Kas jāmāk 1.klases skolniekam Somijā. Ar Latviju nevar salīdzināt!

Dzēsts lietotājs

Manuprāt, nav lielas starpības, vai bērna pirmo izglītību sauc par bērnu dārzu vai pirmo klasi, būtība no tā nemainās. Iestājoties bērnudārzā, no bērna netiek prasīts arī kurpes sašņorēt un saģērbties pašam!
Mums tik tiešām ir citas būtiskas izglītības problēmas. Nav vienlīdzīgas situācijas, jo citi bērni laiku pavada dārziņā, kamēr vairums - gaidot rindā uz to. Daļa bērnu iet uz skolu sešos, citi - septiņos gados, turklāt vecāki vēl arvien neizprot, ko šie vārdi nozīmē, ar lepnumu stāstot "man bērns arī uz skolu aizgāja sešos gadus un tāpēc dumāks nav palicis", lai gan bērnam septītā dzimšanas diena bija oktobrī. Nejēdzīgi garie vasaras brīvlaiki, kuros bērns aizmirst visu pagājušā gada vielu, turklāt, pabeidzot gada mācību vielu aprīlī, turpināt nākamā gada vielu nav jēgas - tāpat aizmirsīs. Līdz ar to bezjēgā tiek pavadīti ne tikai tie trīs vasaras mēneši, bet arī maijs un septembris. Neesam sakārtojuši daudzas lietas, bet tik un tā skatāmies uz pārējo Eiropu un sakām: "11 klašu izglītība? Kā tā, nekur citur Eiropā tā nedara!" It kā tas būtu arguments. Mums pietrūkst vienas lietas - spējas pašiem domāt un izlemt, nevis taisīt lētus pakaļdarinājumus!

Dzēsts lietotājs

Mēs dzīvojam Somijā jau gadu. Meita sāks šoruden iet sagatavošanas klasē, kas ir bd ( tāpat kā Latvijā), bet vēl pēc gada skolā. 
Skolā tiešām nav jāprot lasī un rakstīt. 
Visu iemāca 1. klasē. JA kāds netiek līdzi, strādā skolotājs individuāli pēc skolēnam izstrādātas programmas. 
 Nevelti Somjias skolas atzītas par labākajām Eiropā. KAtram skolēnam ir individuāla attieksme. 
 Ja savāc kopā vismaz 3 latviešu bērnus, tad 1reiz nedēļā ir arī mācības dzimtajā valodā. 
Esam ļoti apmierinātas!

Dzēsts lietotājs

Nu mums ir tieshi tas Pats Zviedrijaa. Pirms mani berni Saka iet sakumklase (6 gadu) Es prasiju skolotajai vai maniem Berniem vajadzetu iemacities lasit un rakstit pirms saks iet pirmaja klase (7 gadu). Vinha man paskaidroja kategoriski ka man nekas nav Jamaca Berniem un nekaada prese bernam nav jaauzspiez. Ka skoootajas visu iemacid un pasha Berna taktii. Ka bernam nav jaaizjuut stress un prese. Un jaa mani beerni gan lasa gan raksta, gan rekina pat ja nemaceja to sakot pirms klasi.  Nav dumjaki ka latvieshu berni. Jaunieshi un pieaugushie Zviedrija ar nav dumjski kaa latvieshu jauniesi. Doma jau nav ta Cik gudrs tu esi un Kaads genius sakot pirms klasi. Doma ir ka viss notiek tava takti un ne piespiedu kaarta. Notiek ar pedagogiskas skolotajas professionalitati. Nevis dresejosha vecaka diktaturu. 

Dzēsts lietotājs

Mana meita sāka skolu LV 7 gadu vecumā, bet lasīt un rakstīt mums ir problemātiski, jo pirmās klases beigās tika atklāta DISLEKSIJA, žēl tikai ka Latvijā tā izslavētā lieliskā izglītība mūsu gadījumā nespēj neko palīdzēt, nav izstrādāta atsevišķa programma,kā ar šādu mācību traucējumu rīkoties un kā efektīvi palīdzēt bērnam, lai viņš nejustos mazāk vērtīgs kā citi bērni klasē. Paldies skolotājai par sapratni un pacietību, lai gan mācību apjoms pieaugs ar katru gadu , pat nezinu kā rīkosimies nākotnē! Varbūt kāds vēl ir saskāries ar DISLEKSIJU, un zinātu kā rīkoties un pats galvenais ,kā palīdzēt savam bērnam?

Dzēsts lietotājs

Gaida, ir mājaslapa www.disleksija.lv un Eva Birzniece ar vecāku grupu, kuri cīnās, lai būtu palīglīdzekļi viņu bērniem.

Dzēsts lietotājs

Paldies Baiba Bicēna, biju uz semināru kuru šī dāma vadīja, bet tālāk arī neesam tikuši, pie mums jau neviens nezin kā tam bērnam palīdzēt, interesējos vairāk par pieredzi ārzemēs, vai tur ir kāds atbalsts?

Dzēsts lietotājs

Latvijas skolās ir milzīga atšķirība. Rīgas skolās, kur bērnu skaits klasē ap 30, skolotājs nevar katram bērnam pievērst individuāli uzmanību. Lai tiktu galā ar tādu baru, skolotājs pielieto autoratīvas metodes, pat nereti pielieto emocionālo vardarbību un vešanu pie direktora, kur kopīgiem spēkiem notiek draudu izteikšana. Un tas skolotājiem, skolu direktoriem, metodiķiem šķiet pilnībā pieņemami. Diemžēl mans bērns, kad aizgāja skolā, pēc gada pēc skolotājas emocionālās vardarbības, nevarēja vairs izturēt tādā klasē, jo liela daļa bērnu tādas skolotājas ietekmē bija kļūvuši vardarbīgi gan emocionāli, gan fiziski.  Skolu sociālie pedagogi, psihologi pat neredz, kur slēpjas tā problēma (bieži bien skolotāji, kuri būtu jātur pa gabalu no skolām) un domā, ka problēmas nāk no ģimenes. Bērns tika novest tik tālu, ka savos 8 gados vēlējās uztaisīt pašnāvību.
Rezultātā bērnu no skolas izņēmu un palaidu skolā, kur klasē maz bērnu. Rezultāts neticams, bērns vairs nav stresains, ir laimīgs. Skolotāji visi mīļi un izpalīdzīgi.
Mums pašiem jāseko līdzi savu bērnu uzvedībai un jāglābj bērni, ja redzam, ka tas var tik tālu aiziet.

Velone

Ticiet man, Jùs negribetu laist savu bernu Somijas skola! Es biju tur ģimene kà auklite. 5.klases skolnieks vèl rakstija ar lielajiem drukàtajiem burtiem un visu màcìbu priekßmetu saturu pierakstija viena rutinu burtnicà. Màjas darbu tur nav. Mùsu skolas iebraukußas otra gràvì - grib uztaisit visus par superbèrniem, atñemot bèrnìbu un nokraujot ar màjas darbiem.
1 2 3

Saistītie raksti

Kategorijas