Nākamajai Saeimai iesniedz Mana Balss iniciatīvu par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību

Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2019-33-01 Latvijas likumdevējam deva uzdevumu – nodrošināt visu ģimeņu, t. sk. ārpus laulības kopā dzīvojošo pāru juridisko, ekonomisko un sociālo aizsardzību. Nodrošinot Satversmes tiesas sprieduma izpildi, Tieslietu ministrijas paspārnē tika izstrādāts Civilās savienības likums, ar kuru tiktu izveidots tiesiskais regulējums, kas paredz ikvienai personai iespēju noslēgt civilo savienību ar citu personu, ar kuru tā veido kopīgu mājsaimniecību. Taču likums tā arī netika pieņemts 13. Saeimā, apstājoties 3.lasījumā. 

Kā rezultātā 28 viendzimuma ģimenes bijušas spiestas lūgt ģimenes fakta konstatāciju tiesas ceļā, no kurām jau 16 atzīstas. 

“Likumdevējs ir klaji ignorējis un neizpildījis divus Satversmes tiesas par visu ģimeņu aizsardzību. Nespējot pieņemt regulējumu ārpuslaulībā dzīvojošo ģimeņu aizsardzībai, likumdevējs ir parādījis, ka neciena vai līdz galam neizprot Latvijas valsts pamalikumu – Satversmi. Nav iedomājams, ka likumdevējs izvēlas, kurus spriedumus pildīt, bet kurus nē. Tas nav labs signāls ne tikai likuma atbalstītājiem, bet visai sabiedrībai kopumā, jo selektīva spriedumu izpilde apdraud mūsu visu tiesības. Vēlreiz aicinām prezidentu steidzami iesaistīties jautājuma risināšanā, lai atrisinātu turpat 30 gadu ilgas diskusijas un beidzot tiktu nodrošinātas Satversmē minētās tiesības visiem Latvijas iedzīvotājiem,” skaidro Kaspars Zālītis, kustības “Dzīvesbiedri” vadītājs. 

Iniciatīvas “Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību” mērķis  ir aicināt likumdevēju pieņemt Dzīvesbiedru likumu - tiesisko regulējumu ārpus laulības savienībā dzīvojošu pāru tiesiskai atzīšanai un sociālajai aizsardzībai. Iniciatīvas iesniedzēji kustība “Dzīvesbiedri” aicina likumdevēju ieviest jēdzienu "dzīvesbiedri" un "dzīvesbiedru savienība" Latvijas tiesību aktos, kas apzīmētu pastāvīgi kopā dzīvojošus cilvēkus un divu cilvēku kopdzīvi, kuri nedzīvo laulībā, bet atrodas kopdzīvē un uzskata sevi par ģimenes locekļiem.

Likumdošanas iniciatīva paredz iespēju noslēgt dzīvesbiedru līgumu notariālā akta kārtībā, kas regulētu dzīvesbiedru personiskās un mantiskās attiecības, kā arī noteiktu gadījumus, kuros pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, aizsargājot šo personu tiesības uz ģimenes dzīvi.

Tāpat aicināts nodrošināt dzīvesbiedru pāriem iespēju reģistrēt savas attiecības atvieglotā kārtībā, paredzot attiecību reģistrēšanu pie zvērināta notāra, tai skaitā izmantojot notāru attālināto pakalpojumu iespējas – "digiNotārs".

“Likumdevējam būtu jāparedz tiesisks regulējums tiem gadījumiem, kad nelaulāti pāri nav reģistrējuši savas attiecības rakstiski, tomēr pāra attiecībām ir ģimenes dibināšanas raksturs,

piemēram, kopīga bērnu apgādība, kopīgas mājsaimniecības uzturēšana vai ilgstošas faktiskās attiecības. Šādos gadījumos pāriem ir jābūt tiesībām tikt atzītiem par ģimeni un izmantot no tā izrietošās tiesības uz ģimenes aizsardzību,” norāda Kaspars Zālītis. 

Tāpat likumdevēji aicināti sakārtot normatīvo regulējumu, kas nodrošina pabalstus visām ģimenēm, nodokļu atvieglojumus, īres tiesību pārņemšanu, mantošanas jautājumus un citas līdzīga rakstura lietas.

Parakstu vākšana par iniciatīvu “Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību” tika uzsākta 2020.gada 1. oktobrī pēc tam, kad Saeimas Ētikas, mandātu un iesniegumu komisija noraidīja iepriekšējo iniciatīvu par viendzimuma pāru reģistrēšanu, kuru bija parakstījuši vairāk nekā 10 000 cilvēki. Pirmajās 24 stundās savākts vairāk nekā 4 000 parakstu, kas tajā brīdī bija lielākais pirmās diennakts balsojums “Mana Balss” pastāvēšanas vēsturē. 

* Pirmo partneratticību likumu pieņēma Dānijā 1989. gadā, līdz šim Latvija ir viena no piecām ES dalībvalstīm, kurās nepastāv nekāds regulējums nedz nereģistrētas kopdzīves regulējumam, nedz viendzimuma pāru tiesiskai aizsardzībai. Šāds likums jau ilgstoši pastāv Igaunijā.