Klātienes mācību atsākšanai jaunākajām klasēm ņems vērā papildu kritērijus

Pašvaldības, kuru 14 dienu Covid-19 saslimstības kumulatīvais rādītājs ir līdz 250 uz 100 000 iedzīvotājiem, tiks vērtētas pēc papildu kritērijiem klātienes mācību rīkošanai sākumskolas klasēm, piektdien lēma Ministru kabinetā.
Klātienes mācību atsākšanai jaunākajām klasēm ņems vērā papildu kritērijus

FOTO: Unsplash.com

Ministri vienojās, ka atsevišķos gadījumos, vadoties no epidemioloģiskajiem apstākļiem, kas mazina Covid-19 izplatības riskus, mācību procesu klātienē 1.-4. klasē var nodrošināt arī tad, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 200, bet ne vairāk kā 220, lemjot par klātienes mācību atsākšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā. 

Savukārt, ja saslimstības rādītājs ir ne vairāk par 250, var lemt par klātienes mācību turpināšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā. Situācijas izvērtējums tiks balstīts uz vairākiem epidemioloģiskajiem kritērijiem, to skaitā jaunatklāto Covid-19 gadījumu ģeogrāfiskais sadalījums, to sasaiste ar konkrētām iestādēm, uzņēmumiem, mājsaimniecībām, pasākumiem, vienlaikus vērtējot tos kontekstā ar iespējamu ietekmi uz izglītības procesa organizāciju.

 

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konsultācijām ar reģionālās ekonomiskās ģeogrāfijas ekspertiem kā papildu kritērijs noteikts incidences un prevalences rādītāji pa vecuma grupām administratīvā teritorijā, lai noteiktu infekcijas virzītājus. Ja saslimstību virza vecāka gada gājuma cilvēki, tad pamatots esot uzskats, ka tas nav saistīts ar izglītības procesu.

Iespēju vērtēs arī pēc tā, kādi transmisijas gadījumi ir identificējami mājsaimniecībās: no vecākiem uz bērniem, vai otrādi. Ja prevalē pirmais veids, tad skolas slēgšanai nebūs nekādas pozitīvas ietekmes uz šo transmisijas ceļu. 

Paredzēts analizēt saslimšanas diagnostiku pa vietām - vai tā ir dzīves, vai darba vieta -, kā arī tiks skaidrots atklāto gadījumu saistība ar institucionālās aprūpes iestādēm. 

 

Reklāma
Reklāma

Vērtēs arī uzliesmojumus ražotnēs, kā arī sekojošo karantīnas pasākumu efektivitāti un epidemioloģisko izsekojamību. Ja veikta aptverošā testēšana, tad to ietekme uz atbilstoši organizētu izglītības procesu ir maza, ja tiek nodalītas mājsaimniecības, kurās ir inficētās personas. 

Analizēs arī absolūto pozitīvo testa gadījumu skaitu un aktīvo slimības gadījumu skaitu. Ja tas ir mazs absolūtos skaitļos, risku iespējams efektīvi kontrolēt.

IZM noteikusi, ka turpmāk pašvaldību atbilstību "drošas skolas" principam vērtēs arī pēc veikto testu skaitu un pozitīvo testu īpatsvaru administratīvajās teritorijās, īpaši rutīnas testu skaits. Ja tas ir liels, tad epidemioloģiskā drošība paaugstinās, pat ja tiek atklāts vairāk pozitīvo testu gadījumu - tas samazina bīstamo asimptomātisko inficēto personu skaitu.

 

Tāpat tiks ņemts vērā novada ģeogrāfiskie faktori, izglītības iestāžu novietojums relatīvi pret atklāto gadījumu ģeogrāfisko izvietojumu, kā arī atklātie gadījumi speciāla veida iestādēs un organizācijās, kuras nevar radīt tiešu saslimstības risku izglītības iestādēs.