7 aizraujošas lietas, ko apskatīt Latvijas Dabas muzejā

Vai zināji, ka Latvijas Dabas muzejs ir vecākais kompleksais dabaszinātņu muzejs Baltijā, un tajā ir ko redzēt gan lielam, gan mazam?

Iespēja izjust zemestrīci
Lai gan Latvija atrodas seismiski neaktīvā zonā, un zemestrīces pie mums just tikpat kā nav iespējams, tomēr Latvijas Dabas muzejs ir izņēmums. Ekspozīcijas ‘’Dinamiskā ģeoloģija un ieži’’ noslēgumā ikviens apmeklētājs var piedalīties spēlē un, atbildot pareizi uz septiņiem dažādiem jautājumiem par zemestrīcēm, uz īpašas vibrogrīdas var izjust spēku, ko izraisa stipras un vidējas zemes svārstības. Neraizējaties, ja uzskatāt, ka jūsu zināšanas par zemestrīcēm nav pietiekami plašas – uzdevumu atvieglo tas, ka visa nepieciešamā informācija atrodama turpat blakus. 

Plēsoņdelfīna skelets un attēls dabiskā lielumā
Plēsoņdelfīns, saukts arī par zobenvali, ir lielākais zīdītājs pasaulē, kas apdzīvo visus pasaules okeānus, sākot ar polārajiem apgabaliem Arktikā un Antarktīdā un beidzot ar tropu jūrām. Latvijas Dabas muzejā apskatāmais jauna plēsoņdelfīna skelets un tā gleznojums uz sienas dabiskā lielumā pievērš ikviena muzeja apmeklētāja uzmanību. Plēsoņdelfīna skelets muzejā ir apskatāms jau aptuveni 100 gadus, un pirms tam dzīvojis Ziemeļjūras ūdeņos. 

Savdabīgā kukaiņu pasaule
Kukaiņi sugu un īpatņu skaita ziņā ir viena no lielākajām dzīvnieku grupām dabā, tādēļ likumsakarīgi, ka arī Latvijas Dabas muzejā ir apskatāma plaša kukaiņu sugu daudzveidība. Entomoloģijas ekspozīcijā izvietotas vairāk nekā 1000 dažādas kukaiņu sugas – starp tiem tuvplānā iespējams aplūkot gan visiem zināmos, Latvijas dabā un mūsu mājokļos sastopamos kukaiņus, gan arī eksotiskākus eksemplārus. Pavisam muzeja entomoloģiskajā krājumā ir vairāk nekā 65 000 dažādu kukaiņu grupu eksemplāru. Pēdējo pāris gadu laikā muzeja krājums ir papildināts ar dažādiem unikāliem un krājumā līdz šim nebijušiem sugu pārstāvjiem, piemēram, pasaulē lielāko vaboli Dižkoksngrauzi (Titanus giganteus).

Dimants un zelts palielinājumā
Minerāli ir kristāliskas vielas, kas galvenokārt veidojas no dažādiem šķīdumiem, kausējumiem un maisījumiem. Dimants un zelts ir vieni no vērtīgākajiem minerāliem pasaulē, un tos tuvplānā iespējams apskatīt arī Latvijas Dabas muzejā. Jā, izrādās, ka daudzi zināmi dārgakmeņi un rotakmeņi patiesībā ir minerāli. Dažus no minerāliem mēs lietojam arī savā ikdienā, piemēram, sāli pārtikā un grafītu, veicot pierakstus ar zīmuli.
Mineraloģijas ekspozīcija atjaunota 2018. gadā, un tajā iespējams apskatīt vairāk nekā 400 dažādus minerālus, savukārt muzeja ģeoloģiskajā krājumā, kas ikdienā apmeklētājiem nav pieejams, ir vairāk nekā 43 000 dažādu priekšmetu.

Unikālas devona perioda bruņuzivju fosilijas
Par devonu sauc periodu Zemes vēsturē pirms 410 - 360 miljoniem gadu. Šo periodu mēdz dēvēt arī par zivju laikmetu, jo lielākajā tā daļā zivis un bezžokļeņi bija vienīgie mugurkaulnieki uz zemes. Latvija ir ļoti slavena ar devona laika fosilijām, un Latvijas Dabas muzejā ir iespējams apskatīt vairākas no tām. Muzejā apskatāmo bruņuzivju fosilijas ir īpaši reti sastopamas, un par tām interesējas ne tikai zinātnieki Latvijā, bet visā pasaulē.


Iedzintarojumi
Dzintars ir unikāls pārējo minerālu vidū, jo ir veidojies no augu valsts produktiem, fosilizējoties koku sveķiem. Nereti dzintarā atrod ieslēgumus – dažādus senos posmkājus un augu daļas.. Pavisam nesen, pateicoties Kohēzijas fonda atbalstam, Latvijas Dabas muzejs savu krājumu papildinājis ar vērienīgu iedzintarojumu kolekciju, kas ļauj muzeja darbiniekiem pētīt floru un faunu, kas pastāvējusi pirms vairākiem desmitiem miljonu gadu. 

Lielā pasaules karte ar dzīvniekiem
Vai zini, kur dzīvo sauszemes augstākais zīdītājs – žirafe? Un kur savvaļā iespējams sastapt pasaules slinkāko zīdītāju sliņķi? Pie interaktīvās pasaules zooģeogrāfiskās kartes mēdz aizmirsties gan jaunākie muzeja apmeklētāji, gan arī viņu vecāki, jo te interaktīvā veidā iespējams uzzināt, kur ikdienā dzīvo tādi eksotiski dzīvnieki kā Nīlas krokodils, kivi putns, kā arī leduslācis. Piespiežot nelielu pogu pie konkrētā dzīvnieka attēla, lielajā pasaules kartē uz sienas izgaismojas vieta, kuru dzīvnieks apdzīvo. Karti var uzskatīt par vienu no muzeja relikvijām, jo tā apmeklētājiem pieejama jau vairāk nekā 35 gadus, bet savu aktualitāti nav zaudējusi arī šodien.