Covid-19 izcelsme: Vai vīruss no laboratorijas?
Aktuālākie jautājumi, ko šobrīd uzdod cilvēki, ir, kā pasargāt sevi un citus no saslimšanas un kā izārstēties, ja tomēr ir sanācis saslimt. Savukārt zinātnieki uzskata, ka līdz ar ārstēšanas un profilakses metožu izstrādi nepieciešams arī noskaidrot, kur un kā šī saslimšana ir radusies, analizē www.lsm.lv.
Kādēļ tas ir svarīgi, uzminēt nav grūti. "Skaidra izpratne, kā dzīvnieka vīruss ir pārlecis pāri sugu robežai un sācis tik ražīgi inficēt cilvēkus, palīdzēs novērst tādus gadījumus nākotnē. Piemēram, ja vīruss SARS-CoV-2 ir adaptējies pārnesei uz cilvēkiem citās dzīvnieku sugās, ir risks ka epidēmija var atkārtoties," brīdina raksta, kas publicēts 17. martā britu zinātniskajā žurnālā "Nature Medicine", autori.
Vai tas tiešām nav bioloģiskais ierocis?
Nē, tas nav ierocis, atbild zinātnieki. Raksta autori ir pieci
pazīstami virusologi, mikrobiologi un imunologi, ASV, Austrālijas
un Lielbritānijas universitāšu profesori ar iespaidīgu publicēto
zinātnisko darbu sarakstu.
Eksperti ir veikuši skrupulozu koronavīrusa uzbūves un īpašību
analīzi. Pētījumu rezultāti ir ļāvuši secināt, ka SARS-CoV-2 nav
cilvēku radīts un nav slepenā laboratorijā izstrādāts bioloģiskais
ierocis.
Pētījumu rezultāti ir ļāvuši secināt, ka SARS-CoV-2 nav cilvēku radīts un nav slepenā laboratorijā izstrādāts bioloģiskais ierocis.
Ar Covid-19 saistītās sazvērestības teorijas izraisa arī riskantus
dažādu amatpersonu apgalvojumus.
Piemēram, bijušais Irānas prezidents Mahmuds Ahmedinedžads 10.
martā ar "Twitter" starpniecību nosūtīja Pasaules Veselības
organizācijai ziņu, pieprasot "nekavējoties noskaidrot
laboratorijas, kas radīja un izlaida pasaulē šo vīrusu, atrašanās
vietu, kā arī atklāt citus centrus, kas ved bioloģisko karu pret
cilvēci". Ķīnas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Licjaņs
Čžao 12. martā savā ''Twitter'' kontā izteica pieļāvumu, ka
"epidēmiju uz Uhaņu atveda amerikāņu karavīri".
Mīti ap koronavīrusu tiek radīti un attīstās nepārtraukti.
Zinātnieki tikmēr nosliecas par labu ticamākai versijai, vīruss
SARS-CoV-2 ir pārnesies no sikspārņa uz kādu starpnieksaimnieku,
iespējams, zvīņnesi jeb pangolīnu, kas ir Ķīnā izplatīts zīdītājs
un delikatese, un no tā notikusi pārnese uz
cilvēku.
Vai vīruss varēja "izbēgt" no laboratorijas?
Bioloģiskās drošības speciālists un Rutgersa universitātes
Mikrobioloģijas institūta profesors Ričards Erbaits piekrīt, ka
SARS-CoV-2 diez vai ir apzināti cilvēku radīts, tomēr viņš
neizslēdz iespēju, ka vīruss no kādas laboratorijas ir izkļuvis
netīšām. Uhaņā tiešām ir divas mikrobioloģijas laboratorijas, no
kurām viena pēta sikspārņu koronavīrusus.
Pēc Erbaita informācijas, izņemot vīrusus SARS-CoV un MERS-CoV, kas
pagātnē ir izsaukuši epidēmijas ar augstu nāves gadījumu skaitu,
pārējie koronavīrusi laboratorijās pētīti, ievērojot vāju drošības
režīmu. Zinātnieks ir pārliecināts, ka iespēja, ka globālo
pandēmiju ir radījusi šāda nejauša laboratorijas avārija, ir
pilnībā iespējama.
Zinātnieks ir pārliecināts, ka iespēja, ka globālo pandēmiju ir radījusi šāda nejauša laboratorijas avārija, ir pilnībā iespējama.
Cik bieži laboratorijās notiek drošības režīma
pārkāpumi?
Šādi incidenti nav retums. Piemēram, Ķīnā arī iepriekš ir notikuši
laboratorisko pētījumu noteikumu pārkāpumi. Starptautisko attiecību
padomes (ASV nevalstiskā organizācija) vecākais zinātniskais
līdzstrādnieks Jančžuns Huans rakstā žurnālā "Foreign Affairs"
uzskaita vairākus šādus gadījumus. "Laboratorijas drošības
noteikumu pārkāpums Ķīnas slimību kontroles un profilakses centrā
2004. gadā Pekinā noveda pie četriem atipiskas pneimonijas
gadījumiem, no kuriem viens izrādījās letāls. Līdzīgs gadījums
notika Laņčžou Veterinārajā zinātniski pētnieciskajā institūtā
2019. gadā, kad 65 darbinieki inficējās ar brucelozi."
Turklāt Ķīna nav vienīgā valsts, kur notiek šādas avārijas.
Piemēram, laikraksts "USA Today" 2016. gadā izmeklēja incidentu,
kas notika dezaktivācijas kameras bojājuma dēļ kādā no ASV slimību
un profilakses centriem. Zinātnieki šai brīdī atradās ceturtā
līmeņa bioloģiskās aizsardzības telpā, kurā atradās arī Ebolas un
baku vīrusu paraugi.
Tomēr tas, vai vīrusu pandēmiju tiešām ir izraisījusi avārija
laboratorijā, joprojām nav skaidrs. Tālāka šīs versijas izpēte gan
var būt izšķirošs solis, lai samazinātu Covid-19 atkārtošanās risku
nākotnē.
Avots: www.lsm.lv