Izšķirties skaisti, bez naida un rūgtuma. Vai tas vispār ir iespējams?

Ritvars... Mikolonis.... teica:

Ne man.Personigi man ieksa ir loti liels aizvainojums!!

Iluta Balode teica:

Ir ispējams,tikai ne ar bļaušanu vienam uz otru,bet ar sapratni...man pagāja trīs gadi līdz samierinājos,lai gan tiku saukta "skaistos" vārdos.Arī bērniem,mums bija trīs meitiņas, pastāstiju kāpēc tā notika un ka tētis ir tikpat labs kā iepriekš,tikai nedzīvos vairs pie mums.
Galvenais ir neturēt to visu sāpi sevī...ir draugi kuriem var stāstīt visu un pie kuriem var ierasties kaut vai nakts vidū-viņi sapratīs un uzklausīs

Jana Kiršteine teica:

Mums ar bijušo vīru izdevās. un ja vēl pirmos pāris mēnešus jutu no viņa puses aizvainojumu, tad darīju visu, lai attiecības paliek maksimāli draudzīgas bērna dēļ. ļoti daudz runājām. 

Kristiāna Apine ex.Milzarāja teica:

Arī mums izdevās! Jāiemācās tak reiz kļūt pieaugušiem un sarunas risināt normālā  ceļā

Voldis Prancāns-dziednieks teica:

Neatkarīgi no tā, turpināt dzīvot kopā vai atsevišķi, jāiemācās trīs lietas:

Laura Valtere teica:

Labprāt.. bet ir cilvēks, kam tu vari no visas sirds un acīs skatoties, liekot roku uz sirds skaidrot, ka visu var sarunāt, ka bērnu dēļ ir vērts tikt pāri aizvainojumam...ja pat es to spēju... bet - nekā, nulle pozitīvu emociju, labāk karot..

Katrīna Pauliņa teica:

Mums arī izdevās. Apvainojām viens otru,līdz novienojāmies,ka, ja reiz šķiramies, varam atļauties palikt katrs pie savas taisnības un sava viedokļa. Uzturējām neitrālas attiecības un runājām tikai par bērnu, bet galvenais laikam bija tas,ka abi gribējām šķirties. Cilvēkiem jāsaprot,ka vainīgi ir abi un ka sāp arī abiem. 

Jana Salzemniece teica:

Nu ir pagájushi 3 gadi un man joprojám neizdevás pat piedot