Prezidents Egils Levits izsludina piecus ar Covid-19 ārkārtas situāciju saistītus likumu grozījumus

Prezidents izsludinājis grozījumus likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", likumu par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību, kā arī grozījumus likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību".

Tāpat izsludināti grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kā arī grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Izmaiņas likumā par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka Ministru kabinetam būs tiesības neierobežotu skaitu reižu lemt par ārkārtējās situācijas pagarināšanu.

Savukārt likumā "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību" apkopotas personu un iestāžu tiesības un pienākumi Covid-19 izplatības laikā. Tajā noteikti valsts institūciju darbības pamatprincipi un valsts institūciju un privātpersonu atsevišķas tiesības un pienākumi valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai.

Likuma mērķis ir sabiedrības drošības interesēs nodrošināt nepārtrauktu un efektīvu valsts institūciju darbību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību.

Tikmēr izmaiņas "Maternitātes un slimības apdrošināšanu" likumā paredz noteikt, ka, ja personas bērns, par kuru persona saņem vecāku pabalstu, ārkārtējās situācijas laikā sasniedz vecumu, kad tiek pārtraukta vecāku pabalsta izmaksa, tad persona turpina saņemt vecāku pabalstu līdz ārkārtējās situācijas beigām, kā arī vienu mēnesi pēc tam.

Izsludinātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz palielināt administratīvo sodu par ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Ar likuma grozījumiem paaugstināts naudas sods par epidemioloģisko prasību neievērošanu, nosakot to no 10 eiro līdz 2000 eiro apmērā fiziskajām personām. Iepriekšējais maksimālais soda apmērs, kas tagad mainīts, ir 700 eiro.

Tāpat noteikts, ka varēs piemērot sodu no 140 eiro līdz 5000 eiro apmērā juridiskajām personām. Iepriekšējais maksimālais soda apmērs, kas tagad mainīts, ir 700 eiro. Tāds pats naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām paredzēts par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu.

Savukārt prezidenta izsludinātie grozījumi likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" paredz ārkārtējās situācijas laikā ieviest terminētas izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) un maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūrā, kā arī civiltiesisko saistību izpildes kavējumu jomā.

Grozījumos noteikti labvēlīgāki nosacījumi TAP īstenošanai valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un noteikts periods pēc tās beigām - seši mēneši -, nosakot, ka šajā periodā TAP pasākumu plānu - gan sākotnējo, gan to grozot - var apstiprināt uz periodu, kas nav ilgāks par četriem gadiem, šobrīd noteikto divu gadu vietā.

Tāpat noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saistību dzēšanas procedūras laikā ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas periodā un sešus mēnešus pēc tās beigām var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoram veikšanas laika pārcelšanu, vienlaikus pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu par attiecīgo periodu.

Likuma grozījumi, kas paredz, ka Ministru kabinetam būs tiesības neierobežotu skaitu reižu lemt par ārkārtējās situācijas pagarināšanu, stāsies spēkā Satversmē noteiktajā kārtībā - 14 dienas pēc izsludināšanas, proti, 18.aprīlī, savukārt četros pārējos likumu grozījumos teikts, ka tie stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, tātad svētdien, 5.aprīlī.

Avots: Jauns.lv