Otrgadnieka izsmiešana visas skolas priekšā

Beidzoties mācību gadam, Rīgas Lietuviešu vidusskolas skolēni un viņu vecāki piedzīvoja šokējošu svinīgo līniju – tās laikā skolas darbiniece visu sanākušo priekšā nolasīja otrgadnieku sarakstu... Ar ziediem rokās un svētku sajūtu sirdī bērni kopā ar saviem vecākiem pēdējā mācību dienā gaidīja skolas vadības tradicionālo uzrunu. Un sagaidīja... Tā iesākās ar direktores rīkojuma nolasīšanu par skolēniem, kas atstājami... uz otru gadu, raksta nacionālais ziņu portāls www.kasjauns.lv.

FOTO: Viktorija Kuprijanova, http://www.bernufoto.lv/

Gluži kā jauniesaucamo sarakstu dienestā, skolas pārstāve „līnijas” priekšā kareivīgi noskaņotā un monotonā balsī uzskaitīja visus otrgadniekus, nosaucot viņus vārdā un uzvārdā.
Lieki piebilst, ka šādas „svinības” raisījušas sašutumu ne tikai skolēnu, bet arī viņu vecāku vidū. Kādas sākumskolnieces mamma atceras, ka līnijā dzirdētais daudziem bērniem bijis iemesls paķircināt klasesbiedrus – otrgadniekus.
„Likās, ka līnijas laikā pedagogu rīcības dēļ no kauna ielīdīšu zemē. Ne jau visi bērni paliek uz otru gadu slinkuma pēc un tādēļ noteikti pelnījuši „pa biksēm”! Zinu, ka vēlreiz mācīties kādā sākumskolas klasītē palika meitenīte, kurai ir nopietnas redzes problēmas un nepieciešamība pēc īpašās apmācības. Taču arī viņas vārds tika nolasīts visas skolas priekšā, bet pārējie bērni atviegloti uzgavilēja, ka beidzot no viņas būs tikuši vaļā...” sašutumu kasjauns.lv pauž kāda māmiņa, retoriski vaicājot, vai mēs atkal atgriežamies baisajos padomju laikos, kad publiska kaunināšana bija viena no audzināšanas metodēm?

 

Rīkojumā bija nosaukti visi skolēni, gan tie, kuri mācībās bija izcilnieki, gan tie, kuriem mācību gads ir pagarināts un viņi paliek uz otru gadu. Tas ir jāzina visiem, tas nav nekāds noslēpums!

Reklāma
Reklāma

Kāda pensionēta pedagoģe, kura tajā dienā uz skolu pavadīja mazdēlu, atceras, ka izrēķināšanās ar bērniem līnijas priekšā populāra bijusi septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. „Tad mierīgi skolas priekšā varēja izsaukt bērnu tāpēc vien, ka viņam bija „bītlu” frizūra (noauguši mati), un publiski ar šķērēm izrobot matus. Par sliktiem darbiem skolas priekšā arī izslēdza no pionieriem, publiski nosienot kaklautu. Pēc vienas tādas izrēķināšanās meitene, kurai biju audzinātāja, divas dienas no pārdzīvojumiem nogulēja komā...” par publiskās audzināšanas „panākumiem” zina stāstīt kādreizējā skolotāja, būdama pārliecināta, ka mūsdienās tiek rekomendēts pat klasēs neapspriest citu bērnu neveiksmes, kur nu vēl par tām skaļi klāstīt visai skolai...

Sūdzībniekiem jāiet uz aptieku dzert zāles
Lietuviešu vidusskolas direktore Aldona Treija noraida visas apsūdzības par netaktisko pavēles nolasīšanu svinīgajā skolas izlaiduma aktā un teic, ka tā esot „skolas kārtība”, kura esot jāpieņem.
„Sūdzībniekam vajadzētu aiziet uz aptieku un iedzert zāles,” kasjauns.lv skarbi teica Treija. „Nezin kāpēc viņš ievēroja tikai šo vienu rīkojuma daļu, bet ne to, ka lielākā daļa skolēnu bija saņēmusi goda rakstus un apbalvojumus. Rīkojumā bija nosaukti visi skolēni, gan tie, kuri mācībās bija izcilnieki, gan tie, kuriem mācību gads ir pagarināts un viņi paliek uz otru gadu. Tas ir jāzina visiem, tas nav nekāds noslēpums! Tam, kas sūdzas ir jāpierod pie kārtības, un manā skolā ir perfekta kārtība,” teica Treija.
Jāteic, ka Treija ir atzīta pedagoģe. Viņa ir saņēmusi gan Viestura ordeni, gan dažādus apliecinājumus no Lietuvas par to, ka izveidojusi vienu no sakoptākajām un modernākajām skolām Latvijā. Pērn viņu Lietuvas sieviešu žurnāls „Moteris” pat nominēja balvai kā gada sievieti.

Citās skolās nepieļauj otrgadnieku kaunināšanu

Atbalsta centra bērniem un ģimenēm Roku rokā vadītāja Ilze Nagle kasjauns.lv teica, ka strīdus izraisījusī direktores pavēles nolasīšana svinīgajā izlaiduma aktā ir „koks ar diviem galiem”. „Bērnus labāk mācīties rosina pozitīvais. Es gan izlaidumā nenosauktu to bērnu vārdus, kuri ir palikuši uz otru gadu. Drīzāk es varbūt pateiktu, ka mūsu vidū ir  tādi bērni, kuriem vairāk jācenšas un kuri ir palikuši uz otru gadu. Bet konkrētus vārdus un uzvārdus gan neminētu.
Tagad vieglākais ceļš jau būtu vecākiem bērnu izņemt no skolas, bet es tā gan nedarītu. Jaunajā mācību gadā bērns ies jaunā klasē un problēmas atrisināsies. Tomēr šovasar vecākiem bērnam ir jāvelta ļoti liela uzmanība. Ja vecāki netiek galā, ieteiktu viņiem aiziet pie psihologa, mums ir ļoti labs psihologs, kas konsultācijas sniedz bez maksas. Cik zinu, tad Lietuviešu vidusskola ir ļoti laba skola un nevajadzētu no tās izņemt bērnu.”
Latvijā ir ļoti dažāda prakse, kā skolēnus informēt par palikšanu vienā klasē uz otru gadu.
Kāda Lēdurgas pamatskolas skolotāja kasjauns.lv teica: „Es gan svinīgajā aktā nenosauktu to bērnu vārdus, kuri paliek uz otru gadu. Lietuviešu vidusskolas praksi negribu ne nosodīt, ne atbalstīt, bet es tā nedarītu... Izlaidums ir svētki un to nedrīkst sabojāt.”
Savukārt Lielvārdes pamatskolā pedagogi pat nedrīkst savu audzēkņu priekšā skaļi nosaukt otrgadnieku vārdus. Par to, ka bērns paliek vienā klasē uz otru gadu, vecākiem tiek paziņots aizlīmētā aploksnē, lai par to neuzzinātu citi un tādējādi netiktu nodarīta psiholoģiska trauma.

Autors: Elmārs Barkāns, www.kasjauns.lv