Klausies un mācies. LeNeSOns iepazīstina ar simfonisko mūziku bērniem

Šī būs LNSO un LeNeSOna sadarbības 11. sezona, un atklāšanas koncertā būs iespēja klausīties un vērot franču komponista Morisa Ravela “Zosmāmiņas pasakas”, bet starpbrīžos piedalīties radošās aktivitātēs un iepazīties ar mūzikas instrumentiem. Koncertcikla režisors un dramaturgs ir Andris Kalnozols.

Kopumā šajā sezonā paredzēti četri koncerti, kuros bērni varēs iepazīties ar klasisko mūziku, kas rakstīta vai piemērota tieši bērniem, uzzināt par dažādiem orķestra mūzikas instrumentiem un piedalīties radošās darbnīcās.

Koncertcikls paredzēts bērniem no 5 līdz 11 gadu vecumam. Katra programma tiek iestudēta un izrādīta gan latviešu, gan krievu valodā. 

Viens no šī gada jaunumiem ir jaunās mākslinieces Viviannas Marijas Staņislavskas dzīvās ilustrācijas, kas dzims līdztekus mūziķu performancei uz skatuves. Klausoties konkrēto mūziku, māksliniece to nekavējoties ilustrēs tiešsaistes gleznojumā, kas tiks projicēts lielā ekrānā virs skatuves. Koncerta laikā aktieri Valdis Vanags un Aleksejs Geiko stāstīs pasakas un iedzīvinās LeNeSOna tēlu. Ravela mūzika ir fantāziju rosinoša, to pierādījis arī klasiskās mūzikas animators Toms Skots (Scott), kurš katrai “Zosmāmiņu pasaku” daļai ir radījis animētu īsfilmu. 

Pasaulslavenā “Bolero” autors, franču komponists Moriss Ravels (Ravel, 1875–1937), “Zosmāmiņas pasakas” sarakstīja 1910. gadā, veltot tās savu draugu bērniem, divām jaunām klavierspēles studentēm – Mimī un Džīnai Godebskām. Ravelam nebija savu bērnu, bet par spīti tam viņš dievināja to fantāziju pasauli. Viņš centās rakstīt klaviermūziku, ko varētu izpildīt bērni un kas atspoguļo bērnības pasauli. “Zosmāmiņas pasaku” mūzikas pamatā ir franču rakstnieka Šarla Pero (Perrault) pasakas, piemēram, “Apburtā princese”” un “Skaistule un Briesmonis”, kas bija labi zināmas Ravela dzīves laikā un ir labi pazīstamas  arī mūsdienās.

29. septembrī mākslinieki ar Morisa Ravela mūzikas koncertu uzstāsies divreiz – pl. 11.00 krievu valodā ar Alekseju Geiko un pl. 14.00 latviešu valodā, piedaloties Valdim Vanagam. Biļetes iespējams iegādāties Lielās ģildes kasēs un “Biļešu paradīzē”. Atbalstot daudzbērnu ģimenes, piedāvājam 30 % atlaidi 3+ Goda ģimenes karšu īpašniekiem.

Koncertizrāžu galvenais tēls ir LeNeSOns, kurš caur dažādiem piemēriem palīdz bērniem izzināt klasiskās mūzikas apvāršņus, orķestra noslēpumus, skaidro koncertā dzirdēto, kā arī uzvedības normas klasiskās mūzikas koncertos. Koncerta starpbrīžos LeNeSOns ar bērniem iesaistās dažādās radošās izpausmēs, piemēram, mūzikas instrumentu iepazīšanā, tematiskās spēlēs, rotaļās un citās aktivitātēs. Atkarībā no koncertizrādes valodas LeNeSOna tēlā iejūtas aktieri Valdis Vanags un Aleksejs Geiko. “Mūzikas klausīšanās tiks papildināta ar fantāziju rosinošu zīmēšanu, kā arī aizraujošiem un asprātīgiem aktieru dialogiem,” stāsta programmu mākslinieciskais vadītājs un diriģents Andris Vecumnieks.

Cikla otrais koncerts notiks 10. novembrī, un tas tiks aizvadīts angļu komponista Edvarda Elgara un viņa komponētā skaņdarba “Jaunais diriģents” zīmē. Angļu komponists Edvards Elgars (1857–1934) bērnībā komponēja dažus nelielus skaņdarbus ģimenes teātra iestudējumiem. Savas kompozīcijas  viņš apkopoja piezīmju grāmatā un pēc vairākiem gadu desmitiem, balstoties uz šīm piezīmēm, izveidoja divas opusa “Jaunais diriģents” svītas. Šīs svītas ir komponista atmiņas par agrā bērnībā komponēto mūziku. Daļu no bērnības miniatūrām komponists iekļāva svītā, ko veidoja tad, kad viņam bija 22 gadi un viņš bija Vusteras pūtēju orķestra vadītājs un vājprātīgo patversmes mūzikas administrators. 


2. februārī notiks trešā koncertizrāde, kurā tiks aplūkota franču komponista Kamila Sensānsa (1835–1921) muzikālā svīta “Dzīvnieku karnevāls” – 14 daļīga humoristiska svīta, kas sākotnēji tika sarakstīta diviem pianistiem un nelielai orķestra grupai. “Dzīvnieku karnevāls” ir pats populārākais Sensānsa skaņdarbs. Tas tika sarakstīts kā joks par draugiem, kolēģiem un par viņu mūziku. Pats komponists uzsvēra, ka tā ir atkāpe no viņa nopietnā tēla. Katra no 14 daļām reprezentē citu dzīvnieku: te ir, piemēram, lauva, ēzelis, zilonis, gulbis un citi zvēri. Pats Sensānss jokojis, ka pianisti ir visbīstamākie zvēri. Mūzika ir skaista, jautra un nopietna vienlaikus. Cikla slavenākā daļa ir “Gulbis” – ar nomierinošo čella skaņu tā reprezentē putnu vieglo slīdēšanu pa ūdens virsmu, savukārt mainīgie klavieru akordi iezīmē muzikālu ainavu, kurā gulbis zem ūdens neatlaidīgi kuļ kājas. Šajā programmā skanēs arī jaunā komponista Jēkaba Bernāta “Dzīvnieku karnevāls 2.0”, kurā asprātīgi zīmēta pastaiga pa Rīgas Zooloģisko dārzu.


LNSO ģimeņu koncertsezona noslēgsies 27. aprīlī ar angļu komponista Bendžamina Britena ciklu “Muzikālie vakari”. Bendžamins Britens (1913–1976) bija, iespējams, izcilākais Anglijas 20. gadsimta komponistiem, viņš radīja plašu skaņdarbu spektru, ieskaitot operas, vokālos skaņdarbus, orķestra un kamermūzikas darbus. Ģimeņu koncertcikla programmā iekļauts arī Britena skaņdarbs “Vienkāršā simfonija”. Šo simfoniju komponists radīja 21 gada vecumā un tajā izmantoja tēmas, ko pats bija sacerējis vecumā no deviņiem līdz divpadsmit gadiem. Simfoniju Britens veltīja Norvičas mūzikas skolotājai Odrijai Alstonai, kas viņam mācīja alta spēli.