Ļaujies... Psihoterapeita padomi pēc spontānā aborta

Dzēsts lietotājs

Atliek tikai pieminēt, ka palielināts spontānā aborta risks  ir arī  iepriekš veikta ķķirurģiskā aborta rezultāts .

Dzēsts lietotājs

Konstatēju, ka ārkārtīgi dīvaina sajūta pārņem, kad it kā pirmā bēda un sāpīte ir pāri, bet tad ir tas gaidīšanas laiks, kad organismam ir jāatpūšas, jāsaremontējas. (tajā gadījumā, ja bērniņš bija ļoti gaidīts) Dzimumdzīve ar izsargāšanos. pirmo MR gaidīšana, kurām nebūtu vajadzējis būt, ja spontānais nebūtu noticis...
 Tā sajūta - esam emocionāli, fiziski (ja pirms tam mazais pieteicās, tā tad nav neauglības draudu), arī finansiāli gatavi bērniņam(tas arī ir savā ziņā emocionāli, jo vienmēr šķitīs, ka ir par maz naudas) - bet ir jāizsargājas, it kā tas būtu kaut kas ļoti nevēlams, lai gan to ļoti vēlētos! tāds dzīves paradokss.... :(

Un tā ir taisnība, ka gribas meklēt vainīgo. sevi, laikapstākļus, ārsti... it kā saka - ja nekas netika konstatēts, tad vainīgos nevajag meklēt, ka tā, diemžēl, notiek un tas ir jāpieņem! Bet tiklīdz es uzzināju kādu it kā sīkumu, ko ārste bija palaidusi garām, tā koncentrētā dusmiņa uz ārsti ļāva man nešaustīt sevi. Vismaz radās pārliecība, ka ar mani viss ir kārtībā, ka tā bija nelaimīga sagadīšanās. Ļoooti iespējams, ka tā nemaz nebija ārstes vaina, bet man ir vieglāk, domājot, ka bija (plānojot grūtniecību, gāju konsulēties ar dakteri. viņa man pat analīzes nekādas nenozīmēja. sak, vai hemoglobīns vai dzelzs utt ir kārītbā. izrādījās, ka man ir negatīva asinsgrupa. un būtu bijusi vajadzīga tikai viena špricīte. Bet konsultācijā viņa pat nepajautāja, kāda man asinsgrupa.... Protams, ir viegli novelt šādi vainu, jo  it kā es ne velti gāju konsultēties, jo neesmu ārste un nezinu, kas ir jāpārbauda, kas nē.... bet vismaz man ir uz ko dusmoties)

Kategorijas