Kāpēc ir svarīgi bērnam skaidrot Brīvības pieminekļa nozīmi

Kā Latvijā svin valsts svētkus?

Kopumā Latvijas iedzīvotāji visbiežāk valsts svētkus pavada kopā ar ģimeni - to norāda 46% aptaujāto. Šī tradīcija ir vienojoša neatkarīgi no vecuma, tomēr visbiežāk, proti, 52% gadījumu, ģimenes lokā valsts svētkus svin cilvēki vecumā no 18-29 gadiem, retāk jeb 41% gadījumu - cilvēki vecumā no 50-59 gadiem.

18% iedzīvotāju piedalās lāpu gājienos, piemēram, savā pilsētā. Tā visbiežāk norādījuši cilvēki vecumā no 18-29 gadiem - 27%. Arī militāro parādi attālināti televīzijā vai klātienē vēro 18% aptaujāto - turklāt seniori vecumā no 60-74 gadiem biežāk nekā citi vēro militāro parādi - 21%.

No visiem aptaujas respondentiem tikai 10% valsts svētku laikā dodas pie Brīvības pieminekļa un noliek svecītes pie Rīgas pils mūra vai Brāļu kapos. Tikmēr 33% atbildējuši, ka valsts svētku laikā patriotiskās aktivitātēs nepiedalās vispār.

Ir svarīgi veidot savas Valsts svētku svinēšanas tradīcijas

Turpina Evija Matveja, BTA valdes locekle: "BTA apdrošina Brīvības pieminekli jau daudzus gadus, un tā mums ir ne tikai iespēja apliecināt cieņu pret Latvijas vēsturi un cilvēkiem, kuri to radījuši un sargājuši, bet arī veids, kā katru gadu varam izcelt šī simbola nozīmi ikvienam no mums. Valsts svētku tradīcijas mēs veidojam visi kopā - ar savu attieksmi, rīcību un vēlmi saglabāt to, kas mūs vieno. Patriotiskas tradīcijas, atzīmējot valsts svētkus, apvieno cilvēkus un atgādina, ka brīvība un drošība nav pašsaprotamas vērtības, īpaši esošajos ģeopolitiskajos apstākļos."

Tāpat kā valstī kopumā, arī reģionos svētku svinēšanai priekšroka tiek dota ģimenes lokam - Vidzemē to norādījuši 54% aptaujāto, Kurzemē 47%, Rīgā 45%, Latgalē 43% un Zemgalē - 41%. Lāpu gājienos visbiežāk piedalās Vidzemē (31%) un Kurzemē (29%), kamēr Rīgā šī aktivitāte ir būtiski zemāka - tikai 7%. Arī militāro parādi visbiežāk vēro Vidzemē (22%), aiz tās seko Zemgale (19%) un Kurzeme (16%), savukārt Latgalē un Rīgā šis rādītājs ir attiecīgi 15% un 17%. Rīgā ir visaugstākais to iedzīvotāju īpatsvars, kuri valsts svētku pasākumos nepiedalās vispār - 40%, kamēr Vidzemē tādu ir tikai 20%.

Par Brīvības pieminekļa nozīmi jaunajai paaudzei stāsta 22% iedzīvotāju

Aptaujā atklājies, ka tikai 22% aptaujāto iedzīvotāju ir skaidrojuši Brīvības pieminekļa nozīmi saviem un savu radu bērniem, savukārt 28% to ir pieminējuši valsts svētku kontekstā, taču bez plašāka skaidrojuma. 39% atzīst, ka par pieminekļa nozīmi nestāsta vispār, uzskatot, ka to vajadzētu darīt kādam citam, piemēram, izglītības iestādēm.

Savukārt reģionos par Brīvības pieminekli un tā nozīmi visbiežāk jaunajai paaudzei stāsta vidzemnieki (26%) un kurzemnieki (25%), kamēr Latgalē to dara tikai 18% un Zemgalē - 19%. Rīgā pieminekļa nozīmi skaidro 22%, un Rīgā arī ir visaugstākais rādītājs - 42% cilvēku -, kuri norāda, ka tas būtu jādara kādam citam, piemēram, izglītības iestādēm.

"Valsts simbolu nozīmi bērniem un jauniešiem var skaidrot ne tikai skolā, bet arī ģimenē vai ikdienas sarunās - tā ir mūsu visu kopīgā atbildība. Brīvības piemineklis nav tikai vēsturisks objekts, tas ir dzīvs simbols, kas iedvesmo un atgādina, cik dārga ir brīvība. Mūsu uzdevums ir rūpēties, lai šī drošība būtu arī praktiski nodrošināta, jo, aizsargājot pieminekli, mēs sargājam daļu no Latvijas identitātes. Tāpēc BTA ar lepnumu turpina tradīciju, un šogad jau 22. reizi pēc kārtas pasniegsim apdrošināšanas polisi Brīvības piemineklim - kā cieņas un rūpju apliecinājumu tam, kas vieno mūs kā tautu," stāsta E. Matveja.