No 15. jūnija Brīvdabas muzejā skatāma izstāde "Saimes galds"

No 15. jūnija Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā būs skatāma izstāde “Saimes galds”, lai ikvienu interesentu iepazīstinātu ar Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saraksta vērtībām. Izstāde atvērta līdz 15. jūlijam.

FOTO: Publicitātes foto

Latviešiem ir jēdziens “saimes galds” – tas ir galds, pie kura visiem sanākt, mieloties, izrunāties, izdziedāties, pieminēt tos, kuru vairs nav ar mums kopā, pie vajadzības arī izstrīdēties un atkal salabt.

Izstādi rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), kas koordinē Latvijas dzīvo tradīciju iekļaušanu Latvijas Nemateriālajā kultūras mantojuma sarakstā. Nacionālo sarakstu veido paši tradīciju kopēji un Nemateriālā kultūras mantojuma padome, izvērtējot pieteikumus. Četros gados Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas 24 vērtības, ar kurām apmeklētāji varēs iepazīties scenogrāfes Patrīcijas Baltiņas veidotajā ekspozīcijā “Saimes galds”.

 

Latviešiem ir jēdziens “saimes galds” – tas ir galds, pie kura visiem sanākt, mieloties, izrunāties, izdziedāties, pieminēt tos, kuru vairs nav ar mums kopā, pie vajadzības arī izstrīdēties un atkal salabt. Pie saimes galda mēs esam viens veselums. Izstāde “Saimes galds” sapulcējusi dzīvās tradīcijas, ar kurām Latvijā esam bagāti. 

 

Nemateriālais kultūras mantojums ir dzīvais mantojums – zināšanas un prasmes. Šis mantojums tiek nodots no paaudzes paaudzē un ir mainīgs, jo citādāks kļūst laiks un mēs paši. Tas mūs veido – to, cik esam spēcīgi un radoši modernajā un unificētajā laikmetā. 

 

2003. gadā pēc gadiem ilgām debatēm pasaules valstis vienojās par nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzībai veltītas konvencijas tekstu un pieņēma konvenciju. Latvija tai pievienojās 2006. gadā. Lai popularizētu dzīvā kultūras mantojuma vērtības un dalītos pieredzē, UNESCO veido starptautiskus sarakstus. Tajos patlaban ierakstītas vairāk nekā 500 vērtības no 122 pasaules valstīm. 

Reklāma
Reklāma

 

Latvijas vārds tajos lasāms divreiz - 2003. gadā Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tika atzīts par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu (2008. gadā iekļauts UNESCO Cilvēces Reprezentatīvajā sarakstā), savukārt 2009. gadā Suitu kultūrtelpa ierakstīta UNESCO Neatliekami glābjamā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

 

Ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kam saistošs ir nemateriālais kultūras mantojums, līdz 18. jūnijam aicinām piedalīties aptaujā "Nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspējīga attīstība Latvijā – tagadne un nākotne"

Līdz 15. jūnijam vēl var pagūt iesniegt pieteikumu Nacionālajam nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) sarakstam jaunajā tīmekļvietnē www.nematerialakultura.lv