Uz velo ar bērnu – kas jāzina vecākiem

Pilsētvide Latvijā kļūst velosipēdistiem arvien draudzīgāka, un arvien vairāk redzami arī vecāki, kas uz velosipēdiem pārvadā savas atvases. Un tas ir lieliski – gan veselīgi, gan videi draudzīgi! Tomēr, lai pārvadātu bērnu uz velosipēda droši, ir jāņem vērā vairāki padomi.
  • Gunita Krilova

    Gunita Krilova

    “Mammamuntetiem.lv” redaktore

  • Kārlis Birmanis

    Kārlis Birmanis

    Fitnesa treneris

FOTO:

Tiem vecākiem, kas vēl tikai domā par bērna vešanu velo krēsliņā, būtu ieteikums pirms pirmās mazuļa vizināšanas šim jautājumam veltīt vairāk laika un kārtīgi sagatavoties.

Kas jāatceras vecākiem

  • Vienmēr bērnam, braucot kopā ar vecāku uz velosipēda, jābūt iestiprinātam viņa vecumam un svaram atbilstošā krēsliņā un jālieto ķivere. Eksperts iesaka ķiveri lietot arī pieaugušajiem – ir svarīgi bērniem rādīt labo piemēru!
  • Esot satiksmē ar bērnu, jāievēro visi ceļu satiksmes noteikumi. Tas, ka braucat ar bērnu, nedod īpašu priekšroku. Ir labi, ja spējat paredzēt savu un citu transportlīdzekļu trajektoriju, ievērot un pamanīt riskantākās iebrauktuves pagalmos, – tas palīdz laikus novērst traumas un sadursmes.
  • Braukšana kopā ar bērnu paver plašākas iespējas transportēties, taču vecākiem ir jāatceras: lai arī bērns šādā situācijā atrodas svaigā gaisā, viņš ir mazkustīgs. Īpaši vēsajā laikā jāatceras bērnu saģērbt vēja necaurlaidīgās drēbēs, apdomāt, ka mazajam sāks salt daudz ātrāk nekā pieaugušajam, kas aktīvi min pedāļus. Jāpadomā par kāju un plaukstu siltumu, īpaši, ja mazais sēž krēsliņā, kas novietos velosipēda priekšā. Pretvējš saldē, atgādina K. Birmanis.
  • Bērnu uz velosipēda vajadzētu vest tikai tad, ja pieaugušajam ir pārliecība par savām velo vadīšanas prasmēm un viņš ir pilnīgi drošs, ka var uzņemties atbildību ne tikai par sevi, bet arī par bērnu.
  • Braucot ar bērnu, ieteicams rādīt viņam labo piemēru, kā risinām strīdus situācijas, nelielas saķeršanās vai neskaidrības uz ceļa. “Es ļoti ieteiktu nelamāties un agresīvi neuzvesties bērnu klātbūtnē. Kādreiz gadās redzēt velosipēdistu un autovadītāju strīdus – tas taču nav tas, ko mēs gribam mācīt saviem bērniem?!” retoriski vaicā K Birmanis.

 

Velo krēsliņa izvēle

Mūsdienās velo krēsliņu izvēle ir kļuvusi jau visai plaša. Pamatā krēsliņi iedalās pēc vietas, kur tos piestiprināt, – ir pieaugušā velosipēda aizmugurē piestiprināmi krēsliņi un tādi, kas stiprinās pie velo stūres. Kuri ir labāki? Tas nav viennozīmīgi atbildams jautājums, jo katrai ģimenei būs sava situācija un vajadzības. Katram no šiem sēdekļu variantiem ir savi plusi un mīnusi.
 

  • Aizmugurē stiprināms krēsliņš
    Bieži novērots, ka bērni, kas iestiprināti krēsliņā velo aizmugurē, kopā ar visu krēsliņu vairāk kustas, ļogās un šķiet mazāk stabili. Īpaši, ja bērni aizmieg, notiek dažādas kratīšanās un ļodzīšanās kustības. Šajā krēsliņā mazuļa skatiens ir vērsts pieaugušā mugurā, līdz ar to viņam nav tik plašas iespējas vērot apkārtni; taču te bērns it kā ir aizvējā. Ļoti viegliem pieaugušajiem uz šī krēsliņa nebūs tik ērti vest lielākus bērnus – piemēram, ja pieaugušais sver 60 kilogramus, bet bērns ar krēsliņu sver 20 kilogramus, šis aizmugures svars ir liels slogs pieaugušajam un var radīt nestabilitātes sajūtu.
  • Priekšpusē stiprināms krēsliņš
    Šie krēsliņi varētu būt vieglāk manevrējami nekā aizmugurē stiprinātie, šie arī piemērotāki svarā vieglākiem pieaugušajiem. Tomēr šie krēsliņi var apgrūtināt redzamību īsākiem velo vadītājiem – palielāks bērns var aizsegt skatu īsam pieaugušajam, kas sēž aiz bērna. Bērnam paveras skats uz priekšu, vecāks ar bērnu var ērtāk sarunāties un komunicēt, taču aukstākā laikā mazais vairāk saskarsies ar vēju.
  • Velo piekabes
    Tās ir dažādu veidu – ar piesprādzēšanās iespējām vai bez, ar nelieliem paliktņiem sēdēšanai, ar sietiņu pārklājumu, ventilāciju utt. Šādas piekabes ir smagas, tās apgrūtina velosipēda manevrētspēju jau pavisam ievērojami. Ar piekabēm būs ērti braukt piemērotā vidē – parkos, pa īpaši plašiem velo celiņiem. Pārvadāt bērnu velo piekabē vajadzētu pieaugušajiem ar ļoti labām velo braukšanas spējām.

 

Ņem vērā!
Ja kopā ar pieaugušo uz velosipēda brauc arī bērns – krēsliņā vai piekabē –, braucamais kļūst ievērojami smagāks (pat par 20, 30 kilogramiem!). Tas pagarina bremzēšanas ceļu un apgrūtina rīka manevrētspēju!

Reklāma
Reklāma

 

Pirmo reizi – tikai pēc sagatavošanās

Tiem vecākiem, kas vēl tikai domā par bērna vešanu velo krēsliņā, būtu ieteikums pirms pirmās mazuļa vizināšanas šim jautājumam veltīt vairāk laika un kārtīgi sagatavoties:
 

  1. Velo krēsliņa izvēle un piedāvājuma izpēte; tā piemērīšana konkrētajam ritenim. Pat ja velo krēsliņa tirgotājs apgalvo, ka to var salāgot ar visiem velosipēdu rāmjiem, mēdz būt gadījumi, kad tas tomēr nav iespējams. Tāpēc pirms krēsliņa iegādes tas ir jāpiemēra!
  2. Piestiprināšana – darbiņš profesionālim. Kad krēsliņš ir izvēlēts, visdrošāk būs, ja to piestiprinās cilvēks, kas labi pārzina šo lietu. Piemēram, var gadīties, ka, stiprinot krēsliņu pie velo stūres, tiek aizķertas bremžu troses, un tas uzreiz kļūst par riska momentu, grozot stūri.
  3. Veikt testa braucienu – kad krēsliņš ir piestiprināts, vispirms jāpatrenējas manekena piesprādzēšanā un atsprādzēšanā. “Sagatavojiet somu ar ūdens pudelēm, kas būs līdzīgas bērna svaram. Pamēģiniet ielikt somu un piesprādzēt, atsprādzēt to! Tad sapratīsiet, kā to ir visērtāk izdarīt – kur atstutēsiet velosipēdu, kamēr sprādzējat bērnu. Kad tas ir paveikts, dodieties testa braucienā!” ierosina K. Birmanis. Viņš iesaka izmēģinājuma braucienā pavadīt vismaz 60 minūtes, lai saprastu, kādas ir sajūtas, kad uz velosipēda ir papildu smagums, kas apgrūtina manevrētspēju, palielina bremzēšanas ceļu, izmaina stūrēšanu.

 

Vai rudenī un ziemā ir droši pārvadāt bērnu velo krēsliņā?

Pieaugot velosipēdistu aktivitātei, ir manāmi pieaugušie, kas ar riteni brauc visu cauru gadu. Vai ir prātīgi arī bērnu uz sava velosipēda vizināt gada tumšajos un aukstajos mēnešos? K. Birmaņa ieskatā, katram ir jāvadās pēc savām spējām un tā, cik pārliecinoši viņš jūtas uz divriteņa. “Ne vienmēr braukt ziemā vai rudenī ir bīstamāk nekā vasarā. Jā, rudenī un ziemā ir tumšs, mēdz līt vai snigt, kas apgrūtina redzamību, padara ceļus slidenus. Taču vasarā arī ir riski! Vasarā automašīnas brauc ievērojami ātrāk, uz ielām un ietvēm, velo celiņiem ir daudz braucēju ar elektriskajiem skūteriem un citiem transportlīdzekļiem. Arī tie ir riski gūt traumas,” situāciju ieskicē speciālists. Tāpēc katrā ģimenē tam, cik ilgi rudenī vest bērnu velo krēsliņā, būs atšķirīga pieeja – kāds to pārtrauks darīt jau pie pirmajiem lielākajiem rudens lietiem, kamēr cits vēl dziļā rudenī un jau agrā pavasarī jutīsies pietiekami stabili uz sava velosipēda, lai vestu arī bērnu. Vienīgi, kad gaisa temperatūra sasniedz apmēram nulles atzīmi, jārēķinās, ka ceļi kļūst slideni.