Glāze silta ūdens no rīta – kāpēc tas ir tik svarīgi? Sāpju ārste atklāj trikus, kā uzlabot pašsajūtu

Izrādās – un tas ir zinātniski pierādīts –, mūsu ķermeņa šūnas neatšķir, vai to saimnieks domā un runā patiesību vai tikai iztēlojas. Atliek iedomāties, radīt savas tēlainās bildes: esmu jauns un enerģisks un vēroju saulrietu jūras krastā, lai ķermeņa šūnas sāktu baudīt to labsajūtu, kādu vēlamies izveidot.

 

Pirmais darbiņš no rīta pēc pamošanās ir padzerties siltu ūdeni.

FOTO: Shutterstock.com

Pirmais darbiņš no rīta pēc pamošanās ir padzerties siltu ūdeni.

Ja iztēli apvieno ar reālu iešanu dabā, pie jūras, mežā, kaut vai ar atveseļojošām procedūrām mājās, tad pat Visums pieslēdzas rūpēs par cilvēka fizisko un garīgo labsajūtu, pārliecināta fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, algoloģe (sāpju ārste) Dzintra Vāvere.   
 

Apzināt savas vajadzības

“Vajadzētu padomāt: kas šobrīd notiek manā ķermenī, kas notiek dabā un kas notiek pasaulē kopumā, un tad no šīs sakarības atgriezties atpakaļ pie sevis, lai pārdomātu, ko varu darīt sava ķermeņa labsajūtai un stiprināšanā. Tālāk jau seko loģisks rīcības plāns soli pa solim, kā to īstenot paša spēkiem un netērējot daudz līdzekļu, protams, ja tas ir iespējams. Jāieplāno laiks arī nekā nedarīšanai, pārdomām un baudām šā vārda plašākajā nozīmē, nevis tikai attiecinot uz seksu. Bauda ir kā elektriskais lādiņš, kas stimulē mūsu dzīvības spēku, tā ir emociju labsajūta,” norāda daktere. „Jāpieraksta, piemēram, cik laika būs atvēlēts pastaigām gar jūru, riteņbraukšanai vai nūjošanai, vai vienkārši pabūšanai skuju koku mežā, kur gaiss bagātīgi satur fitoncīdus, kas to padara praktiski sterilu un īpaši dziedniecisku. Būšanu mežā, kur var pagaršot priežu pumpurus un atspiesties ar muguru pret koka stumbru.

 

Dienā jāatvēl arī piecu vai vairāk minūšu pauzes, lai padomātu par tiem cilvēkiem, ko gribas samīļot (pozitīvas emocijas), un lai domās sev pateiktu: esmu vesels un jauns (pozitīva domāšana). 

Kāpēc tas vajadzīgs? Jo šāds pozitīvisms ir ceļš uz pašatveseļošanos, tas palīdz radīt labas sajūtas. Jāatceras pēc iespējas biežāk pasmaidīt, ne velti ir tāds teiciens: katru dienu desmit smaidus. Sejā atrodas receptori, kuri savienoti ar smadzeņu centru, kas kontrolē emocijas un regulē hormonu sistēmu. Savelkot smaidā sejas muskulatūru, hormoni aktivējas un uzlabojas pašsajūta.    

Varbūt ķermenis sūta sāpju impulsus, kurus būtu beidzamais laiks pamanīt? No pieredzes zinu, ka cilvēks var ilgstoši ciest sāpes mugurā un nelikties par tām ne zinis, līdz beigās vairs nevar pastrādāt. Te vairs ne par kādu labsajūtu vai pastaigām gar jūru nav runas! Jāārstējas, protams, un kopā ar dakteri arī jāmeklē, kāpēc tā ir noticis.”
 

Kāpēc jācenšas dzert ūdeni?

“Pirmais darbiņš no rīta pēc pamošanās ir padzerties siltu ūdeni. Jādzer maziem malkiem ik pa piecām desmit minūtēm. Kad nesteidzoties izdzerta viena krūze (200 ml) ar silto ūdeni, ja laiks ļauj, vēlams tāpat izdzert arī otru krūzi. Ūdenim vajadzētu būt apmēram 25–30 grādus siltam; istabas temperatūrā tas tomēr ir vēsāks, un tāds var radīt mazas spazmas mūsu gremošanos orgānos, un tas nav īsti labi. Šāda ūdens dzeršana arī palīdz gremošanas sulām izdalīties mazām porcijām, nevis ar lielu joni, izraisot sliktu sajūtu pakrūtē. Efektu, ko dod pa maziem malkiem izdzertas vairākas krūzes ar ūdeni, savās grāmatās ir aprakstījis dakteris Igors Kudrjavcevs; pēc viņa stāstītā, cilvēkiem tas ļāvis pat samazināt atkarību no miega līdzekļiem, smēķēšanas, alkohola. Tas palīdz arī uzlabot vēdera izeju, un, ja no organisma lielais vairums indes ir ārā, top vieglāk kustēties un domāt, cilvēks nejūtas pārslogots.

Lai mēs būtu veseli, katrai mūsu šūnai jābūt piesātinātai ar ūdeni. Ūdenim jāpievieno citrona šķēlītes gabaliņi.

 

Efektu, ko dod pa maziem malkiem izdzertas vairākas krūzes ar ūdeni, savās grāmatās ir aprakstījis dakteris Igors Kudrjavcevs; pēc viņa stāstītā, cilvēkiem tas ļāvis pat samazināt atkarību no miega līdzekļiem, smēķēšanas, alkohola. Tas palīdz arī uzlabot vēdera izeju, un, ja no organisma lielais vairums indes ir ārā, top vieglāk kustēties un domāt, cilvēks nejūtas pārslogots.

Jāpadomā arī par vienā ēdienreizē apēstās porcijas lielumu – tam nevajadzētu būt vairāk kā riekšava. Jo gremošanas sulām, fermentiem, kas izdalīsies, lai sagremotu ēdienu, ir viegli to izdarīt, ja ēdiena apjoms nepārsniedz vienu sauju.

Pie kafijas, ko būtu labi dzert bez pievienota cukura, ieteicams piebērt kanēli. Jo visi mūsu baudas centri (miega, seksuālās, garšas, smaržas) galvas smadzeņu zonā atrodas tuvu cits citam, un turpat arī atkarību centri ir. Tad kāpēc gan nepamēģināt miega tableti vakarā nomainīt pret siltu pienu vai siltu tēju ar medu?”
 

Kā likt limfai labāk attecēt? 

“Tas ir svarīgi, jo limfas atteces uzlabošana palīdz ātrāk atbrīvot organisma šūnas no vielmaiņas galaproduktiem jeb sārņiem, un tad arī pašsajūta uzlabosies. Īpaši par to vajadzētu piedomāt cilvēkiem, kuriem ir tendence veidoties tūskām.

Reklāma
Reklāma

Limfas atteci iespējams veicināt paša spēkiem un nebūt nevajag vienmēr paļauties tikai uz aparāttehnoloģijām. Piemēram, no rīta pēc pamošanās gultā jāpaceļ kājas uz augšu un jāpapurina divas trīs minūtes, tāpat rokas uz augšu un jāpapurina, jāizmasē pēdas – tas viss veicinās venozo un limfas atteci, bet iedarbība uz pēdās esošajiem reflektorajiem punktiem stimulēs vielmaiņu. Šādus vieglus vingrojumus var veikt gan dienas vidū, gan vakarā. Masāžu pēdām vakarā neveicam, jo tad var būt grūti iemigt, možums var traucēt.

 

Dienā trīs četras reizes pa piecām minūtēm ar mazu dvielīti var izmasēt pirkstu (vēlams – arī kāju pirkstu) starpas, piemēram, roka pret roku. 

Pirkstu starpās – gan rokās, gan kājās – arī ir limfas atteci veicinošie reflektorie punkti. Rezultāts, protams, atkarīgs no tā, cik ļoti gribas uzlabot savu veselību. Darot to regulāri ikdienā, rezultāti būs ātrāki. Darot pēc savām iespējām, arī rezultāti būs tavi individuālie. Nedomāju, ka tai vajadzētu būt problēmai dienā pa piecām minūtēm vairākas reizes izrīvēt pirkstu starpiņas. 

Var sagatavot kāju vanniņu: četros litros silta ūdens (40–45 grādus silts) ieliek ēdamkaroti rupjā sāls un tējkaroti dzeramās sodas. Katru vakaru vanno kājas 15 minūtes ilgi. Pēc tam nožāvē, parīvējot ar rokām, nevis ar dvieli. Kā jau minēju, kājās ir reflektorie punkti visam ķermenim, un to parīvēšana stimulē vielmaiņu virzienā no kājām uz galvas smadzenēm, un otrādi.

Ja esi pie jūras un kājas ir pietūkušas, brien ūdenī tā, lai tas kārtīgi skalojas gar kājām. Tā sagādāsi sev bezmaksas kāju masāžu, turklāt kāju muskuļu darbība palīdzēs uzlabot limfas un venozo asiņu atteci. Tajā pašā laikā būtu vēlams, ja ir līdzi ūdens pudele, no kuras ik pa trim malkiem padzererties ik pa 15 minūtēm.”


Kā mājās sarūpēt pašiem savu spa?

“Labsajūtas, baudas avots ir patīkami aromāti, un to vari sev sagādāt ceriņu, liepu, rožu ziedēšanas laikā… Ja gribas sajust aļģu, joda aromātu, kā smaržo jūras ūdens, bet nav iespēju aizbraukt līdz jūrai vai doties uz spa centru piedāvātajām dūņu procedūrām, tādas var pamēģināt mājās. Teiksim, Gaiļezera slimnīcas aptiekā nopērkot spainīti ar sapropeļdūņām no Rāznas nacionālajā parkā esošā Ubagova ezera (dūņas var nopirkt arī citviet, vajag tikai painteresēties), var sarīkot sev mazu spa. Nedaudz jāsasilda dūņas (ap 37 grādiem) un jāsasmērē, piemēram, pēdas un plaukstas. Patur kādas 20 minūtes, tad noskalo, neizmantojot ziepes. Vannasistabā var ļaut patecēt karstam ūdenim, lai telpā rodas mitrs gaiss, un tad uz ķermeņa ar roku maigi uzklāt dūņas vai arī paberzēt ar skrubīti. Var ļaut ķermenim kārtīgi izkarsēties dušā, pēc tam uzklāt dūņas un vēlāk noskalot, pabeidzot šo procedūru, piemēram, ar kontrastdušu (jāpabeidz ar vēso ūdeni). Šāda duša uzmundrinās, bet dūņas kombinācijā ar ūdens procedūrām ieteicamas vielmaiņas sakārtošanā, palīdz labāk pretoties stresam un slimībām.  

 

Taču gribu atgādināt: ieplāno laiku savā kalendārā, lai atvēlētu vienu stundu šādai procedūrai mājās!

Pilsētniekiem, kas netiek dabā, iesaku vismaz padzīvoties pie ūdens strūklakām, lai ieelpotu mitrinātos gaisa jeb vieglos hidroaerojonus. Bet, ja vien iespējams, labāk ir doties uz mūžam zaļajiem priežu, skuju mežiem, kur gaiss piesātināts gaistošo fitoncīdu aktīvajām vielām, kuras plaušām palīdz labāk strādāt, noņem bronhu spazmas (alerģiskiem cilvēkiem jāuzmanās), un kur viegli elpot. Piesātinoties ar šādu gaisu, arī dzīvības spēka būs vairāk, aktīvāk darbosies smadzenes un būs raitāka domāšana. Priede arī tiek uzskatīta par enerģētiski spēcīgu koku, tiek dēvēta par saules koku, jo tas uzņem saules enerģiju un pēc tam atdod to cilvēkam. Tā ir dzīvinoša, pozitīva un aizsargājoša enerģija. Un tā rada prieku!”

 

No portāla Jauns.lv

Saistītie raksti