Starptautiskajā Pazudušo bērnu dienā aicina pievērst uzmanību seksuālās uzmākšanās riskam tiešsaistē

Ņemot vērā, ka šobrīd bērni un pusaudži ļoti daudz laika pavada interneta vidē, pastāv risks tikt apdraudētiem arī pašu mājās, neizejot no savas istabas. Ne visiem ir nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai pasargātu sevi tiešsaistē. Latvijas Drošāka interneta centrs Drossinternets.lv, Valsts policija un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija aicina vecākus un pedagogus izglītot bērnus un pusaudžus par seksuālas uzmākšanās risku tiešsaistē un rīcību, lai sevi pasargātu.

Ar saukli #DontBeAnEasyCatch (Neesi viegls upuris) Starptautiskajā pazudušo bērnu dienā aktualizējot seksuālās uzmākšanās tēmu, Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūra Europol aicina vecākus, pedagogus un plašāku sabiedrību pievērst uzmanību seksuālās uzmākšanās riskam tiešsaistē un izglītot bērnus un pusaudžus par to, kā rīkoties šādās situācijās, tādējādi pasargājot sevi no virtuālajiem varmākām. Jāpiezīmē, ka seksuālā uzmākšanās personām līdz 16 gadu vecumam Latvijā ir krimināli sodāma rīcība, neatkarīgi no tā, vai tā notikusi klātienē vai tiešsaistē. 

“Vēlos atgādināt vecākiem, ka, izmantojot publiski pieejamu kontu sociālajā tīklā, ikvienam, arī svešām personām, ir iespēja sazināties ar bērnu, tādējādi pakļaujot viņu seksuālās uzmākšanās riskam. Visbiežāk varmāka izliekas par vienaudzi un uzsāk draudzīgu sarunu ar upuri, izrādot pastiprinātu interesi un rūpes un tādējādi iemantojot viņa uzticību. Saruna internetā, kas sākumā šķiet kā draudzīga aprunāšanās, var viegli pāriet sarunā par seksu. Ja bērns nav brīdināts par šādu risku, tad, iespējams, jūtas ieinteresēts un glaimots par šādu uzmanību un turpina iesaistīties, domājot, ka saruna ir nekaitīga. Ir jāsaprot, ka seksuālās uzmākšanās tiešsaistē sekas var būt bērnam traumējošas – kailfoto vai video izspiešana, šantāža, pornogrāfijas rādīšana, bērna mudināšana satikties arī klātienē,” skaidro Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska. 

 

Visbiežāk varmāka izliekas par vienaudzi un uzsāk draudzīgu sarunu ar upuri, izrādot pastiprinātu interesi un rūpes un tādējādi iemantojot viņa uzticību. Saruna internetā, kas sākumā šķiet kā draudzīga aprunāšanās, var viegli pāriet sarunā par seksu. 

 

“Interneta vide ir tā vieta, kuru noziedznieki var izmantot savu seksuālo vēlmju apmierināšanai, tai skaitā veicot seksuālo uzmākšanos interneta vidē jeb “grooming”, kas ir noziegums. Dzimumnoziegumus interneta vidē visbiežāk veic pieauguši vīrieši, kuriem interesē bērni pirmspubertātes vecumā. Noziedznieki, kuri izmanto tiešsaisti, ir pietiekami elastīgi un izmanto dažādas iespējas, manipulācijas tehnikas, lai panāktu sev vēlamo rezultātu. Tāpat ir novērots, ka noziedznieki, uzsākot saraksti internetā ar bērnu, nereti uzdodas par uzrunātā bērna vienaudzi vai izveido vairākus viltus profilus sava mērķa ātrākai sasniegšanai,” skaidro Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics, papildinot, ka bērna pakļaušanās potenciālajam varmākam ir skaidrojama ar bērnu nepietiekamo spēju izvērtēt apdraudējuma riskus, kuri var rasties, komunicējot ar dažādām personām internetā.

“Ja bērns kļuvis par upuri, nereti palīdzība netiks meklēta, jo bērns var izjust lielu kaunu, vainas sajūtu, bezspēcību, bailes, pazemojumu un dusmas par notikušo – šīs emocijas arī ir galvenie iemesli, kādēļ bērns baidās vērsties pēc palīdzības. Vairākos gadījumos, zvanot uz Bērnu un pusaudžu Uzticības tālruni 116111, bērni teikuši, ka nevēlas, lai viņus nosoda, jo viņi uzticējušies svešiniekiem. Bērni baidās par notikušo runāt, jo tiks kritizēti un sodīti par to, ka nav ievērojuši piesardzību interneta vidē. Nereti bērni jūtas izmantoti, un tas rada grūtības uzticēties un veidot attiecības ar citiem, kā arī rodas pārliecība, ka situācija nav atrisināma – bērns jūtas kā slazdā. Šīs sajūtas arvien vairāk rada vientulības un izolācijas sajūtu, kas liedz meklēt palīdzību, savukārt, nesaņemot nepieciešamo atbalstu, bērns var sākt izrādīt paškaitējošu uzvedību, kā arī piedzīvot suicidālas domas,” skaidro Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktora vietniece Anda Sauļūna.
 

Bērni baidās par notikušo runāt, jo tiks kritizēti un sodīti par to, ka nav ievērojuši piesardzību interneta vidē. Nereti bērni jūtas izmantoti, un tas rada grūtības uzticēties un veidot attiecības ar citiem, kā arī rodas pārliecība, ka situācija nav atrisināma – bērns jūtas kā slazdā. 

Lai pasargātu savas atvases no seksuālas uzmākšanās internetā, Drossinternets.lv aicina vecākus pastāstīt par riskiem. Svarīgi ir arī iedrošināt bērnus un pusaudžus vērsties pie pieaugušajiem pēc palīdzības, pat ja radušās tikai aizdomas, ka sarunu biedrs nav tas, par kuru izliekas. Tikpat svarīgi ir lieku reizi pārliecināties, uzlikt sociālo tīklu drošības un privātuma iestatījumus tā, lai ar bērnu tiešsaistē nevar sazināties svešinieki, kā arī painteresēties, ar ko bērns sazinās interneta vidē. Plašāka informācija par privātuma un drošības iestatījumiem un ziņošanas iespējām pieejama Drossintenets.lv sociālo mediju drošības ceļvedī šeit.

Drossinternets.lv padomi par rīcību gadījumos, ja vecākiem ir radušās aizdomas par seksuālu uzmākšanos

    • Ieklausieties, kā bērns saviem vārdiem raksturo notikušo, neuzdodot jautājumus un  
nepārtraucot viņu. Uztveriet bērna stāstīto bez sakāpinātām emocijām, citādāk bērns noslēgsies un nestāstīs, kas noticis. Visticamāk, bērns ir situācijas upuris, tāpēc jums viņš ir jāatbalsta.
    • Noskaidrojiet pēc iespējas vairāk par notikušo un iesaistīto personu vai personām, kā arī saglabājiet saraksti. Šī informācija atvieglos varmākas meklēšanu un kalpos par pierādījumu notikušajam.
    • Paskaidrojiet bērnam, ko darīsiet ar šo informāciju, kam tā tiks tālāk nodota un kāpēc tā jārīkojas.
    • Ziņojiet Drossinternets.lv vai Valsts policijai, balstoties uz bērna sniegto informāciju, un konsultējies, kā rīkoties tālāk.