7 padomi jaunajiem vecākiem, kā veidot videi draudzīgus ikdienas paradumus

1. Mazulītim vajag pavisam maz

Atceries – jo mazāk mantu pērkam, jo tas ir draudzīgāk videi. Gaidot ģimenes pieaugumu, sevišķi pirmo mazulīti, vecākiem ir vēlme iegādāties daudz un dažādas lietas. Taču pirms došanās uz veikalu der apvaicāties sev pazīstamiem vecākiem par viņu pieredzi: kas tiešām ir noderējis un kas nē? Vispirms vajadzētu iegādāties pašas nepieciešamākās lietas – ratiņus, gultiņu, autosēdeklīti – un pēc tam vērtēt, kā vēl pietrūkst un kas ikdienā radītu papildu ērtības. Turklāt ar mazulīšu lietām parasti vecāki mainās ļoti labprāt, jo saprot, cik īss ir to lietošanas laiks.

2. Ja iespējams, izmanto auduma autiņus! 

Ģimenes situācijas mēdz būt ļoti dažādas, arī zīdaiņu temperaments var būtiski atšķirties, tāpēc jaunajiem vecākiem nevajadzētu justies vainīgiem par to, ka mazulim pērk vienreizlietojamās autiņbiksītes. Mūsdienās ir iespējams atrast videi draudzīgākus “pamperus”, kuru sastāvā nav tik daudz ķīmisku vielu un kuru ražošanas procesā ievēroti ilgtspējas kritēriji. Protams, vairākkārt lietojamie autiņi jebkurā gadījumā būs videi draudzīgāki. Taču pārmaiņas vienmēr var ieviest arī mazliet vēlāk – brīdī, kad ar jauno ģimenes situāciju ir aprasts un vecāki jūt, ka iespējams atrast laiku auduma autiņu mazgāšanai.
 

No resursu taupīšanas viedokļa raugoties, ne vienmēr nepieciešams pirkt pilnīgi jaunu autiņu komplektu. Sociālajos tīklos vecāku forumos bieži vien var atrast iespēju iegādāties kādam citam mazulītim vairs nevajadzīgas daudzkārt lietojamās autiņbiksītes par simbolisku maksu. Ikdienā tās mazgā 60 grādu temperatūrā, bet, ja ir bažas par higiēnas aspektiem, uzreiz pēc iegādes lietotos auduma autiņus var izmazgāt augstākā temperatūrā. 
 

Autiņus var arī kombinēt: pa dienu mājās likt auduma, bet naktī, kā arī dodoties pastaigā vai ceļojumā – vienreizlietojamās autiņbiksītes.

Zināšanai 

• Viens zīdainis līdz podiņmācības apgūšanai izlieto aptuveni 4000 vienreizlietojamu autiņbiksīšu.
• Parasto autiņbiksīšu sadalīšanās ilgst 500 gadu. Tas nozīmē, ka atkritumu poligoni ar tiem ir pilni.
• Parastās vienreizlietojamās autiņbiksītes nav iespējams ne izmantot otrreiz, ne pārstrādāt.

“The Effects of Disposable Diapers on the Environment and Human Health”, www.unsustainablemagazine.com.

3. Mitrās salvetes izmanto tikai izņēmuma gadījumos! 

Mitrās salvetes, kas paredzētas mazuļu ādas apkopšanai, piemēram, mainot autiņbiksītes, nevajadzētu izmantot ikdienā. Tas ir pieņemams variants tikai gadījumos, kad ģimene dodas tālākos pārbraucienos un nav pieejams ūdens un audums, kurā noslaucīt bērna dupsi. Pārējā laikā šim nolūkam labi noder flaneļa autiņi, ko pēc tam var ērti izmazgāt veļasmašīnā.

4. Nekautrējies ieteikt citādas dāvanas!

Šis gan vairāk būs padoms vecmāmiņām, onkuļiem, draugiem, kuri aiz labas sirds mazulītim vēlas uzdāvināt apģērbu – daudzas no šīm lietām paliek neizmantotas, jo dāvinātājs nezina pareizo izmēru vai vecāku gaumi. Tas pats attiecas arī uz rotaļlietām. Skaidrs, ka ciemiņi vēlas kaut ko uzdāvināt un negrib nākt tukšām rokām. Tomēr vecākiem nevajadzētu kautrēties ieteikt, ka vislabākā dāvana bērnam (arī no viņu viedokļa) ir kopā pavadīts laiks – pastaiga, vēlāk – teātra, kino vai sporta sacensību apmeklējums, neliela ekskursija vai pārgājiens.

Svarīgi!

Rotaļlietas, kuras ražotājs pozicionē kā videi vai dabai draudzīgas, tādas nav tikai tāpēc, ka izgatavotas ar rokām, no koka un nokrāsotas pasteļtoņos. Pirms maksā par zīmolu vai terminu, pārliecinies, vai tās ir saņēmušas atbilstošu sertifikātu.

5. Ja mājās rotaļlietu daudz, veido glabātuvi!

Ja radinieki un draugi tomēr parūpējušies par to, lai mazulim vai jau lielākam bērniņam būtu daudz mantu, var veidot tādu kā rotaļlietu glabātuvi. Tas nozīmē, ka istabā atstāj tikai daļu mantu, bet pārējās ieliek “dārgumu lādē”. Pēc dažiem mēnešiem tās samaina, un mazajam liksies kā jaunas. 
 

No drošības viedokļa gan nevajadzētu izmantot padomju laikā ražotas plastmasas un gumijas rotaļlietas, ja jaunās mammas vai tēta vecāki tādas saglabājuši. Tās labāk atstāt plauktā un aplūkot no attāluma. 

Protams, bērns uzreiz nesaindēsies, ja arī parotaļāsies un iebāzīs mutē, – runa vairāk ir par ilgtermiņa efektiem. Rotaļlietas nevajadzētu iegādāties arī no valstīm ārpus Eiropas Savienības.

Atceries! 

Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā var atrast informāciju par rotaļlietām, kas izņemtas no aprites, jo nav bērnam drošas.

6. Gatavo ēdienu mājās

Kad mazulim var sākt dot piebarojumu, veikalā nopērkamos biezenīšus vajadzētu izmantot tikai tad, ja citu iespēju nav, piemēram, dodoties ciemos vai kādā izbraucienā. Mājās gatavots ēdiens vienmēr ir ne tikai makam, bet arī videi draudzīgāks un veselīgāks, jo dod iespēju pārliecināties par saturu un sastāvdaļu kvalitāti. Saskaņā ar uztura speciālistu ieteikumiem mazuļiem vispār labāk dot tvaicētus dārzeņu gabaliņus, nevis biezeņus.

Zīdaiņiem paredzētā pārtika parasti tiek pārdota iepakojumā, kas nav videi draudzīgs. Paciņas nevar iztukšot līdz galam, līdz ar to daļa ēdiena nonāk atkritumos. Šis iepakojuma veids nedod iespēju to arī izskalot un nodot pārstrādei. 

Mazliet labāks risinājums ir mazuļu pārtika mazajās stikla burciņās, jo tās vismaz var izmantot atkārtoti, piemēram, pildīt ar pašgatavotu pesto, ievārījumu vai lietot svečturu izgatavošanai. 

No resursu taupīšanas viedokļa, ģimenei ļoti būtiski ir plānot ēdienreizes. Tas dod iespēju laikus parūpēties, lai mājās būtu nepieciešamie produkti vajadzīgajā daudzumā. Tādējādi ēdienu vai izejvielas nevajadzēs izmest atkritumos un neradīsies arī vēlme “knakstīties” ar ātrajām uzkodām.

Vai zināji? 

Vienu no lielākajiem pārtikas atkritumu daudzumiem rada mājsaimniecības, kurās aug bērni, – izšķērdēti tiek 11 % no visas nopirktās pārtikas.*
*Tatjanas Tokarevas promocijas darbs “Pārtikas izšķērdēšana Latvijas mājsaimniecībās ēšanas paradumu kontekstā”, LLU (tagad – LBTU), 2017.

7. Rīkojot svētkus, izvairies pirkt lietas vienai reizei!

Ja mazuļa pirmo vārdadienu vai kādu citu nozīmīgu notikumu vēlies nosvinēt kopā ar draugiem un radiem ārpus mājas, ballītei meklē vietu, kas piedāvā savus traukus. Tas ir labs risinājums, jo visbiežāk mājās mums neatrodas, teiksim, 12 vienādas glāzes, šķīvji vai dakšiņas. Savukārt plastmasas vai papīra galda piederumu lietošana neatbilst ilgtspējīgam dzīvesveidam un rada lielu atkritumu kalnu.

Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu projekta "Game On: Neļausim klimata pārmaiņām uzvarēt!" ietvaros.