Filmas, ko baudīt vienatnē un lutinot sevi. Iesaka kritiķe Daira Āboliņa

Kino ir komunikācija ar sevi. Kino ir attēla māksla. Skatīties kustīgo bilžu mākslu  kopā ar ģimeni un draugiem ir bauda. Tomēr nereti ir tieši otrādi – kino ir veids, kā  veltīt laiku pašam sev – vienalga, lai atpūstos, sapņotu, kliedētu garlaicību. Baudīt vienatni un izdzīvot kino var mājās, atliek  vien atrast klusāku stūrīti. 

Publicitātes foto. Baudīt vienatni un izdzīvot kino var mājās, atliek  vien atrast klusāku stūrīti.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Publicitātes foto. Baudīt vienatni un izdzīvot kino var mājās, atliek vien atrast klusāku stūrīti.

 

Gaumīgo filmu topu, kuras var baudīt arī vienatnē, izveidojusi kinokritiķe Daira Āboliņa. 

 

Sapņotāji / The Dreamers, 2003, rež. B. Bertalluči
Bertalluči jauneklīgums, dumpīgums un kino vēstures citāti vienā laidā. Jauni un  bezaizpriedumaini cilvēki ļaujas kaislībām. Pietiekami aizraujoši un pikanti, lai  neskatītos kopā ar pilnu zāli un nejaušiem blakussēdētājiem. 

 

Mīlētāji no jaunā tilta / Les amants du Pont-Neuf, 1991, rež. L. Karaks
Mūžīgajā mīlētāju pilsētā Parīzē ir jūtas, kas sāp un ir skaistas līdz asarām. Var mīlēt  gan pilsētu, gan patiesus cilvēksus. Filmas veidošanas laikā režisors bija iemīlējies  savā aktrisē un tas ir redzams. Ļoti personiska filma.

 

Romas brīvdienas / Roman Holiday, 1953., rež. V. Vailers
Romas brīvdienas ir absolūti romantiska un ne-reālistiska filma ar īstu 50. gadu  Romu. Tie, kas ir iemīlējušies, tajā gribētu palikt. Odrija Hepberna un Gregorijs Peks  savā vislabākajā brīdī.

 

Reklāma
Reklāma

Lielpilsētas ugunis / City Lights, 1931., rež.Č. Čaplins
Totāla klasika ar mēmajam kino raksturīgu niansētu mīmiku tuvplānos, izteiksmīgu  plastiku un eksistenciālām gaišām skumjām par satikšanos/nesatikšanos lielā pilsētā  un lielā vientulībā. Filma parasti pieejama ar muzikālu pavadījumu (taperu), taču to  var skatīt arī pilnīgu mēmu. Tomēr der zināt, ka 100% melnbalto filmu izbaudīšanai  vajadzīgs ekrāns ar augstu izšķirtspēju, jo melnbaltās krāsas ir prasīgākas nekā  košās. Šādā gadījumā noderēs Samsung Galaxy Tab S planšetdators ar Super  Amoled ekrānu, kas spēj attēlot pat spilgti melnu krāsu.

 

Spogulis / Зеркало,1975., rež. A. Tarkovskis
Oda mātei un tēvam, un neizbēgamajam, kas japiedzīvo katram pieaugušajam.  Tā ir filma, kuru vajag skatīties vismaz reizi 20 gados, lai saprastu sevi un dzīvi un  Tarkovski. Skaistie Tarkovska mūžības vēji un dievišķi melnbaltie sievietes prorterti.  Lai būtu pa īstam personisks kontakts ar filmu, vajag to darīt vienatnē. Ja gribas  drīkst raudāt. Mazliet.

 

Tuvāk / Closer, 2004., rež. M.Nikolss
Filma ir kā kamerluga ar četriem izciliem aktieriem un attiecību pinekļiem. Var  identificēties ar katru no viņiem un iziet kopā caur iemīlēšanos, maziem un lieliem  meliem. Psiholoģiski motivēti, skaisti un gandrīz ikdienišķi.