Stāja. Voldemāra Kalpiņa laiks

Voldemāra Kalpiņa laiks latviešu kultūrā atstājis vairākus vērienīgi iecerētus un realizētus projektus: Dziesmu svētku estrāde Mežaparkā, Dzintaru koncertzāles piebūve, Rīgas kinostudija, Rīgas Doma koncertzāle. Pateicoties Voldemāra Kalpiņa, Latvijas PSR kultūras ministra, iniciatīvai reabilitāciju piedzīvoja Rīgas Brāļu kapi.
Laikā, kad Voldemārs Kalpiņš bija Tenisa federācijas priekšsēdētājs, tika uzcelti tenisa korti Rīgā un Jūrmalā. Laikā, kad viņš bija Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja direktors, iekārtoti vai pilnveidoti gandrīz visi šobrīd esošie rakstnieku muzeji.

Voldemāra Kalpiņa personība un veikums ir guvuši atšķirīgu vērtējumu padomju laika ideoloģijas un realizēto kultūras projektu ilgtspējas redzējumā. Tādēļ vairāk nekā septiņdesmit laikabiedru liecinājumi veido nozīmīgu, gana daudzšķautņainu viedokļu kopumu: šeit nav politkorektu frāžu, bet dzīvs skatījums, savu viedokli paust bija dota iespēja ikvienam, kurš to vēlējās, – gan atbalstītājiem, gan oponentiem.

Grāmatā apkopotas mūziķu (Raimonds Pauls, Oļģerts Grāvītis, Tālivaldis Deksnis u.c.), mākslinieku (Džemma Skulme u.c.), rakstnieku (Jānis Peters, Māra Zālīte u.c.), teātra darbinieku (Oļģerts Kroders, Zigrīda Stungure, Lilija Dzene, Mudīte Šneidere u.c.), kinodarbinieku (Jānis Streičs, Rolands Kalniņš u.c.), tenisa entuziastu (Gvido Zemribo u.c.) un muzeja darbinieku (Līvija Volkova, Silvija Geikina, Tatjana Vlasova, Māra Enģele u.c.) atmiņas par Voldemāru Kalpiņu. Tajā ietverti arī Voldemāra Kalpiņa darbību raksturojoši dokumenti, vēstules un fragmenti no viņa dienasgrāmatas, iekļautas dažas nozīmīgākās Voldemāra Kalpiņa publikācijas un pirmpublicējumā – fotogrāfijas no ģimenes albuma.

Grāmatas sastādītājs – kultūrvēsturnieks Andrejs Grāpis, mākslinieks – Kaspars Perskis.

Grāmata nākusi klajā apgādā PILS un izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes finansiālu atbalstu.