Piespiedu veģetārisms – augsto pārtikas cenu dēļ cilvēki spiesti atteikties no gaļas

Pārtikas cenu kāpums Latvijā joprojām ir jūtams - lielākā daļa iedzīvotāju saskaras ar nepieciešamību pielāgot savus patēriņa paradumus un rūpīgāk plānot iepirkumus. Kopumā 25% aptaujāto atzīst, ka pārtikas izdevumi būtiski pieauguši, bet vēl 30% tos raksturo kā "nedaudz pieaugušus". Vēl 23% norāda, ka izdevumi ir auguši, taču viņi joprojām var atļauties iegādāties visu kā iepriekš. Tikmēr 18% iedzīvotāju nav novērojuši būtiskas izmaiņas, bet tikai 3% saka, ka pārtikas tēriņi pat samazinājušies.

Aptaujas dati skaidri parāda, ka pārtikas cenu kāpums joprojām ir jūtams teju katrā mājsaimniecībā - lai gan daļa cilvēku spējuši saglabāt līdzšinējos pirkšanas paradumus, arvien vairāk iedzīvotāju ir spiesti rūpīgāk plānot iepirkumus un izvērtēt produktu cenas.

Ekonomists: iedzīvotāji joprojām tērē piesardzīgi, lai gan ienākumi aug

"Inflācija Baltijas valstīs šogad saglabājas augstāka nekā vidēji eirozonā, kur tā ir aptuveni 2%. Latvijā un Lietuvā tā pārsniedz 4%, bet Igaunijā - 5%. Latvijā cenu spiedienu īpaši veicinājis pārtikas, ar mājokli saistītie izdevumi un energoresursu sadārdzinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu," atklāj Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists.

K. Purgailis skaidro, ka neskatoties uz to, ka patērētāju noskaņojums kopumā ir uzlabojies - gada sākumā to ietekmēja ģeopolitiskā nenoteiktība, bet no otrā ceturkšņa vērojams pieaugošs optimisms, iedzīvotāju finanšu paradumi joprojām liecina par piesardzību un patēriņa izaugsme joprojām ir mērena. To apliecina arī mazumtirdzniecības dati - apgrozījums septembrī pieauga par 2,6%.

"Statistika atklāj pretrunu starp iedzīvotāju finansiālajām iespējām un viņu patēriņa paradumiem. Lai gan banku kontos pieaug uzkrājumi, daudzi izvēlas atlikt lielākus pirkumus un rūpīgāk plāno izdevumus. Nauda netiek aktīvi ieguldīta ekonomikā, un tās aprite palēninās. Īpaši jūtami tas redzams pārtikas patēriņā - izdevumu pozīcijā, ar kuru cilvēki saskaras ik dienu. Pat neliels cenu kāpums rada sajūtu, ka "viss ir dārgāks", un iedzīvotāji intuitīvi sāk atteikties no mazāk nepieciešamiem vai gardēžu jeb premium segmenta pārtikas produktiem. Turklāt daļa ienākumu pieauguma gada aukstajā sezonā aiziet komunālajiem maksājumiem, atstājot mazāk brīvo līdzekļu ikdienas patēriņam," saka K. Purgailis.

Sievietes un vidējā vecuma iedzīvotāji visbiežāk izjūt pārtikas cenu pieaugumu

Dati rāda, ka sievietes biežāk nekā vīrieši izjūt nepieciešamību ierobežot savus pirkumus - no daļas produktu atteikušās 26% sieviešu salīdzinājumā ar 24% vīriešu.

Visizteiktāk izdevumu pieaugumu jutuši iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem - šajā grupā 30% norāda, ka pārtikas tēriņi būtiski palielinājušies.

Savukārt jaunieši līdz 29 gadiem situāciju vērtē salīdzinoši vieglāk - 41% atzīst, ka izdevumi nedaudz pieauguši, bet tikai katrs piektais izjūt būtisku cenu kāpumu.

Seniori vecumā no 60 līdz 74 gadiem biežāk uzsver, ka, lai arī izdevumi ir pieauguši, viņi joprojām spēj uzturēt savus ierastos iepirkumu paradumus (28%).

Latgalē pārtikas cenu kāpums jūtams visvairāk

Reģionālie aptaujas dati rāda, ka visizteiktāk pārtikas cenu kāpumu izjūt Latgales iedzīvotāji - 30% no aptaujātajiem atzīst, ka bijis jāatsakās no daļas ierasto produktu.

Arī Kurzemē situācija ir līdzīga - 28% iedzīvotāju norāda uz būtisku izdevumu pieaugumu, kamēr Rīgā un Vidzeme šis rādītājs ir aptuveni 24%.

Savukārt Zemgale izceļas ar pretēju tendenci - šeit 6% iedzīvotāju ziņo par izdevumu samazinājumu, kas ir augstākais rādītājs valstī.

Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada oktobrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.