Apsver iespēju ieviest daļējas darbnespējas lapas. Ko tas nozīmētu praksē?

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure rosina apsvērt daļējas darbnespējas lapas ieviešanu, kas ļautu cilvēkam atveseļošanās laikā pakāpeniski atsākt strādāt, vēsta Latvijas Radio.
Darba nespējas lapa

FOTO: Shutterstock.com

Darba nespējas lapa

Pašreizējais regulējums neparedz daļējas darbnespējas noteikšanu - saņemot slimības pabalstu, cilvēks nedrīkst strādāt un gūt darba ienākumus. Nicmanes-Aišpures ieskatā pašreizējā kārtība nav pilnvērtīga, īpaši ilgstošas slimošanas gadījumos. Pakāpeniski atgūstot darbspējas, cilvēks varētu strādāt nepilnā apjomā, bet pārējā laikā turpināt ārstēšanos un rehabilitāciju. Par paveikto darbu maksātu darba devējs, savukārt par laiku, kurā cilvēks vēl nav darbspējīgs, viņš saņemtu slimības pabalstu.

LĢĀA vadītāja novērojusi, ka cilvēki nereti darbā atgriežas pārāk ātri, jo nevar atļauties ilgstoši nestrādāt vai baidās zaudēt darbu. Tādējādi viņi neļauj sev pilnībā atveseļoties, kas ilgtermiņā var kaitēt veselībai. Tas īpaši varētu attiekties uz traumu un onkoloģijas pacientiem.

Asociācijas vadītājas vērtējumā daļēja darbnespējas lapas ieviešana ļautu cilvēkam saglabāt saikni ar darbavietu un pakāpeniski atgriezties darba tirgū. Ieguvēja būtu arī valsts, jo tai samazinātos izdevumi slimības pabalstiem.

Reklāma
Reklāma

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs Latvijas Radio kā iespējamos sarežģījumus šādai iecerei minēja darba plānošanu, daļēji darbnespējīgā darbinieka aizvietošanu un darba laika uzskaiti. Viņš norādīja, ka līdzīgi risinājumi pastāv Somijā un Zviedrijā, kur darba organizēšana lielā mērā tiek risināta, darba devējam un darbiniekam savstarpēji vienojoties.

Priekšlikums par daļēju darbnespēju līdz šim nav bijis Labklājības ministrijas (LM) darbakārtībā, šāda modeļa ieviešana būtu konceptuāli jauns sociālās apdrošināšanas risinājums, kam nepieciešama padziļināta starpnozaru izvērtēšana, vēstīja Latvijas Radio. Būtu jāizstrādā vienoti medicīniskie kritēriji un jāpārskata slimības pabalsta aprēķināšanas kārtība. Tāpat būtu jāvērtē iespējamie riski un administratīvā sloga pieaugums, jautājumu skatot saistībā ar veselības aprūpes, rehabilitācijas, invaliditātes noteikšanas, darba tiesību un sociālās apdrošināšanas regulējumu.

Saistītie raksti