Uzzini savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Interesanti

Šajā gadījumā Latvijas ekoloģiskā pēda ir hektāros izteikta kopējā zemes platība, kas nepieciešama, lai saražotu Latvijas iedzīvotāju patērēto pārtiku, preces un pakalpojumus, lai absorbētu atkritumus un piesārņojumu un nodrošinātu telpu infrastruktūrai. Ar ekoloģisko pēdu tiek mērīts un analizēts dabas resursu patēriņš, saražoto atkritumu apjoms un dabas atjaunošanās spēja. Atšķirībā no citiem ietekmes uz vidi rādītājiem ekoloģiskā pēda atspoguļo arī tās slodzes uz vidi, kas mūsu patēriņa dēļ rodas citās valstīs, jo importētās preces, kas, piemēram, ir tapušas Ķīnā, ražošanas procesā radīto piesārņojumu atstājušas tieši tur.

Spied šeit, lai uzzinātu, kāds ir tavs ekoloģiskās pēdas nospiedums

Nedaudz skaitļu
Ja visu bioproduktīvo teritoriju izdala ar pasaules iedzīvotāju skaitu (2003. gadā tie bija 6,3 miljardi cilvēku), katram cilvēkam sanāk 1,78 ha. Taču ekoloģiskās pēdas nospiedums pasaulē vidēji ir 2,23 ha uz cilvēku gadā, un tas nozīmē, ka Zemei ir vajadzīgs gads un trīs mēneši, lai saražotu ekoloģiskos resursus, kurus patērējam vienā gadā.
Tā kā Latvija ir neliela valsts ar 2,3 miljoniem iedzīvotāju, Latvijas kopējais ekoloģiskās pēdas nospiedums ir tikai 8,5 miljoni hektāru jeb 3,69 ha uz vienu iedzīvotāju. Tas ir nedaudz lielāks par pasaules vidējo rādītāju un divreiz pārsniedz vienam pasaules iedzīvotājam pieejamo produktīvās teritorijas daļu — 1,82 ha. Taču Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedums ir mazāks nekā lielākajai daļai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu (ES vidējā ekoloģiskā pēda ir 4,8 ha/iedz., Zviedrijā — 7,27 ha/iedz., Vācijā — 4,28 ha/iedz.) un arī mazāks nekā mūsu kaimiņiem Lietuvai (4,4 ha/iedz.) un Igaunijai (6,5 ha/iedz.).
Apskatot dažādu patēriņa kategoriju lomu ekoloģiskās pēdas nospiedumā, var secināt, ka lielākās slodzes saistās tieši ar pārtikas preču patēriņu, kas veido 55% no kopējās ekoloģiskās pēdas nospieduma.
Mājoklis ar 18% no kopējās ekoloģiskās pēdas nospieduma ir otrs būtiskākais patēriņa sektors aiz pārtikas. Mājokļa sektorā lielākās slodzes veidojas uz meža zemēm. Tas izskaidrojams ar to, ka Latvijā biomasa (pamatā koksne) tiek ļoti plaši izmantota apkurē.


Materiāls tapis ar Pasaules Dabas fonda atbalstu