīties Čaikovska ceturto simfoniju!” Mūsu uzdevums ir pašiem piedāvāt dažādas kopīgas izklaides.
Piedzīvojumu idejas: 

• Lielajā ģildē ir tieši bērniem paredzēti akadēmiskās mūzikas koncerti, kur tāds tēls kā LeNeSOns runājas un ķēmojas ar bērniem. 
• Var kopā aiziet uz kino – gan uz milzīgu zāli ar popkornu rokās un klēpī Rīgas populārākajā kinoteātrī, gan uz bērnu seansiem mazajā kino “Bize”. 
• Arī bērnu teātra izrādes neviens nav aizliedzis, turklāt tādas ir ne tikai Leļļu teātrī. 
• Var dāvināt kopīgu pārgājienu. Mēs paši esam iecerējuši sava dēla dzimšanas dienā katru gadu noorganizēt sev brīvdienas, lai kopīgi dotos laivu braucienā.

Vai plastmasas rotaļlietas var pārstrādāt?
Protams, mēs gribam, lai bērna svētki būtu skaisti. Taču vēl svarīgāk, lai jaunais cilvēks varētu dzīvot skaistā, nepiesārņotā pasaulē ne tikai dzimšanas dienā, bet visu mūžu. 2015. gadā pasaulē tika saražots aptuveni 380 miljoni tonnu plastmasas. Tas ir apmēram tik, cik sver 2/3 visu planētas iedzīvotāju. Un tikai 10 % no visas jebkad radītās plastmasas ir pārstrādāta. Apzinīgākie savas limonādes pudeles līdz šķiroto atkritumu urnai aiznesīs, bet ko ar rotaļlietām? Kā man pastāstīja “Eco Baltia Vide” konsultante – tās netiek pārstrādātas. Tad ir diezgan droši, ka šis objekts neiekļūs laimīgo pārstrādāto 10 % skaitā. 
Tāpat ir liela atkritumu daļa, ko mēs īsti nekā nevaram kontrolēt. Daudzas ikdienā un svētkos izmantotas preces tiek ražotas valstīs, kur vides likumi ir, maigi sakot, liberāli. Tad nav nekāda brīnuma, ka tieši no Āzijas upēm okeānos nonāk milzīgs daudzums plastmasas atkritumi. Taču jāsaprot, ka, piemēram, rotaļu mašīnas radīšanā izmanto materiālus, kurus mēs – patērētāji – nekad pat neieraudzīsim. Tie paliks otrā pasaules galā, kur, iespējams, par tiem neviens sevišķi nerūpēsies. Labākais, ko mēs varam darīt, – pirkt tās mantas pēc iespējas mazāk, jo piesārņojums lietas ražošanas vietā ir arī mūsu atbildība. [2]

Ja tomēr šķiet, ka labākais, ko bērnam dāvināt, ir rotaļlieta, tad:
• lūkojies pēc kvalitatīvām, izturīgām mantām. Kad atvasei manta būs apnikusi vai vienkārši parādīsies citas intereses, vismaz noderēs vēl kādam citam;
• centies atrast rotaļlietas, kas ir lietojamas vairāk nekā vienā veidā. Piemēram, kluči, no kā var uzcelt jebko, nevis komplekts, kuru pēc instrukcijas var pārvērst tikai un vienīgi picērijā. Tas attīstīs bērna fantāziju, turklāt, kad apniks viena būve, varēs celt kaut ko jaunu;
• lieliski, ja izdodas atrast mantas no dabīgiem materiāliem (piemēram, uz mana dēla koka mašīnīti rotaļu laukumā ir ļoti sīva konkurence!);
• mēģiniet kādu mantu uztaisīt kopīgi. Izgatavošanas procesu pašu par sevi jau var uzskatīt par dāvanu.

Videi draudzīgu svētku galvenais priekšnoteikums ir lēts un vienkāršs, neprasa daudz laika un enerģijas – nevajag pārcensties. Pabarojiet, nevis pārbarojiet. Dāviniet jautrību vai vismaz drošību, nevis mantas. Un rūpējieties par skaistu nākotni, nevis smukām Instagram bildēm šodien.

Raksta konsultante: Latvijas Hidroekoloģijas institūta eksperte Inta Dimante-Deimantoviča

Izmantotā literatūra: 
1. Pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) ziņojums par pārtikas atkritumiem. Pieejams: http://www.fao.org/food-loss-and-food-waste/en/
2. Geyer. R.; Jambeck J. R.; Law K. L. Production, Use and Fate of All Plastics Ever Made. Science Advances, 2017. Pieejams: https://advances.sciencemag.org/content/3/7/e1700782/tab-pdf 

Materiāls tapis projekta "Konkurss pirmsskolas izglītības iestādēm par plastmasas un mikroplastmasas kaitīgo ietekmi uz vidi un cilvēkiem". Projekta reģ.nr. 1-08/54/2019