Bērnam augšanas sāpes. Kāpēc tās rodas un kā ārsti novērtē sāpju iemeslus

 27. augusts 2019 14:00 Audra Šauere, Mammamuntetiem.lv Raksts

Ir situācijas, kad bērns īsi pēc aizmigšanas pamostas raudot un sūdzas par sāpēm vienā vai abās kājās. Par tām mēdz teikt – augšanas sāpes. 



Foto: Shutterstock.com

Sāpes, ko tautā sauc par augšanas sāpēm, ir bieži sastopamas bērniem vecumā no aptuveni trim līdz sešiem gadiem un patiešām var būt traucējošas


 

Kas tās ir un kā tās atpazīt, stāsta bērnu ķirurgs, traumatologs ortopēds Ģirts Salmiņš un bērnu reimatoloģe Kristīne Urbanoviča.

„Man kā ārstam traumatologam ortopēdam, saprotot, ka bērna sāpēs vainojama augšana, nokrīt smagums no pleciem, jo bērns nav slims,” sarunu iesāk traumatologs ortopēds Ģirts Salmiņš. Speciālists skaidro, ka tās, ko tautā sauc par augšanas sāpēm, ir bieži sastopamas bērniem vecumā no aptuveni trim līdz sešiem gadiem un patiešām var būt traucējošas. Reimatoloģe Kristīne Urbanoviču atzīmē, ka augšanas sāpes sastopamas gandrīz 35 % bērnu līdz sešiem gadiem, bet var būt pat līdz 19 gadu vecumam. Ārsts Salmiņš piebilst, ka pusaudžu vecumā sāpes biežāk izpaudīsies ar krampjiem, kas norāda uz nepieciešamību koriģēt uzturu, jo, visticamāk, organismam trūkst minerālvielu, piemēram, magnija. 

 

Medicīniski pareizi būtu, ja augšanas sāpes kā diagnozi nosaka kā pēdējo, pirms tam izvērtējot citas iespējamās slimības. Ja bērnu ved pie ārsta ar sāpēm, ir virkne slimību, ko vispirms izslēgt.

 

 

Vai tiešām tik vienkārši – augšanas sāpes?
Medicīniski pareizi būtu, ja augšanas sāpes kā diagnozi nosaka kā pēdējo, pirms tam izvērtējot citas iespējamās slimības. Ja bērnu ved pie ārsta ar sāpēm, ir virkne slimību, ko vispirms izslēgt. Tajā pašā laikā pieredzējis ārsts augšanas sāpes varot diagnosticēt bez neviena objektīva izmeklējuma, vienkārši uzklausot vecākus un apskatot pašu bērnu. 

Klasiski par augšanas sāpēm var runāt situācijā, ja praktiski vesels, atbilstoši savam vecumam fiziski attīstīts un aktīvs bērns vai nu vēlā vakarā, vai laikā, kad ģimene jau devusies pie miera, pamostas un sūdzas, ka sāp viena vai pat abas kājas. Reti bērns var norādīt ļoti konkrētu sāpju dislokāciju, tomēr vairāk tās izteiktas no ceļgala uz leju. Bieži vien bērni savas sūdzības nosauc kā sāpes, taču tās vairāk tiek raksturotas kā sajūtas, sākot no „pilna gulta ar skudrām” līdz pat „tūdaļ būs krampis vai arī ir plēšanas sajūta”. Nereti pēc tam, kad bērns paņemts uz rokām, samīļots un nomierināts, paglaudīts, aptuveni 20 minūšu laikā viņš aizmieg. Parasti nākamajā rītā bērns pēc pamošanās sāpes nejūt, ir tikpat aktīvs un enerģisks kā iepriekš. Savukārt kājai, par kuru bija sūdzības, nav vērojams ne sapampums, ne apsārtums, nav arī jāklibo, kas varētu norādīt uz citām slimībām. 
 

Tās, ko tautā sauc par augšanas sāpēm, ir bieži sastopamas bērniem vecumā no aptuveni trim līdz sešiem gadiem, un tās patiešām var būt traucējošas. 

 

 

Ja tomēr vainojams kas cits
Ja mazais pacients, kurš piedzīvo regulāras sūdzības, nonāk pie ārsta, speciālists parasti vērtē, vai nav deformāciju pazīmju, kas varētu radīt sāpes, izmaiņas ādas stāvoklī, asimetrija. Sliktas sāpes ir tad, ja kaut kas no tām ir arī no rīta – ceļoties ir jūtams stīvums, klibošana, to visu pavada neliela temperatūra. Ja ir aizdomas par citām slimībām, bērns tiek nosūtīts uz papildu izmeklējumiem. Reimatoloģe norāda, ka atkarībā no sūdzībām var saprast, vai bērnam ir nopietna slimība, kas prasa detalizētāku izmeklēšanu, vai sāpes ir labdabīgas, proti, neliecina par nopietnām veselības problēmām.


Kas bērnam sāp?
Jebkura jušana ir saistīta ar centrālo nervu sistēmu, un šajā gadījumā var teikt, ka sāp muskulis, kurā arī ir nervi. Kā zināms, bērni aug naktī, kad izdalās augšanas hormons. Tāpat zināms, ka parasti kauli aug pirmie. Tātad – kas rada sāpes? Līdzko, aizejot gulēt, no kaula noņem statisku slodzi, kaulam gribas augt garumā. Kad kauls paaugas, tas iestiepj visu, kas ir mīksts, – muskuļus, asinsvadus. Kas notiek tālāk? Bērns pa dienu ir bijis fiziski aktīvs, tāpēc muskulis sapampst. Ap muskuli ir slānis, kas nestaipās (fascija). Rezultātā ceļš no vienas vietas līdz otrai, kur muskulis piestiprināts, saīsinās. Pampums iedarbojas arī uz nerviem un asinsvadiem. Izdalās arī šlakvielas, pienskābe. Ja saīsinātajam muskulim aktīvā dienā bijusi lielāka slodze, rodas pārslodze. 

„Ja mēs, pieaugušie, savam organismam iedodam netipisku slodzi, parasti sūdzamies par muskuļu sāpēm nākamajā dienā. Bērniem vielmaiņa notiek ātrāk, līdz ar to sūdzības parādās ātrāk – jau vakarā pēc slodzes,” skaidro traumatologs ortopēds Ģirts Salmiņš. Reimatoloģe Urbanoviča uzsver: ja bērns izjūt sāpes tieši locītavās, jādodas pie speciālista, lai izslēgtu nopietnākas slimības. Ja atnāks mazais pacients un stāstīs, ka sāp, piemēram, gūžas locītava, neviens speciālists neliksies mierā tikai ar sarunu un bērna vizuālu apskati. Noteikti nosūtīs uz papildu izmeklējumiem. Var būt normāli, ja pēc pārslodzes bērns izjūt arī cita veida sāpes, taču normālā situācijā jebkurām sāpēm pēc atpūtas ir jāpāriet. 
 

Vai augšanas dēļ var sāpēt arī vēders?
Nereti vecāki domā – ja bērnam šad tad iesāpas vēders, arī tas ir saistīts ar strauju augšanu. Vēdersāpes nekad nav saistītas ar augšanu! Straujas augšanas laikā sāpes var būt vienīgi kājās. Un arī – ja sāpes ir biežas un intensīvas, vislabāk ir veikt nepieciešamos izmeklējumus, lai izslēgtu iespēju, ka sāpes bērns cieš reimatisku slimību, traumatisma vai citu problēmu dēļ. Kaulu sāpes var būt arī kā onkoloģiskas slimības viena no pirmajām pazīmēm. Tikai tad, kad ir izslēgta cita slimība, var mierīgi apzināties, ka bērns strauji aug un šis laiks ir jāpārdzīvo. 

 

Nereti vecāki domā – ja bērnam šad tad iesāpas vēders, arī tas ir saistīts ar strauju augšanu. Vēdersāpes nekad nav saistītas ar augšanu! 


Kā bērnam palīdzēt 
Bieži vien vecāki spēj prognozēt, kuros vakaros bērnam kājas sāpēs. Parasti tas ir pēc fiziski aktīvas dienas. Tomēr slodze nav tā, ko bērnam šajā periodā samazināt. Ļoti labi, ja pirms gulētiešanas, negaidot, kad sāpes parādīsies, mamma vai tētis kārtīgi izmasē, izmīca bērna kāju ikru muskuļus, izstiepj pēdas muskuļus – līdzīgi, kā veic atsildīšanās vingrojumus pēc jebkuras fiziskas slodzes. Palīdz arī kontrastdušas – pēc tām vajadzētu bērnu silti sasegt. Der arī pasēdēšana siltā vannā.

Ja sāpes jau sākušās, bērnam nepatīkamās sajūtas var atvieglot viegla kāju masāža, papaijāšana, kas palīdz atslābināt dienā noslogoto muskuli. 

Kā labu profilakses līdzekli bērniem ar regulārām augšanas sāpēm ārsts Ģirts Salmiņš min nodarbības pie fizioterapeita, taču ar noteikumu, ja bērnam patīk konkrētais speciālists. Ja sāpes šķiet lielas un ļoti traucējošas, drīkst iedot bērna vecumam un svaram atbilstošu sāpes remdinošu medikamentu, tomēr tam vajadzētu būt tikai galējam līdzeklim. 



Izmantotā literatūra:
1. Laxer, R. M. et al.  A Resident’s Guide to Pediatric Rheumatology, 2014. Revised Edition.
2. Junnila, J. L. et al. Chronic Musculoskeletal Pain in Children: Part I. Initial Evaluation, Am Fam Physician 2006, Jul1; 74(1): 115-122.
3. RCH. Division of Medicine. General Medicine. Clinical Practice Guidelines – The Acutely Swollen Joint. Pieejams šeit.
4. Staņēviča, V. Metodiskās rekomendācijas bērnu reimatoloģijā. Rīga: RSU Pediatrijas katedra, 2018.
 

 


 

Latvijas vecāku organizācija "Mammamuntetiem.lv" izdod žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem ar mērķi sniegt izglītojošu, uz pētījumiem bāzētu informāciju par priekšnosacījumiem veselīgai grūtniecībai, par dzemdību norisi, pāra attiecību stiprināšanu laikā, kad ģimenē ienācis bērniņš, un drošu, pareizu jaundzimušā aprūpi.
Žurnāls bez maksas pieejams ārstu praksēs un dzemdniecības iestādēs.

lejuplādēt PDF formātā

atvērt lasīšanai online

 

 




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas