Izaicinājums: Kā kļūt par cilvēku – roni jeb ziemas peldētāju? 9

 22. janvāris 2013 11:25 mammamuntetiem.lv Raksts

Kad parastiem cilvēkiem ziemas spelgonis ne visai tīkams, cilvēkiem - roņiem ir īstais laiks un patikšana, jo beidzot var ielīst āliņģī, nopeldēties un atgriezt spēkus. Kā norūdīties, lai peldētos mīnus grādos, lūdzām padomu Raitim Gultniekam, kurš vada Ogres novada roņu biedrību "Ziemasronis".



Foto: Shutterstock.com

Regulāri peldoties aukstā ūdenī, ķermenis ātri adaptējas un pielāgojoties aukstumam.


Roņu definīcija  

Lūgts skaidrot, kas tad ir cilvēks – ronis, R.Gultnieks atzīst: “Īsi sakot - ronis iet vispirms āliņģī un tad pirtī - parasti cilvēki vispirms pirtī, tad āliņģī”. Ronis - tas ir cilvēks, kas ir draugos ar dabu visās tās izpausmēs - arī visskarbākajās – ziemā, salā, lietū. Ūdens, sniegs, ledus - tam ir draugs, kas dod prieku, patīkamas izjūtas, veselību. Vēsums norūda gan garu, gan ķermeni. Ronis nebaidās no ūdens, bet uztver to kā draugu, kas palīdz norūdīt ķermeni, liek "pastrādāt" asinsvadiem. Var būt tāda barjera: ka, ja kāds slīktu ielūzis ledū - "ronis",neizsverot visus par un pret, mestos to glābt, nedomājot, ka varētu vēlāk saslimt.

Pastāv tāds mīts, ka, ja es ielūzīšu ledū, tad pēc tam saslimšu un nomiršu. Starpība starp ledū ielūzušu cilvēku un roni, kas pats apzināti lien āliņģī ir tāda, ka ronim nebūs aukstā ūdens izraisītā šoka, nebūs panikas, baiļu. Regulāri peldoties aukstā ūdenī, ķermenis ātri adaptējas un pielāgojoties aukstumam, rada ķermeņa pretreakciju - asinis sāk straujāk cirkulēt izdzīvošanas instinkts liek ķermenim "iekurt sevī pirtiņu". Varbūt esat ievērojuši, ka pēc āliņģa āda paliek sārta. Tātad asinsvadi izplešoties, cenšas sasildīt ādu, mammamuntetiem.lv skaidro R.Gultnieks. Nākamajā fāzē ķermenis, jūtot ilgāku aukstumu, centīsies sasildīt visus dzīvībai nepieciešamos orgānus. Ja aukstums paliks vēl ilgāks, tad jau sāks atslēgt nevajadzīgās ķermeņa funkcijas- piemēram, līdzsvaru, runu, spriešanas spējas. Āda sāks palikt zilgana. Šī stadija jau ir bīstama un reizēm pat neatgriezeniska. Tāpēc mēs, norūdot sevi - sagatavojam ķermeni temperatūras svārstībām un treniņu rezultātā iegūstam organismu, kas atceroties iepriekšējās reizes, kad bija auksts – rada pretreakciju un silda mūs.

Reizēm pat pēc āliņģa iestāja eiforijas sajūta un tu jūties kā milzis, kā visu varošs Atlants, savas "roniskās" sajūtas skaidro R.Gultnieks. 

Ziemas peldēšana ir sporta veids - norūdīšanās augstākā pakāpe, ar ko Latvijā nodarbojas vairāki simti iedzīvotāju. Ar ziemas peldēšanu saprot iegremdēšanos ledū izcirstā āliņģī vai peldēšanu aukstā ūdenī, kura temperatūra ir zemāka par +10 grādiem. Ziemas peldēšanas sezona parasti sākas oktobrī un beidzas martā. 
 
Norūdīšanās. Ar ko sākt?
Ziemas peldētājs norāda, ka vajadzētu norūdīties katru dienu. Visdažādākajos veidos - sākot ar norīvēšanos ar mitru dvieli, iešanu vēsā dušā, kontrastdušā, aukstā dušā, pabeigt ar aukstu dušu, nevis siltu. Iziet ziemā ārā un norīvēties ar svaigu, tikko kā uzsnigušu sniegu, izejot ārā uzliet sev virsū divus spaiņus auksta ūdens, piemēram no akas, vai vienkārši no krāna. Nākamais posms - ielekt āliņģī vai vēsā dīķī pēc pirts, ja tas nav darīts agrāk. Atrašanās aukstā ūdenī ilgums ir ļoti dažāds, kas atkarīgs no katra cilvēka termoregulācijas, norūdīšanās pakāpes.
 

Galvenais ir regularitāte, pakāpeniskums un vēlme to darīt savas veselības labad. Iešana āliņģī jau ir norūdīšanās augstākā pakāpe un atrašanās āliņģī ir vasaras un rudens norūdīšanas nostiprināšana un tai jābūt tik ilgai, kad cilvēkam pēc tam ir labi.

 
Kad roku un kāju pirksti ir nosaluši jau peldoties - vēl būs jāsaģērbjas! Rokas un kājas turpinās salt, ja nav iespējas uzreiz tikt siltumā (telpās, pirtī, dušā). Tas ilgums arī jāpierēķina pie peldes ilguma. No pusminūtes līdz 3 minūtēm būtu optimāls laiks, min R.Gultnieks. 
Vislabākais laiks, kad sākt regulāras norūdīšanās procedūras, ir pavasarī - līdz ar dabas atmošanos. Atrašanās svaigā spirgtā pavasara gaisā - vislabāk mežā pie upes pēc iesildošas fiziskas slodzes prasīt prasās izpeldēties. Tad, kad ir gaiši rīti un vakari pavasarī, vasarā un rudenī pats cenšos peldēt gandrīz katru dienu - reizēm par divas reizes dienā. Rudenī, pazeminoties ūdens temperatūrai, varētu pieradināt savu ķermeni pakāpeniskai aukstuma slodzei. Un tā - tik ilgi, cik var izturēt. Daži jau ar pirmo gadu iepeld ziemā. Citi vēlāk, bet jācenšas peldēt atklātos ūdeņos tik ilgi, cik vien var un tad kad parādās ledus, tad jāsāk cirst āliņģis vai jāmeklē domubiedri, ar kuriem kopā to noteikti ir vieglāk darīt. Un arī tas, ka otrs iet peldēt, pašam liek saņemties un arī iet peldēt, kaut tik ļoti to negribas – silta māja un gulta ir daudz patīkamākas.
Sievietes ir izturīgākas par vīriešiem
Sievietes no dabas ir radītas izturīgākas, lai saglabātu cilvēku dzimtu. Viņām ir biezāks zemādas tauku slānis. Par to katrs var pārliecināties, saņemot divos pirkstos ādu uz apakšdelma - virs plaukstas. R.Gultnieks atzīst, ka sievietēm ir daudz vieglāk norūdīties nekā vīriešiem. Viņš stāsta, ka pats ar ziemas peldēšanu sācis nodarboties, jo bijis pleirīts un radikulīts. Viss it kā bijis iekapsulējies. Viņš gan atzīst, ka ziemas peldēšana nav panaceja visam, taču, pakārtojoties tai - mainās dzīves kārtība un regularitāte pietuvina dabai, paceļ imunitāti, tiešām norūda gan fiziski, gan garīgi, jo nepārtraukti sevī tomēr jāpārvar kaut kādas bailes.
 

"Es eju peldēt un mani neuztrauc ūdens temperatūra vispār, jo zinu, ka tas man ir draugs," saka cilvēks – ronis.

 
Āliņģī peldas arī bērni un grūtnieces
Izrādās, ka ziemas peldēšana nebūt nav tikai pieaugušo padarīšana. Ir pietiekami daudz arī mazo ronēnu. Tiesa, bērni, kuri peld ziemā, parasti nāk no ģimenes, kurā cieņā ziemas peldēšana. R.Gultnieks minēja arī kādu "roņu sievieti", kura peldējusies arī bērniņu gaidot. Runājot par bērnu pieradināšanu ziemas peldēm, R.Gultnieks atzīst, ka galvenais jau ir paša piemērs un tas, ka bērns to grib darīt. Ar varu piespiežot ir grūti. Un vēl kas - nevajag tuntulēt bērnus siltās drēbēs, jo bērni skrienot un dauzoties, sasvīst un tad paliek slimi. Apģērbam jābūt sausam, siltumu uzturošam, bet ne sviedrējošam, pamāca R.Gultnieks.
 
Kristīnes Rātes, Krimuldas Kluba "Raganas roņi" vadītājas un viņas dēla Gvido pieredze
“Es zināju, ka vēlos ziemā peldēt jau no bērnības. Uzsāku teorētiski pilnīgi nepareizi - februāra vidū, spontāni, bez iepriekšējas speciālas sagatavošanās un palēnas norūdīšanās. Pati uzskatu, ka, lai ziemā peldētu, galvenais ir būt iekšēji tam gatavam, visa pamats ir galvā. Ja nebūs ticības, ka to spēj, ka to var un ka tas cilvēkam pašam ir nepieciešams, tad noteikti noķers kādu iesnu labākajā gadījumā un no peldes komforta vietā iegūs to, ko pats gaidījis.
Dēls bija līdzi arī manā pirmajā reizē un lūdzās, lai ļauju arī viņam, nu dikti griboties, bet es kā mamma jutu, ka viņam tas jādara pēc teorijas pareizi. Kā mamma es uztraucos, vai nav par aukstu, vai nav par ilgu, bet iekšēji zinu un jūtu, ka viņš pats kontrolē savu ķermeni un jūt un zina, cik ilgi un daudz viņam vajag būt ūdenī. Nu jau zinu droši, ka atrodoties ilgāk āliņģī par mani, viņam tā prasās, kā arī situācijā, kad īpaši nav vēlmes līst iekšā, viņam neuznāk domas, ko teiks apkārtējie un viņš vienkārši kādu dienu nenopeldas.
 

Nevienam nekas nav jāpierāda, ziemā cilvēki peld tikai sev un savai labsajūtai. Sajūtu, kas ir pēc peldes, saprot tikai tas, kas to ir izbaudījis un to savam dēlam es noteikti neliegšu.

 
Viens no iemesliem šai nodarbei ir veselība. Es jautāju gan ģimenes ārstam, gan alergologam, gan pulmanologam, jo dēlam bija problēmas ar elpošanu, ko viņi saka par to, ka mans dēls vēlas uzsākt ziemas peldes. Jautāju, jo baidījos, ka elpošanas problēmas varētu saasināties un interesējos arī tāpēc, ka bērna āda tomēr ir krietni maigāka un plānāka par pieauguša cilvēka ādu. Neviens no speciālistiem neteica kategorisku nē. Man ļoti patika ģimenes ārstes atbilde: "Nu ko, šoka terapija arī ir terapija."
Viennozīmīgi, vēlos piebilst, ka ne visiem cilvēkiem ir piemērotas peldes ziemā, ne visiem tas ir nepieciešams. Ar domu izbeigt kādu kaiti un caur saspringumu un ciešanām kāpt āliņģī, neviens sevi veselāku nepadarīs.
Reizēm man zvana mammas un interesējas, vai bērns, kurš cauru gadu staigā iesnains, ja iesāktu ziemā peldēt, kļūtu norūdītāks un veselāks? Es nevaru pateikt, lai viņas liek bērnam ar iesnām līst āliņģī, ziemas peldēšana nav tabletes vietā pret saaukstēšanos.
 

Tā ir bauda, to nevar izmantot kā recepti, līdz tādam lēmumam ir jānonāk katram pašam un brīvprātīgi, to nevar uzspiest un uz to nevar pierunāt, norāda K.Rāte.

 
Sajūtas pēc aukstas peldes raksturo R.Gultnieks:
“Rudens pelde. Ceturtdien no rīta, peldot Silezerā, nācās ar rokām dzīt malā dzeltenas skujas un lapas, kas peldēja pa ūdens virsmu. Visa asfalta taciņa bija noklāta ar skujām, un skrienot bija tāda sajūta, kā skrietu pa dabas austu paklāju. Ievēroju, ka pārsvarā tās bija tās skujas, kas jau sākušas dzeltēt, nevis zaļās, Tā daba ar negaisa pūtiena palīdzību atšķiro vārgos no dzīvot spējīgiem. Peldu un domāju, ka cilvēku sabiedrībā arī ir tāpat. Pēc lielākas krīzes jebkurā jomā atsijājas vājākie un stiprākie paliek. Ceru, ka saņemot dabas enerģiju, peldot atklātajās ūdenstilpēs, mēs - ziemas peldētāji norūdīsim sevi (ne tikai ķermeniski), lai spēja vēja (krīzes utt.) pūsma mūs neiedzītu izmisumā”.
 
Daži padomi peldēšanai aukstajā ūdenī:
Velciet peldcepuri vai pat divas, lai palīdzētu saglabāt savu ķermeņa siltumu, kas peldot aizplūst caur jūsu galvu.
Ieejiet ūdenī lēnām, lai jūsu ķermenis spēj pielāgoties aukstumam, lai izvairītos no elpas trūkuma.
Velciet hidrotērpu, kas paredzēts peldēšanai atklātā ūdenī / triatlonā (vēlams to pašu, ko vilkāt treniņos).
Tiklīdz esat pabeidzis peldēšanu, novelciet jūsu slapjo peldēšanas kostīmu un uzvelciet sausas, siltas drēbes. Silts dzēriens arī palīdz sasildīties.
 
Materiāla tapšanā paldies sakām R.Gultniekam un K.Rātei. Rakstā izmantota arī informācija no R.Gultnieka bloga winterswim.blogs.lv. Foto - no K.Rātes personīgā arhīva.



9 Pievienot komentāru

Kategorijas