Nāves spriedums: zāles, kas ļauj dzīvot, ir, bet nav pieejamas

Aktualizējot jautājumu par cilvēka dzīvības vērtību, 2021. gada krūts vēža kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” ietvaros tiek runāts par situāciju, kādā atrodas metastātiska HER2 pozitīva krūts vēža pacientes. Zāles ir, taču valsts tās nekompensē.

FOTO: Publicitātes foto

Apmēram puse sieviešu, kuras slimo ar krūts vēzi, ir darbspējas vecumā un vairumam no viņām ir ģimenes un mazi bērni.

Sevišķi agresīva krūts vēža forma

Latvijā ik gadu tiek reģistrēti aptuveni 1100 jauni krūts vēža gadījumi. No tiem 17–18% ir HER2 pozitīvs krūts vēzis, kam raksturīga daudz straujāka vēža šūnu dalīšanās un vairošanās. Šī ir viena no agresīvākajām un ātri progresējošām krūts vēža formām, kas salīdzinoši bieži mēdz radīt metastāzes jeb vēža izplatīšanos ne vien krūts audos, bet arī citur ķermenī.

 

Ārstēšanas iespējas Latvijā un citviet Eiropā

HER2 pozitīvu krūts vēzi var efektīvi ārstēt un kontrolēt ar anti-HER2 zālēm jeb medikamentiem, kas kavē vēža šūnu augšanu. Kaut arī Latvija pēdējos gados ir uzsākusi šo medikamentu kompensāciju, mēs joprojām ievērojami atpaliekam no pārējās Eiropas. 

Mums nepietiek naudas, lai palīdzētu visiem, tāpēc smagāk slimās pacientes tiek atstātas aiz svītras.

Pacientēm ar agrīnu HER2 pozitīvu krūts vēzi Latvijā tiek apmaksāts viens no trim Latvijā šobrīd pieejamiem anti-HER2 medikamentiem. Pacientēm ar metastātisku HER2 pozitīvu krūts vēzi kā 1. līnijas jeb pirmās izvēles terapiju valsts apmaksā divus specifiskos anti-HER2 medikamentus, bet pacientēm, kurām slimība progresē, specifiska anti-HER2 mērķterapija nav pieejama. 
Citviet Eiropā, tai skaitā Igaunijā un Lietuvā, šāda specifiskā 2. līnijas terapija jeb terapija, kas tiek izmantota, ja pirmās izvēles terapija nepalīdz, tiek kompensēta no valsts budžeta līdzekļiem, līdz ar to arī smagi slimām pacientēm tiek dota iespēja kontrolēt slimību un pagarināt dzīvildzi.

 

Iespēja dzīvot ilgāk bez slimības progresijas 

Līdz ar inovatīvo medikamentu ienākšanu arvien lielākam skaitam krūts vēža pacientu dzīvildze sasniedz 5 gadus vai vairāk. Analizējot datus par visiem krūts vēža pacientiem, 2010. gadā 5 gadu dzīvildze bija 62% pacientu, bet 2019. gadā jau 72% pacientu. Pagarinot pacientu dzīvildzi, ievērojami samazinās slimības radītais ekonomiskais slogs, jo cilvēki ilgāku laiku var palikt ekonomiski un sociāli aktīvi.  

Ārstējot tikai ar ķīmijterapiju metastātiska HER2 pozitīva krūts vēža pacientes, kurām slimība progresē, vidējā pacientu dzīvildze ir 10-15 mēneši.*

 

Reklāma
Reklāma

Vai ir vērts ārstēt tos, kurus nevar izārstēt?

Dažkārt, diskutējot par finansējuma izlietojumu onkoloģijas pacientiem, tiek uzdots jautājums – vai ir vērts tērēt naudu tiem, kurus nevar izārstēt, bet var vien paildzināt viņu dzīvildzi? Uz šo jautājumu nedrīkst skatīties tikai no ekonomiskā izdevīguma viedokļa, jo cilvēka vērtība nav mērāma tajā, cik naudas viņš ienes vai aiznes no valsts budžeta. 
Apmēram puse sieviešu, kuras slimo ar krūts vēzi, ir darbspējas vecumā un vairumam no viņām ir ģimenes un mazi bērni. Brīdī, kad kāda no šīm sievietēm priekšlaicīgi aiziet no dzīves, kāds zaudē mammu, sievu, māsu vai meitu. 

Iespēja nodzīvot gadu vai divus ilgāk nav izmērāma naudā. Kāda krūts vēža paciente šajā laikā sagaida, kā viņas bērns pasaka pirmos vārdus, uzsāk vai pabeidz skolas gaitas, apprecas vai dāvā mazbērnus. 

Turklāt, katrs gads, ko sievietes iegūst, dod viņām cerību, ka šajā laikā tiks atklātas jaunas pretvēža zāles. Mūsdienās medicīna attīstās ļoti strauji un pacientēm var rasties iespēja piedalīties jaunāko medikamentu klīniskajos pētījumos.

Stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” onkoloģe-ķīmijterapeite, LU asociētā profesore Alinta Hegmane: “Kaut arī HER2 pozitīvs krūts vēzis ir viens no agresīvākajiem krūts vēža tipiem, pateicoties anti-HER2 inovatīvajiem medikamentiem tieši šī vēža tipa  pacientēm pēdējos gados ir pagarinājusies dzīvildze un uzlabojusies prognoze. Iepriekš ārstētas pacientes, kurām slimība ir progresējusi, saņemot atbilstošus medikamentus, var turpināt pilnvērtīgi dzīvot vēl vairākus gadus. 

Manā praksē ir viena jauna paciente, kurai sākotnēji tika konstatēts 4. stadijas HER2 pozitīvs krūts vēzis ar metastāzēm galvas smadzenēs, aknās un plaušās. Viņa jau trešo gadu saņem terapiju, un viņas stāvoklis šobrīd ir labāks, nekā uzsākot terapiju. 

Tas viss ir pateicoties medikamentiem. Bez tiem prognoze ir ļoti slikta. Turklāt medikamentus būtu jālieto ne vien pie metastātiska vēža, bet arī profilaktiski pirms un pēc operācijas, jo tad ir liela varbūtība, ka šis vēzis neprogresēs un nemaz nekļūs metastātisks.” 
Jautājums par finansējuma palielināšanu onkoloģijai ir jautājums par vērtībām un attieksmi. Ja gribam, lai iedzīvotāji ir lojāli valstij, maksā nodokļus un uzņemas kolektīvo atbildību, arī valstij ir jāizturas līdzīgi pret ikvienu iedzīvotāju.  
“Diemžēl Latvijā HER2 pozitīva krūts vēža pacientēm, kurām pēc sākotnējās ārstēšanas slimība progresējusi, valsts nekompensē viņām vajadzīgos medikamentus. Mēs, protams, rakstām konsīlija slēdzienus un sakām, lai pacientes vēršas NVD, tomēr pārsvarā nāk atteikumi. Un tad atliek vien vērsties ziedot.lv. Ir labi, ka sabiedrība atbalsta onkoloģijas pacientus, bet tā nav normāla prakse. Pacientiem nebūtu jāpļaujas uz sabiedrības ziedojumiem un jāgaida – izdosies vai neizdosies savākt nepieciešamos līdzekļus. Tā tomēr ir valsts atbildība. Valstij būtu jāsaprot, ka katra cilvēka dzīvība ir vērtība, neatkarīgi no tā, cik vecs ir pacients,” situāciju Latvijā komentē asoc. prof. Hegmane.

 

* Klīniskā pētījumā ir pierādīts, ka, ārstējot šīs pacientes ar ķīmijterapijas zālēm, 2. līnijas terapijai vidējais laiks līdz slimības progresijai bija 9,6 mēneši un kopējās dzīvildzes mediāna tika pagarināta līdz 30 mēnešiem, tātad pacientu dzīvildze pagarinās vidēji par 15 mēnešiem.