Pašvaldības grib datus par Covid-19 pacientiem; slimnieki jūtas vajāti

"Šī informācija būtu ļoti vērtīga, ja mēs zinātu, arī sociālais dienests ieinteresēts, lai pie tā, kam vajadzīga aprūpe, varētu doties droši un zinātu, kur iet," sacīja Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns.

Liepājas mērs Jānis Vilnītis no Latvijas Reģionu apvienības ilustrē gadījumu, kad precīzu datu tūkums traucējis un var radīt nelāgas sekas. "Piemēra pēc: ja mēs sagaidām repatrianta reisus vai ar prāmi vai lidmašīnu Rīgā, mums jāzina vārdi, uzvārdi, liepājnieki vai neliepājnieki. Mēs, piemēram, sūtām viņiem pakaļ autobusu, lai neviens, kurš tikko atgriezies, nekāptu sabiedriskajā transportā. Paveriet šajos krīzes apstākļos personu datu aizsardzības grožus. Prioritāte ir informācija starp dienestiem, prioritāte ir pašvaldību zināšanas par cilvēkiem, par kuriem rūpēties."

Ierēdņi skaidro, ka šādu informāciju nedrīkst sniegt, jo tie ir sensitīvi dati, kurus drīkst izpaust tikai īpaši pamatotās situācijās. Un pašvaldību argumenti par savu darbinieku pasargāšanu un slimības neizplatīšanu neesot pietiekami pamatoti.

Mūsuprāt, centība nekādā ziņā nav nosodāma, proti – ja kāda adrese tiek apsekota divas vai pat trīs reizes, tas kopumā šajā situācijā ir pat apsveicami. Lai nesanāk tā, ka cilvēks pēc policijas apmeklējuma nolemj, ka var doties dzīvē

Veselības inspekcijas vadītāja Indra Dreika informēja, ka ikvienam inficētajam un kontaktpersonai, ja pie viņa ierodas kāds apmeklētājs, nekavējoties jāinformē viesi par savu veselības stāvokli un statusu. Tādēļ pašvaldību darbinieku satraukumam neesot pamata. Viņa arī piebilda, ka izolācijā un karantīnā esošie cilvēki jau tagad reizēm jūtas vajāti no pašvaldības iestāžu puses.

Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis noraida pārmetumus, ka pašvaldības policija savā rīcībā esošos datus izmantotu iedzīvotāju vajāšanai. "Mūsuprāt, centība nekādā ziņā nav nosodāma, proti – ja kāda adrese tiek apsekota divas vai pat trīs reizes, tas kopumā šajā situācijā ir pat apsveicami. Lai nesanāk tā, ka cilvēks pēc policijas apmeklējuma nolemj, ka var doties dzīvē," norādīja Sadovskis.

Veselības inspekcija iecerējusi tuvākajā laikā pārrunāt ar policiju, kā kontrolēt distancēšanās un izolēšanās ievērošanu, vienlaikus neradot diskomfortu cilvēkiem.

Civilās aizsardzības komisiju pilnvaru palielināšana
Pašvaldību un valsts iestāžu sadarbība kopumā Covid-19 krīzes ārkārtējo pasākumu izpildē novērtēta pozitīvi, tomēr vietvaras runā par vairākiem pamanītiem trūkumiem. It bieži trūkstot precīzas informācijas par Covid-19 slimniekiem vietvaru teritorijās, kā arī Civilās aizsardzības komisiju pilnvaru trūkums var traucēt operatīvi reaģēt konkrētās krīzes situācijās, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē atzina Latvijas pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš.

Pašvaldībām problēmas sagādājot informācijas iegūšana no valsts iestādēm, tāpēc bijuši apgrūtināti Civilās aizsardzības komisiju lēmumi, piemēram, par pašvaldību sociālo dienestu darbinieku iekļaušanu Covid-19 riska grupā.

Pašvaldībām nav jāraizējas par aizsarglīdzekļu pieejamību – tie sagatavoti piegādēm, uzsvēra Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.

Avots: www.lsm.lv