Kad sieviete ir gatava nākamajam bērnam?

Pie vienām sāpēm vai tomēr kārtīgi atpūsties – kas ir tā labākā laika atstarpe starp dzemdībām no sievietes veselības skatupunkta? Vai tiešām iespējams divas grūtniecības plānot vienu cieši pēc otras, cerot, ka tā ģimenei ātrāk paies “pamperu laiks”?
  • Gunita Krilova

    Gunita Krilova

    “Mammamuntetiem.lv” redaktore

  • Elizabete Pumpure

    Elizabete Pumpure

    Ginekoloģe, dzemdību speciāliste

FOTO:

Par to, kad sievietes organisms – fiziski un mentāli – varētu būt gatavs nākamajai grūtniecībai, stāsta ginekoloģe, dzemdību speciāliste Elizabete Pumpure. 

 

Kā uzsver speciāliste, dažādi avoti norāda atšķirīgus laikus, kas būtu vēlami starp dzemdībām vai grūtniecībām, taču ASV eksperti un Pasaules Veselības organizācija iesaka ieturēt vismaz 18–24 mēnešu pārtraukumu starp grūtniecībām. [1] Tas nozīmē, ka par nākamo bērnu būtu prātīgi domāt, tuvojoties vecākā bērna divu gadu jubilejai. Taču E. Pumpure atgādina, ka Pasaules Veselības organizācija nosaka vadlīnijas visām pasaules valstīm, taču veselības aprūpe dažādos pasaules reģionos ir atšķirīga – pasaules attīstības valstu sievietes saņem ierobežotāku medicīnisko aprūpi nekā, piemēram, sievietes Rietumu valstīs. Tāpēc arī šie ieteikumi par vēlamo laiku starp dzemdībām no dažādām organizācijām var būt atšķirīgi. 

 

Uzreiz tomēr nevajadzētu

Reizēm jaunie vecāki, sagaidījuši pasaulē savu pirmo mazuli, ir tik lielā eiforijā, ka nolemj otro bērniņu plānot uzreiz, taču no sievietes veselības viedokļa tas nav labākais lēmums. “Grūtniecība ievieš izmaiņas visā sievietes organismā un daudzās orgānu sistēmās. Pēc dzemdībām sieviete lēnām atgriežas savā iepriekšējā fiziskajā stāvoklī; ķermenim ir jādod laiks atkopties,” pauzes nepieciešamību pamato speciāliste. Viņa norāda, ka vēlams, lai apmēram gada laikā sieviete sasniegtu savu pirmsgrūtniecības svaru vai iegūtu optimālu ķermeņa svaru, veselīgu ķermeņa masas indeksu (zem 25 kg/m2). Tāpat jāņem vērā, kāda ir bijusi grūtniecība un dzemdības. Ja grūtniecības laikā topošajai mammai ir bijis paaugstināts asinsspiediens, gestācijas diabēts vai ja dzemdības ir bijušas smagas vai bijis ķeizargrieziens, visticamāk, sievietei būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai pēc dzemdībām sakārtotu savu veselību. Šādos gadījumos pauze starp grūtniecībām varētu būt pat garāka nekā divi gadi. Tomēr, ja sieviete kopumā ir vesela, pirms grūtniecības bijusi fiziski aktīva, iespējams, ka viņas organisms pēc dzemdībām atkopsies ātrāk. 

 

Kāpēc iesaka nogaidīt?

Tas, kāpēc nebūtu labi plānot vienu grūtniecību uzreiz pēc otras, balstās uz vairākiem faktoriem. Pirmkārt, grūtniecība, dzemdības un zīdīšana iztukšo mikroelementu rezerves organismā. Otrkārt, ļoti svarīgs ir sievietes fiziskās veselības faktors, kas būtībā saistīts ar iegurņa pamatnes muskulatūras un vēdera priekšējās sienas atjaunošanu. Īpaši pēc atkārtotām dzemdībām mēdz būt novērojama diastāze, iegurņa pamatnes orgānu noslīdējumi, kas var izpausties kā urīna nesaturēšana, aizcietējumi, hemoroīdi. Arī sievietes balsta sistēmai grūtniecība ir liela slodze – īpaši mugura ir tā, kas iznes lielu daļu grūtniecības smaguma. Grūtniecības laikā sievietes masas centrs pārbīdās, veidojot izteiktāku lordozes jeb muguras jostas daļas izliekumu. Lai arī šīs izmaiņas ir fizioloģiskas, organismam atgriezties sākotnējā stadijā būtu jādod laiks. Ja grūtniecība seko viena otrai, mugurai tā ir liela slodze, kā rezultātā var būt ar muguras veselību saistītas problēmas un sāpes. 

Tāpat ne mazāk būtiski ir psihiskās veselības aspekti. Sievietei pirms nākamās grūtniecības būtu svarīgi atgūt arī psiholoģiskos resursus, jo maza bērna apkopšana saistās ar saraustītu miegu un nogurumu. 

 

 

Sievietei būtu jāzina ne tikai tas, ka starp grūtniecībām vajadzētu ieturēt pauzi, bet arī – kā vislabāk izsargāties no nevēlamas grūtniecības.

 

Vai atpūta ir vajadzīga arī dzemdei? 

Interesanti, ka uz dzemdi šāds divu gadu atpūtas laiks īsti neattiecas. Teorētiski dzemde atjaunojas un ieņem savu normālo izmēru un novietojumu 6–8 nedēļas pēc dzemdībām. Lai arī dzemde ir viens no pirmajiem orgāniem, kas pēc dzemdībām atkopjas, atgūt spēkus vajadzīgs visam sievietes ķermenim.

 

Laiks starp grūtniecībām – “logs uz sievietes nākotnes veselību”

Laiks starp grūtniecībām ir ļoti svarīgs sievietes dzīvē, jo tas ir kā “logs uz sievietes nākotnes veselību”, – norāda Amerikas Savienoto Valstu eksperti. Tāpēc nevarētu uzskatīt, ka labāk saforsēt un vienu grūtniecību piedzīvot uzreiz pēc otras. “Grūtniecības laikā sievietes organisms atklāj tajā esošās vājās vietas. Citreiz tās ir vēnu problēmas, diabēts, asinsspiediena problēmas. Protams, bieži vien grūtniecība norit bez šādiem sarežģījumiem, taču neņemt tos vērā mēs nevaram,” norāda E. Pumpure. 

 

Ievēro pirms nākamās grūtniecības! 

ASV speciālisti uzsver četrus elementus, kam jāpievērš uzmanība sievietei grūtniecību starplaikā jeb pirms nākamās grūtniecības:

 

 

  1. Mikroelementi un sievietes uzturs. Dzelzs, B grupas vitamīnu, folskābes rezerves organismā. Ja sieviete baro mazuli ar krūti, viņas ķermenim ir papildu prasības pēc uzturvielām. Pirms nākamās grūtniecības ir jāatjauno resursi, tāpēc īpaša uzmanība starp grūtniecību periodā jāpievērš sievietes uzturam.

 

  1. Kaitīgie ieradumi. Viens no biežiem (taču novēršamiem) iemesliem, kāpēc bērni dzimst priekšlaikus vai ar mazu dzimšanas svaru, ir smēķēšana. ASV eksperti lielu uzsvaru liek uz smēķēšanas atmešanu. Kā atzīst E. Pumpure, arī Latvijā ir gadījumi, kad grūtnieces smēķē, un šo un citus kaitīgos ieradumus būtu ļoti svarīgi atmest.

 

  1. Depresijas skrīnings. Depresijas skrīningā tiek diagnosticēts, vai pēdējo mēnešu laikā sievietei ir bijušas sliktas, nomācošas domas, vai ir zudis dzīvesprieks un vai pastāv pēcdzemdību depresijas riski. Bieži vien sešas nedēļas pēc dzemdībām sieviete ir pārejas posmā, un depresijas klīnika vairāk izpaužas vēlāk. Tāpēc sievietes psihoemocionālais stāvoklis jāvērtē ne tikai sešas nedēļas pēc dzemdībām, bet arī ilgāku laiku. ASV avoti vēsta, ka depresijas skrīningu būtu labi uzņemties bērna pediatram – tieši šis speciālists ir tas, kurš sievieti satiek visbiežāk un ir ar jauno māmiņu kontaktā. Ideāli, ja bērna ārsts apjautājas arī jaunajiem vecākiem par viņu psihoemocionālo stāvokli; un tas būtu jādara visu laiku, nevis tikai sešas nedēļas vai sešus mēnešus pēc dzemdībām. Īpaši, ja dzemdības ir bijušas traumatiskas, ir vērts pievērst uzmanību tam, kā jūtas māte.

 

Ja depresija tiek savlaicīgi diagnosticēta, tā ir novēršama un tas var palīdzēt izvairīties no sievietes pašnāvības, no bērna atstāšanas novārtā. Tas ir būtiski, jo arī bērna veselība ir cieši atkarīga no mātes psihoemocionālās veselības. Ja mammai ir depresija, tad mazuļa saikne ar māti nav tik cieša, līdz ar to bērna attīstība var būt kavēta. 

 

 

 

  1. Ģimenes plānošana jeb kontracepcija. Lai cik savādi tas būtu, domāt par nākamo grūtniecību vajadzētu jau esošās laikā, norāda Elizabete Pumpure. Protams, parasti sešas nedēļas pēc dzemdībām, kad kontracepcijas jautājums tiek pārrunāts ar ginekologu, jaunā ģimene neplāno nākamo grūtniecību, taču pēc laika tas kļūst aktuāli. Tāpēc kontracepcijas jautājums var tikt pārrunāts jau grūtniecības laikā, jo ievietot spirāli teorētiski sievietei var jau diezgan drīz pēc radībām, kā to bieži dara ārvalstīs. Latvijā praktizē spirāles ievietošanu apmēram sešas nedēļas pēc dzemdībām, kad sieviete dodas uz pārbaudi pie ginekologa. “Mēs nekad nezinām, kad sievietei pēc dzemdībām būs pirmā ovulācija. Mēs varam konstatēt pirmo menstruāciju, bet pirms tās ir ovulācija, līdz ar to arī neplānotas grūtniecības iestāšanās risks. Tāpēc sievietei būtu jāzina ne tikai tas, ka starp grūtniecībām vajadzētu ieturēt pauzi, bet arī tas, kā vislabāk izsargāties no nevēlamas grūtniecības,” uzsver E. Pumpure.

 

 

Reklāma
Reklāma

Ja sievietei ir bijis “ķeizars”, vai vajadzīga lielāka atpūta starp grūtniecībām? 

Parasti, ja kopumā sieviete ir vesela, arī starp ķeizargriezieniem ir vēlama tāda pati starpība kā starp vaginālām dzemdībām – vismaz 18–24 mēneši starp grūtniecībām.

 

Blakus medicīniskajiem veselības aspektiem viens no galvenajiem faktoriem par labu nākamajam bērnam būs sievietes enerģija, možums, apmierinātība ar dzīvi un savām attiecībām ar partneri. 

 

 

Kādi ir riski, ja tomēr grūtniecība iestājas agrāk?

Ja grūtniecība iestājas agrāk nekā 18 mēnešus pēc dzemdībām, pastāv zināmi riski. Biežākie no tiem ir saistīti ar to, ka mazulis nesaņem visas nepieciešamās barības vielas. Bērnam var būt attīstības traucējumi, var būt intrauterīnās augšanas aizture, zemāks dzimšanas svars, nervu caurulītes defekts (saistīts ar folskābes nodrošinājumu) un citas iedzimtas anomālijas, kas ir saistītas ar to, ka grūtniecības seko viena otrai ar mazu atstarpi. 

Otrs riska faktors ir priekšlaicīgu dzemdību risks, no kā ir sagaidāms, ka priekšlaikus dzimušajam bērnam var būt veselības problēmas. Priekšlaicīgu dzemdību risks ir saistīts ar dzemdes kaklu un tā gatavību atvērties, kā arī ar sievietes maksts mikrofloru. “Lai gan dzemdes kakls atgriežas normālā stāvoklī aptuveni sešas nedēļas pēc radībām, maksts mikroflora vēl nav atjaunojusies, līdz ar to nav pilnvērtīga tās aizsargājošā funkcija pret patogēnu mikroorganismu nonākšanu dzemdes kaklā un dzemdē, kas var provocēt priekšlaicīgas dzemdības,” atklāj E. Pumpure. Tāpat priekšlaicīgas radības var būt saistītas ar to, ka pēc dzemdībām nomainās sievietes mikroflora un paiet ilgāks laiks, kamēr atjaunojas sievietes normālā mikroflora. Īpaši, ja dzemdību laikā ir bijuši šuvumi vai kāds iekaisums. 

Speciāliste īpaši izceļ: pat ja pirmā grūtniecība un dzemdības noritējušas bez sarežģījumiem, nevar paredzēt, kāda būs nākamā grūtniecība. “Nekad nevar zināt, kāda būs nākamā grūtniecība, īpaši tās sākums. Ja grūtniecības sākumā ir kādas problēmas un aborta vai priekšlaicīgu dzemdību draudi un sievietei ir nepieciešams miera režīms, jāņem vērā, ka viņa nevarēs celt jau esošo bērnu. Kaut kā jau ģimenes šīs situācijas pārcieš, bet parasti tas saistās ar papildu stresu un grūtībām vecākā bērna aprūpē,” ir novērojusi speciāliste. 

 

Sievietes vecums – nākamo grūtniecību pasteidzinošs faktors

Mūsdienās ir raksturīgi, ka sievietes izvēlas dzemdēt vēlāk – arī Latvijā, ne tikai pasaulē ir šāda tendence. Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2020. gada vidējais vecums, kad sieviete dzemdēja pirmo bērnu, bija 27 gadi. [3] Ir saprotams, ka, pieaugot sievietes vecumam, pieaug dažādu slimību skaits, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, liekais svars, iedzimtas anomālijas bērnam. “Tāpēc sievietēm, kas jau ir sasniegušas 35 gadu vecumu, rekomendētais laiks starp grūtniecībām var tikt pārskatīts. Ja sieviete izdomā īstenot savu sapni par pirmo bērnu 35 bērnu gadu vecumā, diez vai viņai patiktu, ja ārsts pateiktu, ka jāietur divu gadu pauze, lai ieņemtu nākamo mazuli. Tāpēc šai grupai nereti tiek pieļauts samazināt ieteikto laiku starp grūtniecībām uz 12 mēnešiem,” atklāj E. Pumpure. Tas saistīts ar to, ka, palielinoties sievietes vecumam, samazinās auglības potenciāls, tomēr jāņem vērā, ka pieaug dažādu slimību risks pašai sievietei, līdz ar to būtiska ir rūpīga izmeklēšana jau grūtniecības plānošanas laikā un arī novērošana un izmeklējumi bērna gaidīšanas laikā. [1]

 

 

Vai var plānot nākamo grūtniecību, ja sieviete vēl turpina zīdīt? 

Jā, grūtniecību plānot var, taču šādā gadījumā jārēķinās, ka visas nepieciešamās uzturvielas no sievietes tiek ņemtas ne tikai gaidāmā bērna vajadzībām, bet arī tiek novirzītas zīdīšanai. Bieži ir tā, ka, iestājoties grūtniecībai, vecākais bērns pats atsakās no krūts, taču tikai uz to paļauties nevajadzētu. “18–24 mēnešus vecam un mazliet vecākam bērnam mātes piens vairs nav kā pamatēdiens, šāds bērns jau pamatā ēd citas lietas, tāpēc zīdīšanai tik daudz no mātes netiek vairs ņemts. Zīdīšana ir arī saiknes veidošana ar bērnu, ne tikai uzturvielu jautājums. Zīdīšana no sievietes ķermeņa visvairāk paņem bērna pirmajos mēnešos un pirmajā gadā, kad piens mazulim ir pamatēdiens,” norāda E. Pumpure.

 

 

Interesanti 

Kopumā ir četri faktori, kas ietekmē to, kāda būs dzemdību norise:

  1. Dzemdību ceļi – dzemdes kakls, maksts, starpene, sievietes mazais iegurnis.
  2. Dzemdes kontrakcijas, to stiprums, biežums un intensitāte.
  3. Bērna pozīcija dzemdē un virzība pa dzemdību ceļiem.
  4. Bērna svars – daļēji ietekmējams faktors, ko var iespaidot sieviete ar savu uzturu vai fiziskajām aktivitātēm.

 

 

Ja atstarpe starp grūtniecībām ir liela

Katras dzemdības ir ļoti atšķirīgas, un, lai cik ļoti tās tiktu pētītas, var noteikt tikai tendences, ne absolūtu prognozi, kādas katrai sievietei izvērtīsies dzemdības vai grūtniecība. “Jā, katras dzemdības ir atšķirīgas, bet, ja dzemdības ir ar ilgāku laika distanci – 5, 10 un pat 15 gadi –, lielākie riski ir saistīti nevis ar dzemdībām, bet ar mātes vecumu,” teic ārste. Ar katru dzīves gadu ikvienam, arī sievietei, pieaug risks iegūt kādu traumu, kaulu lūzumu, piemēram, iegurnī. Palielinās citu slimību risks, piemēram, var dabūt kādus iekaisumus, rasties mioma. Pieaug risks iegūt lieko svaru. “Veiksmīgas dzemdības pirms 10 gadiem daļēji var nozīmēt, ka arī nākamās dzemdības varētu būt veiksmīgas, bet visus faktorus nevar ietekmēt ne sieviete, ne ārsts,” norāda E. Pumpure.

 

Vai ir kādas pazīmes, kas liecina – sieviete ir gatava nākamajam bērnam?

Ja sieviete kopumā ir vesela, enerģijas līmenis varētu būt viens no noteicošajiem faktoriem, uz ko skatīties sievietei. “Šeit nebūs saraksta, pēc kura sieviete var noteikt – jā, esmu gatava nākamajam bērnam. Blakus medicīniskajiem veselības aspektiem viens no galvenajiem faktoriem par labu nākamajam mazulim būs sievietes enerģija, možums, apmierinātība ar dzīvi un savām attiecībām ar partneri,” stāsta ārste. Viņa iesaka paskatīties uz šādiem savas dzīves aspektiem, pirms izlemt par labu nākamajam bērnam:

  • Cik daudz laika un enerģijas man paņem esošie bērni? Vecākie bērni ir dažādi, un, iesējams, kāda mamma ar viengadnieku jau jutīsies pilnīgi gatava nākamajam mazulim, bet kādai sievietei vēl piecgadnieks paņems visus spēkus. Tad noteikti ir jāizvērtē, cik enerģiju prasošs ir vecākais bērns.
  • Kādu atbalstu es saņemu no līdzcilvēkiem – vīra, partnera, vecākiem, draugiem, radiniekiem? Ja ir plaša atbalsta komanda, kas būtu gatava iesaistīties arī tad, ja ģimenei būtu vēl kāds bērns, tas noteikti var kalpot par motivāciju ātrākai nākamā bērna plānošanai. Ja sieviete jūtas viena pati, tad viņai noteikti uzņemties rūpes par vēl kādu bērnu būs pārāk liels apgrūtinājums.
  • Vai pēc dzemdībām es piedzīvoju pēcdzemdību depresiju, izteiktas skumjas? Ja ikdienā sieviete jūtas nomākta un nav atguvusi dzīvesprieku, jaunas rūpes, lai arī bērns būtu gaidīts un mīlēts, var likt saasināties depresīvajam noskaņojumam.
  • Cik lielā mērā domas par bērnu ir finansiāla rakstura? Ne vienmēr skaļi par to vēlamies runāt, bet citreiz jaunās ģimenes, īpaši ārvalstīs, ļoti rēķina, kurš brīdis bērna radīšanai ir labvēlīgākais no finansiālā aspekta – pabalstu apmērs, nosacījumi darbavietās utt.

 

Izmantotā literatūra

 

  1. Interpregnancy Care. Pieejams: https://www.acog.org/clinical/clinical-guidance/obstetric-care-consensus/articles/2019/01/interpregnancy-care
  2. IMPLICIT Interconception Care Toolkit Incorporating Maternal Risk Assessment into Well-child Visits to Improve Birth Outcomes. Pieejams: https://health.usf.edu/publichealth/chiles/fpqc/larc/~/media/89E28EE3402E4198BD648F84339799C1.ashx
  3. Mātes vidējais vecums, bērnam piedzimstot. Pieejams: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/dzimstiba/241-mates-videjais-vecums-bernam-piedzimstot