Kas mainīsies mūsu dzīvē 2021. gadā? Būtiskākās izmaiņas, kas skars visus: algas, nodokļi, pensijas, pabalsti, ceļošana un daudz kas cits…

Jaunajā, 2021. gadā ieviestās izmaiņas skars praktiski visus Latvijas valstspiederīgos gan tēvzemē, gan diasporā. Sākot no tā, ka būs lielāka minimālā alga un pensijas un beidzot ar to, ka būs izmaiņas ikdienas dzīves ritumā gan tiem, kuriem novadu reformas rezultātā būs jāmaina adrese, gan jāpiemērojas dzīvei ārpus Eiropas Savienībai Lielbritānijā. Šis tas paliks dārgāks, bet uz lielu cenu samazinājumu nevaram cerēt.

 

FOTO: Shutterstock.com

Jaunus vīrusus nākamajā gadā negaidīsim

Tomēr būs jāmaina daudzi paradumi. Piemēram, Lielbritānija būs pilnībā noslēgusi breksita procesu un tas ietekmēs gan tur desmitiem tūkstošu dzīvojošos latviešus, gan viņu radus un draugus tēvzemē, kuri vēlēsies turpināt uzturēt savstarpējos sakarus. Izmaiņas arī mazajos novados dzīvojošajiem, jo gada vidū notiks pašvaldību vēlēšanas, kā rezultātā likvidēs vietējo vietvaru domes.

Šis tas kļūs arī dārgāks: alkohols, cigaretes, atkritumu apsaimniekošana, veco auto reģistrācija. Mazliet samazināsies rēķini par elektrību. Sarežģīsies dzīve patentmaksātājiem, mikrouzņēmumu īpašniekiem un autoratlīdzību saņēmējiem – viņiem nāksies koriģēt savus biznesa plānus. Jauns.lv apkopoja būtiskākās izmaiņas, kas mūs sagaida 2021. gadā.
 

Turpinās Covid-19 ierobežojumi un sāksies vakcinācija
Nākamā gada sākumā turpināsies Covid-19 ierobežošanas pasākumi. Tas nozīme, ka, ieejot jaunajā gadā, paliks spēkā visi tie ierobežojumi, kas ir pašlaik, un varbūt nāks klāt jauni. Lielā cerība ir jaunās vakcīnas.

Jau gada sākumā paredzēts vakcinācijas sākums. Pirmajā posmā vakcīnas tiks nodrošinātas medicīnas darbiniekiem - ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām un personām, kam ir tiešs kontakts ar Covid-19 pacientiem, un Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta darbiniekiem.

Otrajā posmā (sākot no februāra un marta) paredzēts vakcinēt ilgstošās sociālās aprūpes centru klientus un darbiniekus. Savukārt pēc tam, trešajā posmā - personas virs 60 gadu vecuma un personas ar hroniskām slimībām, bet ceturtajā posmā - operatīvo dienestu darbiniekus (piemēram, policistus, robežsardzes darbiniekus) un izglītības iestāžu darbiniekus. Plašāku sabiedrības vakcinēšanu plānots īstenot ne ātrāk kā 2021.gada otrajā ceturksnī.

Ārstniecības personu vakcinācija tiks nodrošināta ārstniecības iestādē vai iespējami tuvu darba vietai. Vakcinācija senioriem un personām ar hroniskām slimībām tiks nodrošināta iespējami tuvu dzīvesvietai - ārstniecības iestāžu vakcinācijas kabinetos. Kā un kur notiks vakcinācija, uzzināsim mazliet vēlāk.

Vakcinācija pret Covid-19 būs brīvprātīga un valsts apmaksāta.

Lielākas algas un pabalsti. Izmaiņas pensiju sistēmā
* Jau no jaunā gada pirmā mēneša par 70 eiro pieaugs minimālā alga - no 430 līdz 500 eiro mēnesī. Ja darba devējs darbiniekam, kurš strādā normālu darba laiku (pilnu slodzi) nenodrošinās minimālo algu, viņam varēs piemērot naudas sodu: fiziskai personai – no 86 līdz 114 naudas soda vienībām (no 430 līdz 570 eiro), juridiskai personai – no 50 līdz 1420 naudas soda vienībām (250 līdz 7100 eiro).

* Valsts minimālā vecuma un invaliditātes pensijas būs 136 eiro pašreizējo 80 eiro vietā.
 
* Invaliditātes pensija 1. grupas invalīdiem kopš bērnības palielināsies no 196,3 uz 260,8 eiro, 2. grupai - no 171,77 uz 228,2 eiro, bet 3. grupai - no 122,69 uz 163 eiro. Pārējiem invalīdiem: 1. grupai - no 128 uz 217,6 eiro, 2. grupai - no 112 uz 190,4 eiro, bet 3. grupai - no 80 uz 136 eiro mēnesī.

* Minimālais ienākumu slieksnis nākamgad no 64 eiro pieaugs līdz 109 eiro.

* Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts personām, kas sasniegušas pensijas vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju, kā arī personām ar invaliditāti būs 109 eiro apmērā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 136 eiro. Savukārt personām ar 1. invaliditātes grupu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā piemēros koeficientu un tas būs 152.60 eiro strādājošiem un 198 eiro nestrādājošiem, bet personām ar 2. invaliditātes grupu attiecīgi 130,80 un 156.96 eiro.

* Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā.

* Apgādnieka zaudējuma gadījumā gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, gan pensijas minimālais apmērs līdz bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanai tagad būs 136 eiro, bet no septiņu gadu vecuma – 163 eiro.

* Apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā vai bezdarbnieka pabalsta saņēmēja nāves gadījumā apbedīšanas pabalsta apmērs būs 327 eiro apmērā.

* Vecāku pabalstu (ne vairāk kā 700 eiro mēnesī)  turpinās izmaksāt, ja bērna vecāks ārkārtējās situācijas dēļ nevar atgriezties darbā. Persona, kurai piešķirtais vecāku pabalsta periods beidzas ārkārtējās situācijas laikā un kura šo apstākļu dēļ nevar atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina darbinieku vai iestājusies dīkstāve, var pieprasīt piešķirtā vecāku pabalsta izmaksu pēc tam, kad bērns sasniedzis viena gada vai pusotra gada vecumu. Pabalstu varēs turpināt izmaksāt par periodu līdz dienai, kad persona sāk gūt ienākumus, bet ne ilgāk kā līdz ārkārtējās situācijas beigām.

* Slimības palīdzības pabalstu par bērnu pieskatīšanu ar Covid-19 saistītu apstākļu dēļ no nākamā gada 1.janvāra varēs pieprasīt atkārtoti. Šāds pabalsts paredzēts līdz nākamā gada 30.jūnijam.

* Par trīs mēnešiem pieaugs vecums, no kura nākamgad varēs doties vecuma pensijā. Tagad tie būs 64 gadi. Turpmākajos gados šis vecuma slieksnis ikgadu turpinās pieaugt par trim mēnešiem, līdz 2025. gadā sasniegs 65 gadus. Līdz ar to no nākamā gada pieaugs arī vecums, no kura varēs doties priekšlaicīgā pensijā: tagad to varēs izdarīt no 62 gadiem.


Dārgāka tabaka, alkohols un vecs auto
* Tiks paaugstināts akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem: cigāriem un cigarillām (par 1000 gabaliem - no 95,2 eiro līdz 126 eiro); cigaretēm (par 1000 cigaretēm - no 78,7 eiro līdz 92,5 eiro); tabakai (par 1000 gramiem - no 75 eiro līdz 80,25 eiro, bet karsējamai tabakai – līdz 160 eiro). Tabakai nodoklis pieaugs no janvāra, bet cigaretēm no marta. Tas nozīmē, ka jau pavasarī cigarešu paciņa maksās dārgāk.

* Tāpat no 1. janvāra akcīzes nodoklis pieaugs arī alkoholam: alum ne mazāk kā 15,20 eiro par 100 litriem (tagad – 14,40 eiro); vīnam no 106 līdz 111 eiro par 100 litriem; pārējam alkoholam – no 1642 līdz 1724 par 100 litriem absolūtā alkohola (100% spirta). Tādējādi arī grādīgās dziras pudele veikalos izmaksās dārgāk

* Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz no 2021.gada ieviest  jaunu vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, ar mērķi novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā. Ja par jauna auto reģistrāciju būs jāmaksā daži desmiti eiro, tad par vecāku auto nodokļa likme varēs sasniegt pat vairāk nekā 700 eiro.

* Tāpat izmaiņas skars arī uzņēmējus, jo autobusu un kravas automobiļu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme būs atkarīga no to dzinēja izmešu līmeņa.


Nodokļu izmaiņas un biznesa plānu maiņa
* Par vienu procentpunktu tiks samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme: no tās par 0,5% darba devēja likme un par 0,5% darba ņēmēja likme.

* No 1200 uz 1800 eiro mēnesī tiks paaugstināts ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēros ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu.

* No 2021. gada jūlija iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie, būs 10% apmērā no ienākuma līdzšinējo piecu procentu vietā.

Reklāma
Reklāma

* Pakāpeniski plānots ierobežot mikrouzņēmuma (MUN) režīmu, attiecinot to tikai uz mikrouzņēmuma īpašnieku, palielinot likmi apgrozījumam un ieviešot citas izmaiņas. MUN nodokļa likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā būs 25%, bet apgrozījuma pārsniegumam virs 25 000 eiro gadā – 40%.

* Tiks ieviestas izmaiņas autoratlīdzību sistēmā. No 2021. gada 1. jūlija autoratlīdzību saņēmēji varēs izvēlēties kādu no trim nodokļu nomaksas veidiem: * kā līdz šim, izmantojot pašnodarbināto personu nodokļu nomaksas režīmu; * kā līdz šim, izmantojot darba ņēmēju vispārējo nodokļu nomaksas režīmu vai * jaunu iespēju, kas paredzēta autoratlīdzības saņēmējam, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējam. Šis modelis paredz, ka autoratlīdzības izmaksātājs pirms autoratlīdzības izmaksas veiks 25% nodokļa nomaksu no autoratlīdzības līdz 25 000 eiro gadā, bet virs 25 000 eiro - 40%.

* No 2021. gada tiek atcelts patentmaksas maksāšanas režīms, saglabājot vienīgi samazinātās patentmaksas iespēju vecuma pensionāriem un personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti (samazinātā patentmaksa ir 17 eiro gadā vai deviņi eiro pusgadā). 2021. gadā tie nodokļu maksātāji (fotogrāfi, floristi, amatnieki un tamlīdzīgi), kas patentmaksas maksājumu par 2021. gadu ir veikuši līdz 2020. gada 31. decembrim, patentmaksas režīmu varēs piemērot arī 2021. gadā laika periodā, par kādu tika veikta patentmaksa, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. decembrim.


Dārgāki atkritumi un gāze, lētāka elektrība, sarežģītāks pasts
* Turpmākajos gados pakāpeniski palielināsies dabas resursu nodokļa likme. Tās paaugstināšanās ietekmēs arī maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Nākamgad nodokļa likme no 50 eiro par atkritumu tonnu celsies līdz 65 eiro. Katram atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam maksa par nešķiroto atkritumu izvešanu paaugstināsies savādāk, bet tā noteikti būs. Piemēram, maksa par 0,24 m3 atkritumu konteinera, ko pārsvarā izmanto privātmāju saimnieki, izvešana Ādažos celsies no 4,16 uz 4,44 eiro, bet Babītē no 4,09 uz 4,34 eiro. Tātad, jārēķinās, ka viena konteinera izvešana sadārdzināsies par 25-30 centiem. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “ZAAO” informē, ka maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu paaugstināsies vidēji par 5%.

* “Latvijas gāzes” dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2021. gada janvāra atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 5,5% līdz 9,4%. Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, tas pieaugs par 5,5% - no 0,47365 eiro līdz 0,49949 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem, gala tarifs kāps par 5,9% - no 0,43745 eiro līdz 0,46328 eiro par kubikmetru. Mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, tarifs palielināsies par 9,4% - no 0,27501 līdz 0,30084 eiro kubikmetrā.

* Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinājusi jaunas elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) no 2021. gada 1.janvāra (obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu vidējā vērtība nākamajā gadā būs par 23% zemāka nekā pašlaik). Šo izmaiņu rezultātā lietotājiem no februāra ir gaidāmi zemāki elektroenerģijas rēķini. Vidēji mājsaimniecībai ar līdz 300 kWh elektroenerģijas patēriņu rēķins samazināsies par 4% (pie 100 kWh – par 0,65 eiro, pie 200 kWh patēriņa – par 1,32 eiro), bet pie 300 kWh patēriņa – jau par 5% jeb 1,97 eiro.

* No nākamā gada pasta sūtījumiem uz trešajām valstīm, ārpus Eiropas Savienības, būs jānorāda detalizētāks sūtījuma saturs. To nosaka Pasaules pasta savienības jaunie standarti ar mērķi paātrināt muitai nepieciešamās informācijas apmaiņu starp valstīm. Uz trešajām valstīm adresētajiem sūtījumiem būs maksimāli detalizēti jānorāda tajos ietverto preču apraksts - kāda prece tiek sūtīta, cik vienību ir konkrētajai precei, kāds ir katras preču grupas svars, vērtība un sūtījuma kopējais svars. Norādot sūtījuma saturu, būtu jāizvairās no vispārinājumiem, piemēram, apģērbs vai dāvanas, tā vietā norādot precīzu preci, piemēram, kokvilnas t-krekls, vilnas zeķes, sporta apavi, koka rotaļlietas, šokolādes konfektes un tamlīdzīgi.

Anglija ir aizslēgta, atslēga ir nolauzta
Šis populārais skaitāmpantiņš nākamgad kļūs īpaši aktuāls, jo Lielbritānija būs noslēgusi vairākus gadus ilgušo un mokošo breksita procedūru un nu mums Vindzoru monarhijas karaliste būs jāuzskata par tādu pašu trešās pasaules valsti kā Mongolija vai Kongo, tikai ar to atšķirību, ka ieceļošanai tajā nevajadzēs vīzu. Jaunā situācija ietekmēs pilnīgi visu, sākot ar pasta sūtījumu saņemšanu no Apvienotās Karalistes, gan studēšanu un strādāšanu šajā valstī. Visa aktuālā informācija par breksita procedūru un tā izraisītajām sekām atrodama Ārlietu ministrijas mājaslapas sadaļā “Breksits”.

Lūk, būtiskākie aspekti, kas jāņem vērā:

* ES pilsoņiem (tātad arī Latvijas), kuri turpmāk vēlēsies uzturēties  Apvienotajā Karalistē pastāvīgi (piemēram, strādāt vai studēt), pieteikumus uzturēšanās atļauju saņemšanai būs jāpiesaka jaunā, punktos balstītā imigrācijas sistēmā. Šī prasības attiecas arī uz tiem studentiem, kuri attālināti ir jau uzsākuši studijas šī gada rudenī, bet plāno ierasties tikai nākamgad.

* Būs beigusies brīva personu kustība starp ES un Lielbritāniju, un ES pilsoņiem vairs nebūs automātisku tiesību ilgstoši uzturēties un strādāt karalistē (uzturēšanās ilguma limits būs līdz sešiem mēnešiem pusgadam gada laikā – tūristiem un ciemiņiem).

* Tiem ES pilsoņiem, tai skatā Latvijas, kuri plāno pastāvīgi uzturēties pēc breksita pārejas perioda un būs ieradušies Apvienotajā Karalistē līdz šī gada 31. decembrim, jāreģistrējas pastāvīgā (settled) vai pagaidu (pre-settled) iedzīvotāja statusam līdz nākamā gada 30. jūnijam britu kompetentajā iestādē Iekšlietu ministrijā (Home Office).

* No nākamā gada par paciņu saņemšanu no Lielbritānijas būs jāmaksā nodokļi. Turklāt dārgāk izmaksās ne tikai iepirkšanās britu interneta veikalos, bet arī dāvanu sūtīšana. Par pirkumiem britu interneta veikalos ar vērtību virs 22 eiro būs jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, savukārt no 1. jūlija nodoklis būs jāmaksā par pilnīgi visiem pirkumiem. Ja pirkums interneta veikalā būs dārgāks par 22 eiro, paciņas saņēmējam būs jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis (tā likme – 21%), savukārt ja vērtība lielāka par 150 eiro – arī muitas nodoklis. Citādi noteikumi ir dāvanām. Ja vērtība ir līdz 45 eiro, nodokļi jāmaksā nav, ja virs – jāmaksā gan PVN, gan muitas nodoklis.

* No nākamā gadā ieceļošanai Apvienotajā Karalistē vairs nederēs Identifikācijas kartes (ID), bet derēs tikai pases. Tie ES pilsoņi, kuri būs dzīvojuši Apvienotajā Karalistē pirms 2020. gada 31. decembra un reģistrējušies pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusam, tomēr ID karti varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu vismaz līdz 2025. gada 31. decembrim.

 

Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes mainīs adresi
Izņemot lielās pilsētas, nākamgad robežas mainīs novadi: vieni tiks likvidēti, bet citi kļūs lielāki teritoriāli administratīvās reformas rezultātā. Līdz ar to 119 pašvaldību vietā nu būs 42 pašvaldības. 5. jūnijā notiks jauno pašvaldību vēlēšanas, kurās jaunās vietvaras nu būs jāizvēlas tikai no partiju sarakstiem (līdz šim mazākajās pašvaldībās tika pieļauts sarakstus iesniegt arī bezpartejiskām vēlētāju apvienībām). Šajās pašvaldību vēlēšanās vēlētājiem pirmo reizi tiks nodrošināta iespēja balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī savas pašvaldības iecirknī. Rīdziniekiem gan šīs vēlēšanas izpaliks, jo šogad notika ārkārtas galvaspilsētas domes vēlēšanas.
 
Tas nozīmē, ka daudziem provinces iedzīvotājiem tagad nāksies adresē mainīt novada nosaukumu un savas vietvaras mītni meklēt citā pilsētā. Tomēr tas nenozīmē, ka pašvaldības pakalpojumi būšot jāmeklē tālāk, mierina reformas īstenotāji: pašreizējo mazo novadu domes ēkās paliks lielāko pašvaldību “pakalpojumu centri”.
 

Informācija no portāla Jauns.lv