Latviski izdots viens no izcilākajiem 20. gadsimta romāniem "Kalpones stāsts"

Mārgareta Atvuda (1939) ir viena no ievērojamākajām mūsdienu kanādiešu rakstniecēm – 16 romānu, 10 stāstu krājumu un 15 dzejas grāmatu autore – kura raksta galvenokārt zinātniskās fantastikas, distopijas un vēsturiskā romāna žanros. Autores darbi piecas reizes bijuši izvirzīti prestižajai Bukera balvai, viņa saņēmusi arī daudzus citus literāros apbalvojumus.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Romāns - distopija “Kalpones stāsts” (“Handmaid's Tale”) pirmo reizi izdots 1985. gadā un kopš tā laika piedzīvojis neskaitāmus atkārtotus izdevumus. Izdošanas gadā romāns ieguva Governor General's balvu, 1987. gadā – Artūra Klārka balvu par labāko Lielbritānijā izdoto zinātniskās fantastikas žanra darbu. 1986. gadā grāmata tika nominēta Nebula balvai un Bukera balvai, bet 1987. gadā – Prometeja balvai. Pēc šīs grāmatas motīviem ir uzņemta filma, iestudēta opera un balets, vairākas teātra izrādes un radiouzvedumi. “Kalpones stāstu” nereti salīdzina ar Džordža Orvela “1984” un Oldesa Hakslija “Brīnišķīgo jauno pasauli”, taču Mārgaretas Atvudas balss ir unikāla un fascinējoša arī bez analoģijām – tā ir atklāta, skarba un sievišķīga balss.

Romāns vēsta par pasauli, kādā noteiktu apstākļu sakritības rezultātā varētu dzīvot arī mēs – un varbūt zināmā mērā jau dzīvojam. Valstī ar nosaukumu Gileādas republika valda militāri teokrātisks režīms; vara, izglītība, likumdošana un finanses ir koncentrētas vīriešu rokās. Savukārt sievietēm ir iedalītas lomas atkarībā no viņu “praktiskā pielietojuma” – sievas, saimniecības vadītājas, kalpones. Vārdam “kalpone” romāna kontekstā ir cita pieskaņa nekā ierastā – šis vārds aizgūts no bibliska sižeta un romāna kontekstā apzīmē saimnieka seksuālo verdzeni. Romāna galvenā varone Zemfreda ir tieši šāda Kalpone. Viņai ir atņemts viss – īpašums, ģimene, pat vārds – tagad viņa ir “zem Freda”, tātad Freda īpašums. Reizi dienā sieviete drīkst atstāt sava saimnieka mājas, lai dotos iegādāties pārtiku. Reizi mēnesī viņai ir jāatguļas uz muguras un jācer, ka saimnieks spēs padarīt viņu grūtu, jo laikmetā, kad dzimstība katastrofāli samazinās, Zemfredas un citu Kalpoņu galvenā vērtība ir viņu spēja dzemdēt. Taču Zemfreda vēl atceras laiku, kad viss bija citādi: laiku, kad viņa mīlēja savu vīru un meitu, kad viņai bija darbs un pašai savi iztikas līdzekļi, kad viņai vēl bija atļauts mācīties. Kādu dienu viss ierastais mainījās – bet kā un kāpēc radās šāda sistēma? Vai un kādas paralēles mēs varam vilkt ar norisēm pasaulē un cilvēku domāšanā gan pirms trīsdesmit gadiem – romāna tapšanas laikā – gan pašlaik?

“Kalpones stāsts” ir, no vienas puses, satraucoši skarbs, no otras puses – psiholoģiski smalki niansēts vēstījums. Ar nesaudzīgu atklātību, fascinējošu detaļu precizitāti un dziļu iejūtību autore risina stāstu par cilvēcību, dzimumu lomām, varu un atbildību. Romānu augstu novērtējuši gan ārvalstu kritiķi un literatūrzinātnieki, gan Latvijas lasītāji, kuri jau paguvuši ar to iepazīties.

No angļu valodas tulkojusi Alda Vāczemniece.

Reklāma
Reklāma

Pieejama arī e-grāmata, www.zvaigzne.lv