Filmas, ko baudīt vienatnē un lutinot sevi. Iesaka kritiķe Daira Āboliņa
Kino ir komunikācija ar sevi. Kino ir attēla māksla. Skatīties kustīgo bilžu mākslu kopā ar ģimeni un draugiem ir bauda. Tomēr nereti ir tieši otrādi – kino ir veids, kā veltīt laiku pašam sev – vienalga, lai atpūstos, sapņotu, kliedētu garlaicību. Baudīt vienatni un izdzīvot kino var mājās, atliek vien atrast klusāku stūrīti.
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Publicitātes foto. Baudīt vienatni un izdzīvot kino var mājās, atliek vien atrast klusāku stūrīti.
Lasītākais
Gaumīgo filmu topu, kuras var baudīt arī vienatnē, izveidojusi kinokritiķe Daira Āboliņa.
Sapņotāji / The
Dreamers, 2003, rež. B. Bertalluči
Bertalluči jauneklīgums, dumpīgums un kino vēstures citāti vienā
laidā. Jauni un bezaizpriedumaini cilvēki ļaujas kaislībām.
Pietiekami aizraujoši un pikanti, lai neskatītos kopā ar
pilnu zāli un nejaušiem blakussēdētājiem.
Mīlētāji no
jaunā tilta / Les amants du Pont-Neuf, 1991, rež. L.
Karaks
Mūžīgajā mīlētāju pilsētā Parīzē ir jūtas, kas sāp un ir skaistas
līdz asarām. Var mīlēt gan pilsētu, gan patiesus cilvēksus.
Filmas veidošanas laikā režisors bija iemīlējies savā aktrisē
un tas ir redzams. Ļoti personiska filma.
Romas
brīvdienas / Roman Holiday, 1953., rež. V. Vailers
Romas brīvdienas ir absolūti romantiska un ne-reālistiska filma ar
īstu 50. gadu Romu. Tie, kas ir iemīlējušies, tajā gribētu
palikt. Odrija Hepberna un Gregorijs Peks savā vislabākajā
brīdī.
Lielpilsētas
ugunis / City Lights, 1931., rež.Č. Čaplins
Totāla klasika ar mēmajam kino raksturīgu niansētu mīmiku
tuvplānos, izteiksmīgu plastiku un eksistenciālām gaišām
skumjām par satikšanos/nesatikšanos lielā pilsētā un lielā
vientulībā. Filma parasti pieejama ar muzikālu pavadījumu (taperu),
taču to var skatīt arī pilnīgu mēmu. Tomēr der zināt, ka 100%
melnbalto filmu izbaudīšanai vajadzīgs ekrāns ar augstu
izšķirtspēju, jo melnbaltās krāsas ir prasīgākas nekā košās.
Šādā gadījumā noderēs Samsung Galaxy Tab S planšetdators ar Super
Amoled ekrānu, kas spēj attēlot pat spilgti melnu krāsu.
Spogulis
/ Зеркало,1975., rež. A. Tarkovskis
Oda mātei un tēvam, un neizbēgamajam, kas japiedzīvo katram
pieaugušajam. Tā ir filma, kuru vajag skatīties vismaz reizi
20 gados, lai saprastu sevi un dzīvi un Tarkovski. Skaistie
Tarkovska mūžības vēji un dievišķi melnbaltie sievietes prorterti.
Lai būtu pa īstam personisks kontakts ar filmu, vajag to
darīt vienatnē. Ja gribas drīkst raudāt. Mazliet.
Tuvāk
/ Closer, 2004., rež. M.Nikolss
Filma ir kā kamerluga ar četriem izciliem aktieriem un attiecību
pinekļiem. Var identificēties ar katru no viņiem un iziet
kopā caur iemīlēšanos, maziem un lieliem meliem. Psiholoģiski
motivēti, skaisti un gandrīz ikdienišķi.
